Kanādas zoss ir liela zoss. Sugas dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerikā, taču tā introducēta arī Eiropā un Jaunzēlandē. Latvijā caurceļošanas laikā novēroto Kanādas zosu skaits palielinās, un šobrīd tā ir arī reta ligzdotāja. Pārtiek galvenokārt no augiem.

Karls Linnejs (Carl Linnaeus) 1758. gadā sugai deva zinātnisko nosaukumu Anas canadensis, taču mūsdienās Kanādas zoss zinātniskais nosaukums ir Branta canadensis. Ģints nosaukums Branta veidots no senskandināvu brandgás ‘apdegusī (t. i., melnā) zoss’. Sugas apzīmētājs canadensis nozīmē ‘Kanādas’.

Kanādas zosij ir izdalītas septiņas pasugas: Branta canadensis occidentalis (ligzdo Koperriveras deltā un Midltonas salā Kanādā), Branta canadensis fulva (Britu Kolumbijas rietumu daļā un Aļaskas dienvidos), Branta canadensis parvipes (Kanādas iekšzemē), Branta canadensis moffitti (Klinšu kalnu apkārtnē Ziemeļamerikas rietumu daļā), Branta canadensis maxima (Ziemeļamerikas centrālajā daļā), Branta canadensis interior (Kanādas centrālajā un austrumu daļā), Branta canadensis canadensis (Ziemeļamerikas austrumu daļā). Eiropā introducētās Kanādas zosis pieder galvenokārt nominālpasugai – B. c. canadensis.

Ķermeņa garums 50–110 cm, svars – 2059–6523 g. Liela zoss ar ļoti garu kaklu. Kakls un galva melni, uz zoda un vaigiem balts laukums. Ķermenis pelēkbrūns, gaišāks apakšpusē.

Raksturīgs sauciens ir skaļš, nazāls “hek-lūt”.

Kanādas zoss ir gājputns. Latvijā visbiežāk novērojama pavasara migrācijas laikā no marta līdz maijam, ziemo samērā reti.

Apdzīvo ļoti dažādus biotopus no tundras līdz pustuksnešiem, gan atklātas, gan mežainas teritorijas, taču vienmēr ūdens tuvumā. Latvijā sastopama gan jūras piekrastē, gan dažādos iekšējos ūdeņos.

Pārtiek galvenokārt no augiem – graudzālēm, ūdensaugiem un grīšļiem. Ziemošanas vietās ēd arī graudus.

Ligzda ir sekla bedrīte, kas izklāta ar augu daļām, vai zems augu krāvums. Izklājumā smalkākas augu daļas un spalvas.

Olas ir baltas vai krēmbaltas, matētas. Olu izmērs vidēji ir 87x58 mm lielākajām pasugām, 72x48 mm – mazākajām. Dējumā parasti 5–6, retāk – 2–11 olas. Gadā viens perējums. Perē tikai mātīte, bet tēviņš to sargā. Perēšanas ilgums 25–30 dienas.

Mazuļi ir ligzdbēgļi. Tos aprūpē abi vecāki. Lidspēju mazuļi iegūst deviņu nedēļu vecumā, bet turas kopā ar vecākiem līdz nākamajam pavasarim.

Dabiskais sugas izplatības areāls ir Ziemeļamerika. Ligzdo Aļaskā, Kanādā, Grenlandes rietumu daļā, dienvidos – līdz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) centrālajai daļai. Ziemo Kanādas rietumu piekrastē, ASV un Meksikas ziemeļu daļā (ASV ziemeļu un centrālajā daļā ligzdošanas un ziemošanas areāli pārklājas). Suga introducēta arī Eiropā, kur sastopama no Francijas un Lielbritānijas rietumos līdz Somijai austrumos, un Jaunzēlandē. Eiropas populācijas lielākā daļa ir nometnieki, bet Fenoskandijas ziemeļu daļas populācijas ceļo uz ziemošanas vietām Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastē. Pasaules populācija pieaug.

Ligzdošanas izplatība Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem ievērojami paplašinājusies, it īpaši Francijā un Vācijā, bet arī citur. Arī populācijas lielums pieaug.

Pirmoreiz Latvijā Kanādas zoss konstatēta 1982. gada 17. janvārī, kad divi Somijā gredzenoti putni (viens no tiem – beigts) atrasti Vidzemes jūrmalā. Līdz 20. gs. beigām novērota reti, tomēr novērojumu skaits palielinājās. 21. gs. pirmajās desmitgadēs caurceļojošo putnu novērojumu skaits arvien turpināja palielināties, un kopš 2008. gada tiek atzīmēti arī vairākus desmitus putnu lieli bari.

Ziemo samērā reti, bet siltākās ziemās var palikt lielākā skaitā. Piemēram, Užavas laukos 2018. gada 7. janvārī novērota 31 Kanādas zoss (I. Grīnerte, K. Millers).

Pirmais ligzdošanas gadījums Latvijā reģistrēts 1991. gadā, kad Smārdes purva karjerā atrasta ligzda ar olām, taču vēlāk vismaz viens no pāra putniem nošauts, tāpēc ligzdošana bija nesekmīga. Otro reizi ligzdošana pierādīta 2020. gadā, kad divi pieaugušie un pieci jaunie putni novēroti Ventā Ventspilī, kur vecāki ar jaunajiem putniem redzēti arī 2023. gadā (V. Šteinbergs), bet 2021. un 2022. gadā pierādīta Kanādas zoss ligzdošana Salacgrīvā (Z. Baltvilka, A. Strazdiņa).

Ne pasaulē, ne Eiropā Kanādas zoss nav apdraudēta suga. Eiropas populācijai augot, pastiprinās konflikti ar lauksaimniekiem, tomēr ievērojams nomedītu putnu skaits nav apturējis populācijas augšupeju.

Ziemeļamerikā Kanādas zoss ir populārs medījams putns, tomēr tas nav aizkavējis populācijas pieaugumu, kolonizējot arī urbānas teritorijas. Populācijas pieaugums rada konfliktus ar cilvēkiem gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā, kur suga introducēta.

Kanādas zoss iekļauta Bonnas konvencijas II pielikumā.