Augstākais valsts apbalvojums teātra mākslā un apbalvošanas ceremonija “Spēlmaņu nakts” izceļ un popularizē notikumus valsts, pašvaldību, privāti dibinātajos un nevalstiskajos teātros. Teātra balvas mērķis ir profesionālās teātra mākslas izvērtējums, aptverot sezonas laikā tapušos iestudējumus un izceļot labākos radošos sniegumus skatuves mākslā.

No konkrētā gada sezonas sākuma augustā līdz sezonas noslēgumam jūnija vidū ikgadēji jaunizveidota ekspertu žūrija skatās gan repertuāra teātru, gan dažādu producentu piedāvātos jauniestudējumus. Sezonas noslēgumā (jūnijā) tiek paziņoti nominanti individuālo (gada mākslinieks) un kolektīvo (gada izrāde) sniegumu kategorijās; šā paša konkrētā gada 23. novembrī ceremonijā “Spēlmaņu nakts” notiek balvas “Skatuves nagla” pasniegšana un laureātu sveikšana.

Žūrijas darbu un balvu pasniegšanas ceremoniju saskaņā ar Kultūras ministrijas deleģējuma līgumu organizē un koordinē Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS). LTDS valde žūrijas komisiju darbam jaunajā sezonā izveido līdz kalendārā gada 25. maijam. Viens no žūrijas komisijas ekspertiem ir Kultūras ministrijas izvēlēts.

Apbalvošanas ceremonijām tiek nodrošināta Latvijas Sabiedriskā medija tiešraide.

Gada balvu teātrī 1993. gadā iedibināja Latvijas Teātru darbinieku savienība. To iecerēja un pirmo reizi īstenoja Pēteris Pētersons, Zigfrīds Kalniņš, Pauls Putniņš, Ruta Cimdiņa, Ingrīda Lukašēvica un Māra Dzene. Neatkarīgo ekspertu žūrijā darbojas vairāki desmiti dažādu jomu profesionāļi – mākslas zinātnieki, filozofi, literatūras zinātnieki, teātra kritiķi, žurnālisti, juristi, uzņēmēji, diplomāti un citi (fiksēti 33 cilvēki). Sākotnēji vērtēšana notika kalendārā gada ietvaros. Kopš 1999. gada izvērtēšanas periods tika mainīts, pašlaik žūrija jauniestudējumus skatās teātra sezonas ietvaros.

Pirmā Latvijas profesionālo teātru jauniestudējumu skates laureātu apbalvošanas ceremonija, suminot 1993. gada spilgtākos sniegumus, notika 1994. gada 3. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības namā. Balvu pasniegšanas ceremoniju norises vietas laika gaitā ir mainījušās, taču visbiežāk ceremonijas notikušas Dailes teātrī, arī 1995. gadā.

Pirmās apbalvošanas ceremonijas tika rīkotas vasaras sākumā, pietuvinot Latvijas profesionālā teātra dzimšanas dienas datumam – 2. jūnijam. Šajā dienā (pēc jaunā kalendāra 14. jūnijā) 1868. gadā notika pirmā profesionāli organizētā izrāde “Žūpu Bērtulis”. Tā bija Aleksandra Johana Stendera (Jaunā Stendera, Alexander Johann Stender) lokalizēta Ludviga Holberga (Ludvig Holberg) luga “Kalnu Jepe” (Jeppe paa Bjerget), ko izrādīja “Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem”.

No 1999. gada ceremonija notika 23. novembrī Dailes teātra dibinātāja, aktiera un režisora, latviešu teātra reformatora Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā.

2013. gadā “Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanas ceremonija 23. novembrī tika atcelta, jo pēc 21. novembrī notikušās traģiskās lielveikala Maxima sagrūšanas (21.11.2013.) valstī tika izsludinātas sēras. Ceremonijas vietā balvu pasniegšana notika 2013. gada 16. decembrī Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājas “Zirgu pasts” Karamazovu zālē šaurā lokā, piedaloties balvu pasniedzējiem, saņēmējiem un teātru vadības pārstāvjiem.

2020. un 2021. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ gandrīz septiņus mēnešus Latvijas profesionālie teātri skatītājiem bija slēgti. 2020. gada balvu pasniegšanas ceremonija notika tikai daļēji klātienē: “Spēlmaņu nakts” epicentrs bija Liepājas teātrī, taču nominētie mākslinieki bija sapulcējušies savos teātros, no kurienes tika nodrošināta tiešraides translācija arī televīzijas skatītājiem.

Ceremonijas veidotāju radošā grupa katru gadu mainās. Vismaz gadu iepriekš LTDS valde izvēlas ceremonijas režisoru un producentu. Pēc tam tiek veidota radošā grupa, kas gatavo vērienīgo teātra nozares notikumu.

