AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 5. septembrī
Tatjana Zorenko

kāmju dzimta

(angļu cricetids, vācu Cricetiden, franču cricétidés, krievu хомяковые)
kāmju dzimta Cricetidae pieder pie hordaiņu tipa (Chordata), zīdītāju klases (Mammalia), grauzēju kārtas (Rodentia), virsdzimtas Muroidea

Saistītie šķirkļi

  • grauzēji
  • hordaiņi
Eirāzijas kāmis (Cricetus cricetus). 2016. gads.

Eirāzijas kāmis (Cricetus cricetus). 2016. gads.

Fotogrāfs Cezary Korkosz. Avots: Shutterstock.com/509242303.

Satura rādītājs

  • 1.
    Dzimtas izcelšanās un evolūcija. Paleontoloģija
  • 2.
    Fiziskais izskats, raksturojums
  • 3.
    Biotops. Dzīvesveids. Barība
  • 4.
    Izplatība un sastopamība. Populācijas īpatņu skaits
  • 5.
    Nozīme ekosistēmā
  • 6.
    Sistemātika
  • 7.
    Aizsardzības statuss
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Dzimtas izcelšanās un evolūcija. Paleontoloģija
  • 2.
    Fiziskais izskats, raksturojums
  • 3.
    Biotops. Dzīvesveids. Barība
  • 4.
    Izplatība un sastopamība. Populācijas īpatņu skaits
  • 5.
    Nozīme ekosistēmā
  • 6.
    Sistemātika
  • 7.
    Aizsardzības statuss
Dzimtas izcelšanās un evolūcija. Paleontoloģija

Dzimta izveidojusies agrīnajā oligocēnā. Pirmās fosilijas tika atrastas Āzijā, vēlāk, pliocēna epohā, arī Eiropā un Ziemeļamerikā. Pliocēna beigās kāmji pa tobrīd pastāvējušo sauszemes savienojumu pārcēlās no Ziemeļamerikas uz Dienvidameriku. Strupastu apakšdzimta izveidojusies vēlāk, pliocēnā un miocēnā. Pleistocēnā kāmju dzimtas priekšteči pielāgojās daudzveidīgiem biotopiem un plaši izplatījās pasaulē.

Fiziskais izskats, raksturojums

Kopējais izskats ir līdzīgs “peļveidīgajiem”. Lielākā daļa kāmju dzimtas pārstāvju ir nelieli vai vidēji lieli grauzēji, taču ir arī salīdzinoši lieli (ondatra jeb bizamžurka Ondatra zibethicus). Ķermeņa garums svārstās no 5 (Roborovska kāmis Phodopus roborovskii) līdz 36 (ondatra) cm, ķermeņa masa ir no 10 g līdz 1,5 kg. Astes garums (0,7–33 cm) pārsvarā ir īsāks par ķermeni. Ausis parasti ir īsas, apaļas un daļēji paslēptas kažokā. Pakaļkājas ar pieciem pirkstiem, bieži ar spēcīgiem nagiem. Ūdens formām pakaļkāju pēdām ir peldplēve. Pazemes sugām ir racējiem tipiska cilindriska ķermeņa forma. Mati parasti ir biezi un mīksti. Krāsa visbiežāk ir viendabīga, no gaiši līdz tumši brūnai mugurpusē un gaišai vēderpusē. Dažkārt gar muguras vidu stiepjas tumša gareniskā svītra (Džungārijas kāmis Cricetiscus sungorus). Kāmju dzimtā ir sastopamas sugas ar raksturīgu matojuma krāsojumu, kā, piemēram, Eirāzijas kāmis Cricetus cricetus. Tā ķermeņa mugurpuse ir sarkanbrūna, vēders – melns. Sānos ir divi lieli un gaiši plankumi, kurus parasti atdala melna josla. Gaišs plankums ir arī galvas sānos un aiz ausīm, dažreiz arī lāpstiņas zonā. Cricetinae apakšdzimtas pārstāvjiem vaigu zobi ir ar noslēgtām saknēm, to košļātājvirsma ir pauguraina, savukārt Atvicolinae apakšdzimtā vaigu zobu pauguriņi pārveidojas emaljas prizmās. Strupastu vaigu zobi aug visas dzīves laikā. Košļājamā virsma ir saplacināta, un prizmu malas veido efektīvu rīvi zaļās masas kārtīgai sasmalcināšanai. Kāmjiem un dažām strupastēm ir smirddziedzeri, kas izdala sekrētu teritorijas marķēšanai. Diploīdais hromosomu skaits svārstās no 17 (Oregonas strupaste Mynomes oregoni) un 18 (ziemeļu akodonts Necromys urichi) līdz 66 (baltkakla meža kāmis Neotoma albigula).

