Ārstniecības brūnvālīte Sanguisorba officinalis ir daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, kas izplatīts ziemeļu puslodes zālājos un zāļu purvos.

Auga ģints nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda sanguis, kas nozīmē ‘asinis’, un sorbeo, kas nozīmē ‘uzsūkšanās’. Šāds auga zinātniskais nosaukums radies no tā spējas apturēt asiņošanu. Savukārt sugas nosaukums officinalis tulkojumā nozīmē ‘ārstniecības’. Latviešu valodā nosaukums cēlies no zieda formas, kas atgādina nelielu, kompaktu vālīti.

Rožu dzimta ir liela dzimta, kas sadalīta trijās apakšdzimtās, 16 ciltīs un 88–101 ģintī. Filoģenētiskie un evolucinārie pētījumi norāda, ka rožu dzimta izveidojās aptuveni 101 miljonu gadu senā pagātnē krīta periodā. Uz šo laiku attiecināma arī pirmā rožu dzimtai piederīgā, atrastā suga Crataegites borealis, kuras vecums datējams pirms 85,8 miljoniem gadu. Mūsdienās kopējais rožu dzimtai piederīgo sugu klāsts varētu būt aptuveni 3000. Rožu dzimta plaši sastopama dažādās biomās visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Zinātniskie pētījumi vedina domāt, ka ārstniecības brūnvālīte kā suga varētu būt nodalījusies vēlajā terciārā, tas ir, pirms 5–20 miljoniem gadu. Šis periods sakrita ar ievērojamām klimata pārmaiņām, kas ietekmēja daudzas augu dzimtas un lielā mērā noteica mūsdienās pastāvošo augu sugu daudzveidību un izplatību.

Ārstniecības brūnvālīte sastopama ziemeļu puslodē Eirāzijā un Ziemeļamerikā, pārsvarā Austrumu krastā. Tā introducēta Somijā un Peru.

Daudzgadīgs, liels (40–120 cm garumā) rožu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, rievains, augšdaļā bagātīgi zaro. Lapas nepāra, plūksnaini saliktas, sastāv no 7–17 kātainām lapiņām, kurām dažreiz ir pielapes. Stublāja apakšējās lapas ir kātainas, augšējās – sēdošas. Lapiņas iegareni olveida (2–4,5 cm garumā, 1–2 cm platumā), mala zobaina. Ziedi blīvā, ovālā vai cilindriskā galviņā gara ziedneša galā, tie ir brūni sarkani. Ziedu veido četrdaļīgs un strups piltuvveida kauss ar smailām daivām. Vainaga nav. Putekšnīcas koši purpursarkanas. Katrā ziedkopā var būt līdz pat 100 ziediem. Auglis – sīku riekstiņu kopauglis. Zied no jūnija līdz septembrim.

Atšķirībā no lielā vairuma rožu dzimtas augu, brūnvālīšu ģints ziediem nav vainaglapas, bet ir pagarinātas putekšnīcas. Tas ir neparasts, evolucionārs risinājums, jo auga apputeksnēšanu var nodrošināt vējš. Lai arī brūnvālītes nepievilina kukaiņus un citus dzīvniekus ne apputeksnēšanai, ne sēklu izplatīšanai, auga ziedus apmeklē dažādu sugu bezmugurkaulnieki. Pētījumos noskaidrots, ka ārstniecības brūnvālītes lielākoties apputeksnē dažādu sugu īslūpu kukaiņi, piemēram, bites, lapsenes, ziedmušas, vaboles. Ar apputeksnētāju palīdzību tiek nodrošināts lielāks sēklu daudzums salīdzinājumā ar tiem augiem, kuri apputeksnēti tikai ar vēja palīdzību. Sēklas izplatās 1–5 m attālumā no mātes auga.

Neskatoties uz to, ka augs nenodrošina bagātīgu nektāra vai putekšņu barības bāzi bezmugurkaulniekiem, tas ir vienīgais barības augs divām Eiropā aizsargājamām zilenīšu sugām: Maculinea nausithous un brūnvālīšu zilenītim Maculinea teleius. Abu sugu kāpuri pirmajā dzīves posmā barojas tikai ar ārstniecības brūnvālīšu ziediem un lapām. Pēcāk kāpuri, izdalot speciālu smaržu, kas atgādina skudras oliņu smaržu, pievilina skudras, kas zilenīšu kāpurus nogādā skudru pūžņos. Skudru pūznī zilenīšu kāpuri turpina savu attīstību kā sociālie parazīti, proti, tie barojas ar skudru oliņām un kāpuriem,

Ārstniecības brūnvālīte ir hemikriptofīts, kas nozīmē, ka auga virszemes daļas pa ziemu atmirst, bet augšanas pumpuri saglabājas sakneņos. Saskaņā ar Graima (Grime) izstrādāto augu dzīves stratēģiju, sugai ir konkurences un konkurences-strestoleranta-ruderāla (C/CSR) stratēģija. Šāda stratēģija ir ļoti izplatīta ilggadīgos zālājos, kuros augi savstarpēji konkurē par vides resursiem, pielāgojas traucējumiem, piemēram, regulārai pļaušanai vai noganīšanai, kā arī spēj ātri savairoties, ja konkurence ir ierobežota.