1995. gadā pēc ceremonijas veidotāju ierosinājuma balvu pasniegšanas pasākums tika nosaukts “Spēlmaņu nakts”. Kopš 1996. gada laureātiem tiek pasniegta balva, kuras dizaina autors ir metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Juris Gagainis. Sākotnēji balvas nosaukums bija “Teātris – 1995” (attiecīgi nākamajos gados mainoties gada skaitlim); kopš 2002. gada balva tiek dēvēta par “Skatuves naglu”. Balvas skices un balvas metus vērtēja P. Putniņš, Zigfrīds Kalniņš, Lilija Dzene, Ģirts Nagainis, Ingrīda Burāne, Jānis Siliņš. Kopš J. Gagaiņa aiziešanas mūžībā balvas izgatavo metālmākslinieks Arvīds Endziņš.

Līdz ar “Skatuves naglu” laureāti saņem arī naudas balvas.

No 1993. līdz 1998. gadam dramatisko, muzikālo un leļļu teātru jauniestudējumu skate notika kalendārā gada robežās. Sākotnēji žūrijā strādāja dažādu jomu profesionāļi, no kuriem tikai nedaudzi bija teātra kritiķi. Šajā periodā teātri pēc saviem ieskatiem žūrijai iesniedza nominantus balvai, un žūrija skatījās tikai šos – teātra ieteiktos – iestudējumus. Pēc tam žūrija atsijāja no visiem iesniegumiem divus līdz piecus labākos, kurus iekļāva fināla balsojuma lapā. Žūrijas darbā vairākkārt bija gadījumi, kad nominants neieguva minimālo balsu skaitu, lai kļūtu par skates finālistu vai finālā savā kategorijā iegūtu balvu.

Dramatisko, muzikālo un leļļu teātru jauniestudējumu skatē piedalās visi valsts teātri, arī Latvijas Nacionālā opera, kā arī neatkarīgo producentu veidotās mākslinieku apvienības. Dažkārt žūrija izlēma vērtēt arī aktiermākslas un režijas studiju darbus.

Kopš 1999. gada teātra jauniestudējumi tika vērtēti sezonas robežās. Pārejas gadā tika vērtēti visi 1998. gada un 1999. gada pirmās puses iestudējumi. Žūrijas ekspertu skaits tika samazināts, žūrijas sastāvu pamatā veidojot no teātra kritiķiem un zinātniekiem, atsevišķās sezonās pieaicinot arī vizuālās mākslas un mūzikas ekspertus, teātra praktiķus vai vēl kādu citu teātra mākslu kompetenti vērtējošu personību. Žūrija skatās visus sezonas jauniestudējumus valsts, pašvaldības un citos teātros. Vērtēšanai savus darbus var pieteikt jebkura profesionālu teātra mākslinieku apvienība.

Žūrijas ekspertu skaita samazinājumu noteica objektīvs faktors – līdz ar privāti dibinātu teātru attīstību, jauniestudējumu skaits kopš balvas pirmsākumiem bija dubultojies (1993. gadā tie bija ap 80 iestudējumiem, 21. gs. otrajā desmitgadē skaits variēja no 120 līdz 140 jauniestudējumiem vienas sezonas laikā). Arvien biežāk tapa tādi iestudējumi, kur teātris robežojas gan ar mūziku, gan deju, gan ar vizuālo mākslu.

Vienu sezonu darbojās divpakāpju žūrija: 2001./2002. gada 12 ekspertu žūrijai 2002. gada rudenī pievienojās vēl pieci savas jomas eksperti – divi no vizuālās mākslas, divi mūzikas un viens baleta eksperts. Šajā gadā tika mainīts teātra balvas organizēšanas nolikums un nākamajās sešās sezonās esošajiem pieciem žūrijas ekspertiem dažādu jomu profesionāļi pievienojās jau skates 1. posmā (jeb sezonas laikā). 2005./2006. gada sezonā tie ir četri baleta eksperti, lai vērtētu baleta iestudējumus, citās sezonās ir gan mūzikas, gan vizuālās mākslas eksperti.

Kopš 2005./2006. gada sezonas kategoriju nosaukumos vārds “labākais” tika nomainīts uz “gada”, attiecīgi – “Labākais iestudējums” vietā ir kategorija “Gada iestudējums” un tamlīdzīgi.

2009. gadā Nolikumā tika veiktas izmaiņas – pirmā žūrijas komisija (deviņu ekspertu sastāvā) darbojās no 2009. gada septembra līdz 2010. gada 18. jūnijam, bet otrā (pieci vai seši citi eksperti) no 2010. gada augusta līdz 23. novembrim. Pirmās komisijas uzdevums bija izvirzīt balvu kandidātus, bet otrās – no kandidātiem izvēlēties laureātus. Šādā divpakāpju vērtēšanas sistēmā žūrija strādāja divas sezonas.

