Raglapju dzimtā ir tikai viena ģints – raglapes, kas ir pilnībā ūdenī iegrimuši, brīvi peldoši augi ar lokanu stumbru un mieturī sakārtotām lapām. Iegrimusī raglape ir bieži sastopama suga, tā izplatīta visā pasaulē dabiskās ūdenstilpēs, kā arī tiek audzēta dīķos un akvārijos.

Ziemeļamerikā sugas biežāk lietotais angliskais nosaukums ir coontail, jo raglapju kuplie dzinumi atgādina jenota asti.

Pamatojoties uz paleobotānikas pētījumu rezultātiem, pierādīts, ka raglapes ir senu sugu pēcteces, kas agri atdalījās no citiem segsēkļiem. Tiek lēsts, ka šīs dzimtas sugas parādījās jau krīta periodā, kad segsēkļi piedzīvoja strauju evolūciju. Raglapju ģints fosilijas ir atrastas daudzviet Ziemeļu puslodē – Ziemeļamerikā, Āzijā un Eiropā, arī Latvijas mūsdienu teritorijā. Raglapes tiek dēvētas arī par mūsdienu fosilijām, kas ir senākas par ūdensrožu dzimtas sugām.

Iegrimusī raglape ir viena no pasaulē plašāk izplatītajām ūdensaugu sugām. Tā ir sastopama visos kontinentos, izņemot Antarktīdu; izplatības areāls aptver visu Eiropu, lielu daļu Āzijas, Āfrikas un Austrālijas, Japānu. Ziemeļamerikā suga ir sastopama visā kontinentā, izņemot ziemeļu daļu, Dienvidamerikā izplatīta retāk. Jaunzēlandē iegrimusī raglape ievesta kā akvāriju augs un, nokļūstot dabiskās ūdenstilpēs, kļuvusi par invazīvu sugu, kas izspiež vietējās ūdensaugu sugas.

Iegrimusī raglape ir daudzgadīgs ūdensaugs ar lokanu stumbru, mieturī sakārtotām lapām, bez sakņu sistēmas, dažkārt sedimentos nostiprinās ar pavedienveida izaugumiem. Lapas šauras, 1–2 cm garas, stingras, tumši zaļas, dakšveidā zarojas 1–2, reti 3 reizes. Uz lapu malām labi saskatāmi zobiņi. Ziedi un augļi attīstās siltos un seklos ūdeņos, vēsākos reģionos augļi veidojas ļoti reti. Ziedi sīki, aptuveni 2 mm gari. Augļi 4–5 mm gari, ar trijiem dzelonīšiem. Dzinumu galos lapas blīvos pušķos, kas veģetācijas sezonas beigās veido pārziemojošus pumpurus jeb turionus, kas nogrimst ūdenstilpes gultnē un pavasarī veido jaunus dzinumus. Vairojas galvenokārt veģetatīvi, retāk ar sēklām. 

Iegrimusī raglape aug skrajās līdz blīvās audzēs stāvošos ūdeņos, kā arī lēni tekošās upēs un grāvjos. Augam nav sakņu, kas ierobežo tā augšanu strauji tekošās upēs. Tā ir viena no raksturīgākajām sugām ūdenstilpēs, kas piesārņotas ar barības vielām, nereti sastopama kopā ar citām piesārņotu ūdeņu indikatorsugām – mazajiem ūdensziediem Lemna minor, parasto spirodelu Spirodela polyrhiza u. c. Stublāja garums ir ļoti mainīgs, no dažiem desmitiem centimetru līdz aptuveni trijiem metriem dziļākās ūdenstilpēs ar dzidrāku ūdeni. Jaunzēlandē, kur iegrimusī raglape ir invazīva suga, konstatēti arī 10 m gari dzinumi. Atšķirībā no citām iegrimušo ūdensaugu sugām, kuru augšanu negatīvi ietekmē zema ūdens caurredzamība, raglapes ir toleranta suga, kas spēj augt arī duļķainos ūdeņos vai ūdenstilpēs, kur ūdens caurredzamība ir zema zilaļģu ziedēšanas dēļ. Iegrimusī raglape ir sastopama ne tikai saldūdeņos, bet arī iesāļūdeņos, piemēram, lagūnās.

Iegrimusī raglape ir bieži izplatīta suga gan Latvijā, gan visā pasaulē. Tās populācija ir stabila. Valstīs, kurās veikti pētījumi vairāku gadu garumā, pēdējo 50–70 gadu laikā konstatēta populācijas palielināšanās, ko var skaidrot ar pieaugošu ūdeņu piesārņojumu. Suga netiek uzskatīta par apdraudētu.

Atbilstoši Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature, IUCN) kritērijiem iegrimusī raglape atzīta par neapdraudētu sugu (Least Concern, LC).

Iegrimusī raglape ir atzīta par invazīvu sugu Jaunzēlandē, kā arī tiek brīdināts par tās ieviešanos Tasmānijā. Suga nav indīga.

Iegrimusī raglape ir piesārņojuma indikatorsuga, kuras bieža sastopamība liecina par paaugstinātām barības vielu koncentrācijām ūdenī. Raglapes akumulē smagos metālus, tādēļ tās iesaka izmantot mērījumos ūdentilpju piesārņojumam ar smagajiem metāliem. Tiek pētītas arī iespējas šo sugu izmantot fitoremediācijā, īpaši attīrot stipri piesārņotus ūdeņus. Raglapju audzes ir dzīvotnes zivīm un bentisko bezmugurkaulnieku sugām. Iegrimusī raglape ir viena no populārākajām akvāriju un dīķu augu sugām visā pasaulē. Šo sugu izmanto Āzijas tradicionālajā medicīnā.

Raglapju dzimtā sugu skaits ir neliels (sešas sugas), Eiropā un arī Latvijā ir sastopamas divas sugas – bez iegrimušās raglapes ir arī pusgrimusī raglape Ceratophyllum submersum. Nav zināms, ka šīs sugas veidotu hibrīdus. Iegrimušajai raglapei izdala pasugas: Ceratophyllum demersum var. apiculatum (Cham.) Asch., C. demersum var. inerme J.Gay ex Radcliffe.-Sm., C. demersum var. platyacanthum (Cham.) Wimm.

Iegrimusī raglape bieži sastopama stāvošos ūdeņos – ezeros un dīķos, ko ilgstoši piesārņojušas notekūdeņu vai citu barības vielām bagātu ūdeņu ieplūdes. Piesārņotās ūdenstilpēs raglapes veido blīvas, nereti monodominantas audzes. Mēreni un vāji eitrofos ezeros šī suga sastopama retāk, galvenokārt līčos vai arī pie piesārņotu upju vai grāvju ietekām. Upēs iegrimusī raglape sastopama retāk, parasti posmos, kur tiek iepludināti ūdeņi no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai neattīrīti notekūdeņi.