Biotops. Dzīvesveids. Barība

Ekoloģiski plastiska grauzēju dzimta, kas pielāgojusies dažādiem biotopiem, sākot ar Arktiku un beidzot ar tropu lietus mežiem un karstiem tuksnešiem. Atsevišķas sugas (ūdeņu strupaste, ondatra, zivjēdāju kāmji Ichthyomys) dzīvo ūdenstilpju piekrastēs, aizaugušos grāvjos, dīķos, purvos un citās līdzīgās vietās; dzīvnieki labi peld un nirst. Dažas sugas ir pielāgojušās rāpošanai un kāpelēšanai pa koku un krūmu stumbriem un zariem, tām ir gara līdzsvarojošā aste. Vairākas sugas ir augsnes iemītnieki un rok sarežģītas alas. Daļa sugu pārvietojas ļoti lēni, citas spēj ātri skriet. Dažas sugas ir pielāgojušās antropogēnajai ainavai un sastopamas pilsētās (strupastes, mežstrupaste un ondatra).

Kāmju dzimtā ir zālēdāju, visēdāju un kukaiņēdāju sugas. Tās barojas ar dažādiem augiem, to sēklām, augļiem un veģetatīvajām daļām, dažas sugas – ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī ar zivīm. Dažas sugas uzkrāj pārtiku, dažreiz lielos daudzumos. Eirāzijas kāmis uzkrāj vidēji 2–3 kg sēklu un bumbuļu. Tas uz pazemes kamerām transportē barību vaigu maisiņos. Īstas ziemas guļas nav, bet dažām sugām ir sezonālais miegs. Eirāzijas kāmis guļ no oktobra līdz martam, bet pamostas ik pēc 5–7 dienām, lai barotos no barības krājumiem.

Areāla dienvidu daļā sugas vairojas visu gadu, savukārt areāla ziemeļu daļā vairošanās ir sezonāla. Grūsnības ilgums ir 17–33 dienas. Pēcnācēju skaits metienā ir 1–10 (reti 15). Dzīvnieki dzimumgatavību sasniedz vidēji divu mēnešu vecumā, dažreiz agrāk. Savvaļā sīkās sugas dzīvo līdz gadam un nebrīvē – 2–3 gadus. Pēc izmēra lielāko sugu dzīves ilgums ir 2–4 gadi savvaļā un 3–6 gadi nebrīvē.

Izplatība un sastopamība. Populācijas īpatņu skaits

Vairums kāmju dzimtas sugu dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, daudz mazāk Eirāzijā. Tikai viena suga (Mustera strupaste Microtus mustersi) ir sastopama Ziemeļāfrikā. Latvijā ir konstatētas piecas strupastu sugas un ondatra. Grauzēji apdzīvo dažādas ainavas no tundras līdz kalnu sniega zonai, tie ir sastopami pat Andu kalnos līdz 5500 m, Pamirā un Tibetā līdz 4000 m virs jūras līmeņa. Daudzas sugas periodiski piedzīvo populācijas skaita izmaiņas.