2011./2012. un 2013./2014. gada sezonā deviņu dažādu skatuves mākslas ekspertu komisija strādāja visu vērtēšanas periodu. Turpmākajos gados, atkarībā no tā, kā attiecīgajā periodā lemj Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) valde, teātra žūrijā strādā pieci, septiņi vai deviņi eksperti.

2024./2025. gada sezonā “Spēlmaņu naktī” tika atjaunota balva kategorijā “Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)“.

Kopš balvas pirmsākumiem kategoriju skaits variē ap 17. Pirmajā gadā bija viena kolektīvā kategorija “Labākā izrāde” un daudzas individuālo nomināciju kategorijas. Jau otrajā gadā (1994) atsevišķa kategorija tika izveidota latviešu literatūras dramatizējumu iestudējumiem, izrādēm bērniem un muzikālajām izrādēm. Kopš 1994. gada kategorijas tiek dalītas divās lielās grupās – kolektīvie sniegumi (iestudējumi vai notikumi) un individuālie sniegumi (mākslinieka darbs konkrētajā iestudējumā vai notikumā). Līdztekus tiek pasniegta balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā un specbalvas, kuras piešķir ekspertu žūrija, bērnu un jauniešu žūrija, pasākuma sponsori vai labvēļi un citi.

Saskaņojot ar LTDS valdi, žūrijas kompetencē ir katru sezonu pārskatīt kategoriju skaitu un kategoriju nosaukumu formulējumus atbilstoši teātra dzīves aktualitātēm. Ir sezonas, kad kategorijas tiek apvienotas (piemēram, “debija” un “jaunais mākslinieks”; “gaismu mākslinieks” un “video mākslinieks”; “izrāde bērniem” un “izrāde jauniešiem”) vai izveidotas jaunas kategorijas (piemēram, “Gada aktieru ansamblis”, “Sabiedriski aktuālākā izrāde”, “Gada inovācija Latvijas teātrī”, “Gada notikums digitālajā vidē”, “Gada vizuālā tēla autors”).

Sākotnēji žūrija skatījās un vērtēja gan operu un opereti, gan baleta iestudējumus. Kopš 2005./2006. gada sezonas operas mākslas vērtēšana pārgāja Lielās mūzikas balvas žūrijas kompetencē, kas neliedz operas iestudējuma režisorus iekļaut balvai nominēto dramatiskā teātra režisoru sarakstā. Baletam “Spēlmaņu nakts” procesā tika atstāta kategorija “Gada sasniegums baleta mākslā”, kur nominanti tika izvirzīti sadarbībā ar Latvijas Profesionālo baleta asociāciju. Divus gadus teātra žūrija izvērtēja arī sasniegumus laikmetīgajā dejā. Kategorija “Gada sasniegums laikmetīgajā dejā” tika izveidota 2012. gadā, un laureāti tika noteikti sadarbībā ar Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociāciju. Kopš 2017. gada Latvijā ir izveidots valsts augstākais apbalvojums dejai. Dejas balvas žūrija, kuru organizē Latvijas Dejas informācijas centra valde, divu gadu periodā vērtē un apbalvo māksliniekus un notikumus baletā, laikmetīgajā dejā, skatuviskajā tautas dejā un dažādos mūsdienu deju virzienos.

2021. gadā tika pasniegtas 12 “Skatuves naglas” žūrijas izvēlētiem māksliniekiem un notikumiem. Covid-19 pandēmijas apstākļos 2020./2021. gada sezonas laikā daudzas pirmizrādes tika nospēlētas tukšai zālei. 2021. gada vasaras sākumā valdība ļāva slēgtās un iekšējās teātru pirmizrādes noskatīties arī nozares profesionāļiem. Tas izņēmumam kārtā radīja nepieciešamību pielāgot arī nominēšanas un balvu pasniegšanas kārtību.

Sākotnēji kolektīvie sniegumi tika vērtēti četrās kategorijās “Labākā izrāde”, “Labākais latviešu literatūras iestudējums” un “Labāka izrāde muzikālajos teātros”, kas 1999. gadā tika pārdefinēta par “Labāko muzikālo izrādi dramatiskajos teātros”, savukārt “Latviešu literatūras iestudējums” 2006./2007. gada sezonā tika pārdefinēts “Latviešu autora darba iestudējumu” un tamlīdzīgi.

Kopš 2013./2014. sezonas atsevišķas kategorijas tika izveidotas lielajai un mazajai formai (“Gada lielās formas izrāde” un “Gada mazās formas izrāde”) un tika likvidēta atsevišķa kategorija muzikālajiem iestudējumiem. Ja žūrija lemj par kāda viena iestudējuma mākslinieciskās kvalitātes būtisku pārākumu pār citiem, tiek piešķirta īpaša balva – Grand Prix, kuru saņem kāds no kolektīvo sniegumu kategoriju laureātiem.

Individuālajā sniegumā tiek vērtēti aktieri (pirmajā un otrajā plānā), režisori, scenogrāfi, kostīmu, gaismu, skaņu, video un kustību mākslinieki. Var tikt izcelti arī leļļu mākslinieki, komponisti, vokālie pedagogi vai darbs radio teātrī.

Dažādos gados ir mainījušies nosacījumi, par cik darbiem (jeb iestudējumiem) mākslinieks vienā reizē var būt nominēts – par sezonu kopumā, konkrēti par vienu iestudējumu vai par vairākiem sezonas darbiem. Dažādu ekspertu komisiju sastāvā var būt atšķirīga vienošanās par to, kas ir jaunais mākslinieks – vai to sasaistīt ar nostrādāto sezonu skaitu teātrī (piemēram, divas vai trīs) vai ar mākslinieka vecumu.

Kopš 2013./2014. gada sezonas žūrija vērtē orģināldramaturģijas darbus (kas iestudēti teātros), kurus sākotnēji iesniedza Latvijas Dramaturgu ģilde. Kopš 2019./2020. gada sezonas lugas vērtēšanai iesniedz teātri, kuros šie darbi iestudēti.

1996. gadā pirmo reizi tika piešķirta balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Kopš 2008. gada šajā kategorijā lielākoties tiek pasniegtas divas balvas un sumināti divi laureāti. Balvas saņēmēji visbiežāk jau ir zināmi vismaz mēnesi pirms ceremonijas norises vakara, tādējādi nodrošinot lielāku publicitāti un sabiedrības uzmanību. Balvas par mūža ieguldījumu ir pasniegtas gan teātra mākslas praktiķiem (aktieriem, režisoriem, māksliniekiem), gan teorētiķiem (teātra kritiķiem un zinātniekiem). Pretendentus balvai “Par mūža ieguldījumu skatuves mākslā” izvirza žūrijas komisija un/vai LTDS valde. Lēmumu ne vēlāk kā mēnesi pirms “Spēlmaņu nakts” ceremonijas pieņem un apstiprina LTDS valde.

Gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” ceremonijā tiek pasniegtas dažādas speciālās balvas. Arī žūrijai ir iespēja piešķirt savu – “Žūrijas balvu”.

Kopš 2015. gada LTDS organizē bērnu un jauniešu žūriju, kas noskatās bērnu un jauniešu auditorijai adresētus jauniestudējumus Rīgas un reģionālajos teātros. Jaunieši “Spēlmaņu nakts” ceremonijā pasniedz pašu veidotu simpātiju balvu viņu izvēlētai labākajai izrādei. Bērnu un jauniešu žūrijā piedalās deviņi bērni un jaunieši vecumā no 8 līdz 14 gadiem no Rīgas un Pierīgas skolām.

Ceremonijā tiek pasniegtas dažādu sponsoru, atbalstītāju un pat slepenu labvēļu balvas. Par tradīciju kļuvis arī skatītāju balsojums kādā no sadarbības partneru portāliem (Delfi.lv; lsm.lv; izrades.lv un citi).

1996. gadā režisore Dita Balčus un mākslinieks Vilnis Vējš rīkoja antibalvu “Sudraba antonovka”, kurā asprātīgi tika apspēlēta nacionālās teātra balvas darbu izvērtēšanas process. Šīs balvas pasniegšana notika divus gadus pēc kārtas.

2022. gadā Latvijas Kultūras akadēmijas pedagogu un studentu rosināta tika izveidota cita alternatīva teātra gada balva “Zelta Muša” brīvi improvizētās kategorijās par dažādiem notikumiem Latvijas teātros. Balva tiek pasniegta Latvijas Kultūras akadēmijas studentu skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla “Patriarha rudens” noslēguma ceremonijā.

Dažādos formātos un laikos tiek organizētas nominēto izrāžu skates (visbiežāk novembrī, īsi pirms “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremonijas), ko vairāku dienu garumā nodrošina LTDS sadarbībā ar Latvijas teātriem. Izrādes noskatīties tiek aicināti arī ārzemju teātra eksperti. Paralēli izrāžu skatēm tiek organizētas aktuālajam teātrim veltītas vietēja mēroga vai starptautiskas konferences, kas rīkotas gan sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, gan Latvijas Jaunā teātra institūtu.

No 2014. gada LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītāja, profesora Jāņa Siliņa rosinātas un organizētas 23. novembra rītā Teātra muzeja Smiļģa zālē notika pirmās “Spēlmaņu nakts” nominantu brokastis, kas turpmākajos gados tiek rīkotas sadarbībā ar LTDS.