Bermontiādē kritušo Latvijas armijas karavīru brāļu kapos atdusas karavīri, kas krituši 1919. gada novembra sākuma kaujās pret Rietumu brīvprātīgo armiju Bolderājas un Kleistu apkārtnē. Mūsdienās brāļu kapi ir labiekārtoti, izveidotas trīs kapu kopiņas, pie kurām ir uzstādīti deviņi balti koka krusti.

Brāļu kapi atrodas 19. gs. beigās izveidotajā Lāčupes (Lācara) kapsētā (vācu Lazarus-Friedhof, krievu Лазаревское кладбище). Kapsēta sākotnēji tika izvietota eolā līdzenumā ar atsevišķām nelielām kāpām un deflācijas ieplakām, starp Nordeķu-Kalnciema kāpu grēdas paralēlām kāpu joslām. 20. gs. 70. gadu pirmajā pusē, pēc kapsētas pievienošanas Latvijas galvaspilsētai Rīgai, tā tika ievērojami paplašināta un mūsdienās aizņem daļu no Nordeķu-Kalnciema kāpu grēdas.

1919. gada novembrī brāļu kapos tika apbedīti Latvijas armijas karavīri, kuri krituši novembra sākuma kaujās pret Rietumu brīvprātīgo armijas vienībām Bolderājas un Kleistu operacionālajā telpā. Precīzs apbedīto karavīru skaits nav zināms.

1932. gada jūnijā Rīgas Mārtiņa evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Ernests Valdemārs Stanga vērsās pie Brāļu kapu komitejas ar lūgumu, lai tiktu izbūvēti Lācara kapsētas brāļu kapi. Līdz 1940.–1941. gada padomju okupācijai kapi netika izbūvēti, un līdz 20. gs. 80. gadu beigām bija saglabājusies viena apbedījumu rinda. 1989. gada vasarā blakus apbedījumiem tika uzstādīti 11 balti koka krusti un koka plāksne (33,5 x 56 x 1,5 cm), kurā bija iededzināts teksts: “Latvijas armijas karavīru brāļu kapi ✞ 1919. g. novembrī Latvijas armijas karavīri krituši cīņās pret Bermontu!”

Rīgas aizstāvēšanas laikā pret Rietumu brīvprātīgo armiju, 1919. gada 3. novembrī, Latvijas armija ar Sabiedroto valstu militāro misiju atbalstu veica sekmīgu uzbrukuma operāciju, kuras rezultātā tika pārvarēta Rietumu brīvprātīgo armijas frontes galvenā aizsardzības līnija Bolderājas-Priedaines kāpu grēdā. Operācijas rezultātā ievērojami pieauga Latvijas armijas kontrolētais placdarms Pārdaugavā. Neskatoties uz to, ka Latvijas armijas operatīvie panākumi 3. novembra pēcpusdienā bija ievērojami, Rietumu brīvprātīgo armijai izdevās steigā organizēt aizsardzības līniju un veikt vairākus pretuzbrukumus, lai nepieļautu Latvijas armijas vienību strauju ielaušanos Pārdaugavā. Viens no Rietumu brīvprātīgo armijas aizsardzības līnijas sektoriem atradās mūsdienu Kleistu mežā, tostarp Lāčupes kapu apkārtnē, kur vairākas dienas norisinājās lokālas kaujas, pusēm ciešot ievērojamus zaudējumus. Latvijas armijas vienības, pārvarot Kleistu mežā un citviet Pārdaugavā izvietotās Rietumu brīvprātīgo armijas aizsardzības pozīcijas, 10. novembrī ar kaujām nonāca līdz Zolitūdei un Šampēterim, bet jau 11. novembrī pilnībā atbrīvoja Rīgu.

Lāčupes kapsēta, kurā atrodas Latvijas armijas karavīru brāļu kapi, ir Rīgas pašvaldības īpašumā un pārvaldībā. Kapsētas uzturēšanu un apsaimniekošanu nodrošina Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde. Mūsdienās Latvijas armijas karavīru brāļu kapi ir labiekārtoti, izveidojot trīs kapu kopiņas, kurām ir simboliska nozīme, jo precīzs apbedīto karavīru skaits nav zināms. Kapu kopiņas un brāļu kapu teritorija ir norobežotas ar akmens apmalēm. Pie katras kapu kopiņas ir uzstādīti trīs balti koka krusti. Starp otro un trešo kopiņu uz betona pamatnes novietota granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts, kas nedaudz atšķiras no 1989. gada vasarā uzstādītās plāksnes teksta: “Latvijas armijas karavīru brāļu kapi; Krituši 1919. g. nov. cīņās pret bermontiešiem”.

Piemiņas vieta nav plaši apmeklēta, lai gan 21. gs. 20. gados ir konstatējams neliels apmeklētāju pieaugums, īpaši laika posmā no 3. līdz 18. novembrim, kas varētu liecināt par svarīgu vēsturisku notikumu izpratnes un nacionālās pašapziņas pieaugumu sabiedrībā.