Ārstniecības brūnvālīte priekšroku dod mitrām, mezotrofām, no viegli skābām līdz bāziskām augsnēm pļavās ezeru un upju krastos, kā arī zāļu purviem. Ārstniecības brūnvālīte ir diagnosticējošā suga fitosocioloģijas klasēm BC (BRA) Brachypodio pinnati-Betuletea pendulae, CM (MOL) Molinio-Arrhenatheretea, kā arī vairākiem EUNIS klasifikācijas biotopiem. Tā ir īpaši aizsargājamā ES nozīmes biotopa 6510 Mēreni mitras pļavas (Lowland hay meadows (Alopecurus pratensis, Sanguisorba officinalis)) raksturīgā suga. Atsevišķos reģionos suga raksturo ilgstoši nepārveidotus, dabiskus zālājus. 

Ārstniecības brūnvālīte uzskatāma par ilgmūžīgu augu, kura mūža ilgums varētu sasniegt vairākas desmitgades. Atšķirībā no kokaugiem, kuriem veidojas gadskārtas stumbrā, lakstaugu dzīves ilgumu noteikt ir ārkārtīgi grūti, jo to novecojušās daļas atmirst. Tādējādi augs pats sevi regulāri atjauno.

Nav pieejamu datu par to, cik daudz sēklu vidēji saražo viens ārstniecības brūnvālītes augs, kā arī trūkst ziņas par to, cik ilgi tas saglabā dīgtspēju sēklu bankā, tas ir, augsnē. Ārstniecības brūnvālīte vairojas ar sēklām, kā arī veģetatīvi ar īsiem sakneņiem.

Lai arī ir ziņas, ka suga var ieviesties arī sinantropās dzīvotnēs un ir novērots, ka atsevišķās vietās kultivētās formas pāriet savvaļā, tomēr ārstniecības brūnvālītes populācijas galvenokārt sastopamas dabiskās, neielabotās (nepiesētās, nemēslotās) pļavās. Visā Eiropā dabisko zālāju platības dramatiski samazinājušās līdz ar lauksaimniecības industrializāciju. Lielākā daļa no vēsturiskajām pārmitrajām pļavām tika nosusinātas, un to sugu sastāvs tika izmainīts. Tas ietekmējis arī ārstniecības brūnvālītes populāciju sastopamību.

Saskaņā ar Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (The International Union for Conservation of Nature, IUCN) vērtējumu ārstniecības brūnvālīte kopumā novērtēta kā LC (Least Concern) jeb neapdraudēta suga ar zemāku izzušanas risku. Tomēr Šveicē tā atzīta par gandrīz apdraudētu (NT, Near Threatened) sugu, bet Latvijā par apdraudētu sugu (EN). Ārstniecības brūnvālīte ir iekļauta Īrijas Sarkanajā grāmatā (Irish Red Data Book) kā jutīga suga.

Ārstniecības brūnvālīte netiek uzskatīta par invazīvu sugu. Suga nav indīga.

Kā liecina sugas nosaukums, ārstniecības brūnvālīte jau izsenis tika izmantota tautas medicīnā, bet tā ir arī starptautiski atzīta droga. Auga sakneņi un saknes satur miecvielas, skābes, saponīnu, sterīnus, skābenes kalciju, cietinātāju, krāsojošu vielu, C vitamīnu, ēterisku eļļu. Augs ir apveltīts ar spēcīgu baktericīdo un pretsāpju darbību, tas ir asinis apturošs (dzemdes, kuņģa-zarnu, plaušu, hemoroidāli un citas asiņošanas); ārstniecības brūnvālīte palēnina zarnu trakta gremošanu, aptur krampjus, novājina un aptur iekaisuma procesus. Tautas medicīnā augu lieto pret stipri asiņojošām menstruācijām, pret urīna aizturēšanu, zarnu parazītu izdzīšanai. Ārīgi lieto brūču dziedināšanai un pret iekaisumiem. Tāpat ārstniecības brūnvālīti iekļauj dažādos uztura bagātinātājos. Jaunākos pētījumos atklāta arī auga efektīva izmantošana vēža ārstēšanā.

Pēdējās desmitgadēs ārstniecības brūnvālīte tiek aktīvi selekcionēta un arvien biežāk izmantota apstādījumos. Tai izveidotas vairākas šķirnes ‘Tanna’, ‘Red thunder’, ‘Pink Tanna’ ar gaiši rozā ziediem, ‘Blackthorn’ ar lielām, rozā nokrāsas vālītēm, kā arī citas šķirnes. 

Latvijā ārstniecības brūnvālīte izplatīta reti un nevienmērīgi, pārsvarā valsts rietumdaļas dienvidos, Viduslatvijā. Latvijā suga sastopama kā atsevišķi eksemplāri vai grupas. Labos augšanas apstākļos veido lielas un daudzskaitlīgas populācijas. Lielākā un skaitliski bagātākā sugas populācija ir Vītiņu pļavās pie Liepājas ezera.