Nozīme ekosistēmā

Kāmju dzimtas pārstāvji ir nozīmīgs dažādu ekosistēmu komponents, svarīgs plēsīgo zīdītāju un putnu pamatbarības objekts. Daudzas sugas nodara zaudējumus lauksaimniecībā. Ondatras, rokot alas, apdraud hidrotehniskās būves. Vairākas sugas kopā ar savu ektoparazītu faunu piedalās bīstamu slimību (tularēmijas, mēra, leptospirozes, encefalīta u. c.) dabisko perēkļu uzturēšanā. Kāmji un strupastes tiek turētas kā mājdzīvnieki un kā laboratorijas dzīvnieki pētījumos medicīnā un bioloģijā.

Sistemātika

Kāmju dzimta ir sugām bagātākā grauzēju grupa, pēc sugu skaita tā ieņem pirmo vai otro vietu zīdītāju klasē. Dzimta iekļauj vienu izmirušo un piecas recentās apakšdzimtas: īstos kāmjus Cricetinae, strupastes Arvicolinae (strupastes, lemingi un ondatra), neotomu kāmjus Neotominae (Ziemeļamerikas žurkām un pelēm līdzīgi kāmji), Dienvidamerikas kāmjus Sigmodontinae un Centrālamerikas kāpelētājkāmjus Tylomyinae. Ir aprakstītas aptuveni 112 ģintis un vairāk nekā 580 sugas.

Aizsardzības statuss

Trīs kāpelētājkāmju sugas (Tylomys) kā apdraudētas ir iekļautas Starptautiskajā Sarkanajā grāmatā. Eirāzijas kāmis atsevišķos reģionos atrodas uz izmiršanas robežas. Šo sugu klasificēja kā kritiski apdraudētu. Krasie izzušanas iemesli nav pilnībā izprotami. Pastāv pieņēmums, ka tas ir saistīts ar biotopu zudumu un piesārņojumu intensīvas lauksaimniecības dēļ. Deviņas retas strupastu apakšdzimtas sugas ir klasificētas kā “kritiski apdraudētas”, “apdraudētas” vai “gandrīz apdraudētas”. 

Multivide

Eirāzijas kāmis (Cricetus cricetus). 2016. gads.

Eirāzijas kāmis (Cricetus cricetus). 2016. gads.

Fotogrāfs Cezary Korkosz. Avots: Shutterstock.com/509242303.

Eirāzijas kāmis (Cricetus cricetus). 2016. gads.

Fotogrāfs Cezary Korkosz. Avots: Shutterstock.com/509242303.

Saistītie šķirkļi:
  • kāmju dzimta
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • grauzēji
  • hordaiņi

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Kryštufek, B. and Shenbrot, G.I., True Hamsters (Cricetinae) of the Palaearctic Region, Maribor, Maribor University Press, 2025.
  • Lebedev, V.S. et al., ‘Molecular phylogenetics and taxonomy of dwarf hamsters Cricetulus Milne-Edwards, 1867 (Cricetidae, Rodentia): description of a new genus and reinstatement of another’, Zootaxa, vol. 4387, no. 2, 2018, pp. 331–349.
  • Pardiñas, U.F.J. et al., ‘Family Cricetidae (True hamsters, voles, lemmings and New World rats and mice)’, in D.E. Wilson, T.E. Lacher, and R.A. Mittermeier (eds.), Handbook of the Mammals of the World, vol. 7, Rodents II, Barcelona, Lynx Edicions, 2017, pp. 204–535.
  • Tauriņš, E., Latvijas zīdītājdzīvnieki, Rīga, Zvaigzne, 1982.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Соколов, В.Е., Систематика млекопитающих. Отряды зайцеобразных и грызунов, Москва, Высшая школа, 1977.

Tatjana Zorenko "Kāmju dzimta". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/255090-k%C4%81mju-dzimta (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/255090-k%C4%81mju-dzimta

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana