Avoti liecina, ka vikingu valodu tās lietošanas laikā sauca par dǫnsk tunga, dansk tunga ‘dāņu mēle’ vai norrœnt mál ‘ziemeļnieku mēle’. Pirmie divi nosaukumi nenozīmē, ka to lietoja vienīgi mūsdienu dāņu priekšteči. No Šetlendes, Orkneju salām, Hebridu salām un Skotijas ir zināms arī nosaukums norn, kas ir vārda norrœnt ‘ziemeļnieki’ saīsinājums.