Par dzimumzīmi plašākā vārda nozīmē spriež kā par veidojumu uz cilvēka ādas. Tomēr ne visi veidojumi uz ādas ir īstas dzimumzīmes.

Dzimumzīmes var veidot dažādas ādas šūnas un ādas struktūras (šajos veidojumos novēro šo audu un šūnu hiperplāziju).

Dzimumzīme ir labdabīgs ādas veidojums, kas ir no dzimšanas vai ir parādījies dzīves laikā. Tas var būt veidots no pigmentētām šūnām, no asins kapilāriem, no tauku dziedzeriem. Pastāv dažādi dzimumzīmju veidi, tiem ir atšķirīga izcelsme, bioloģiskā daba, krāsa un izskats.

• Iedzimtās dzimumzīmes – no dzimšanas vai īsi pēc dzimšanas (3–6 mēnešu laikā). Atkarībā no izmēra tās iedala mazās, vidējās, lielās un gigantiskās.
• Iegūtās dzimumzīmes – parasti izmērā mazākas par 1 cm.

• Brūnās dzimumzīmes jeb nevusi – brūnas (retāk melnas, pelēkas vai zilas) krāsas labdabīgi ādas veidojumi. Veidoti no pigmentu – melanīna – sintezējošām šūnām jeb nevocītiem. Var būt gludas un piepaceltas virs ādas virsmas. Iedzimtiem nevusiem bieži novēro matu augšanu no veidojuma virsmas. Dzīves laikā iegūtiem nevusiem matu augšanas nav.
• Angiomas – sarkanas krāsas, plakani vai virs ādas pacelti veidojumi. Tos veido asins kapilāri. Tajos esošie sarkanie asins ķermenīši nosaka sarkano krāsu. Šie veidojumi var būt iedzimti, bet biežāk cilvēkiem novēro iegūtas angiomas.
• Dzeltenās dzimumzīmes – biežāk tauku dziedzeru veidotas. Tās ir galvas matainajā daļā vai uz sejas.
• Bezkrāsainās dzimumzīmes – iedzimts gaišs plankums uz kādas ķermeņa daļas. Saistītas ar samazinātu asins kapilāru daudzumu ādas virsējos slāņos.

Dzimumzīmes ir veidojumi, kurus iespējams novērot jebkurā ķermeņa daļā. Zīdaiņu un bērnu vecumā lēni un progresīvi aug, saglabājot proporcionālo attiecību ar citām ķermeņa daļām. Augšana šiem veidojumiem ir lēna un regulāra (atšķirībā no ļaundabīgiem veidojumiem, piemēram, melanomas).

Iegūtie nevusi parasti ir saulei pakļautās vietās – uz muguras, rokām –, jo saules ultravioletais (UV) starojums sekmē veidojumu rašanos. To skaits pieaug līdz 25–30 gadu vecumam, tad jaunie nevusi tik intensīvi vairs neveidojas. Pēc 25–30 gadu vecuma uz cilvēka ādas var parādīties citi labdabīgi veidojumi, kas arī ir brūnā krāsā, bet ar atšķirīgu izskatu. Tās ir seborejas keratozes. Šie veidojumi arī ir labdabīgi veidojumi, brūni, un to skaits var būt pat simtos.

Dzimumzīmes precīzi diagnosticēt var vairākos veidos. Pastāv arī vairākas metodes to likvidēšanai.

Bērnu pakļaušana saules stariem ir dzimumzīmju galvenais rašanās faktors. Liels skaits dzimumzīmju, to daudzveidība tiek uzskatīts par riska faktoru melanomas attīstībai.

Savā agrīnā attīstībā ļaundabīgie ādas audzēji (piemēram, melanoma) maz atšķiras no dzimumzīmēm, bet tieši šajā periodā ir svarīgi veikt audzēja diagnostiku. Tāpēc dzimumzīmju pārbaude ir īpaši nozīmīga.

Parasti dzimumzīmes ietekmē cilvēku tikai kosmētiski. Pacienti bieži vēršas pie ārstiem ar lūgumu veidojumus likvidēt, īpaši tos, kas atrodas berzes vai kairinājuma vietās (kakls, josta).

Atsevišķiem dzimumzīmju veidiem ir risks attīstīties par ļaundabīgiem veidojumiem (audzējiem). Dzimumzīmes nav ieteicams likvidēt patstāvīgi mājas apstākļos.

Ja dzimumzīme ir mainījusi izmēru, krāsu, formu vai virsmas īpašības, ieteicams nekavējoties vērsties pie ārsta.

Pauls Unna (Paul Unna) – dermatopatoloģijas pamatlicējs, sniedza agrīno nevusu histoloģisko klasifikāciju; Volless Klārks juniors (Wallace Clark Jr.) – izstrādāja Klārka melanomas invāzijas līmeņus, kas balstās uz melanocītisku bojājumu izplatību ādā, ir būtiski arī nevusu–melanomas diferenciācijā; Aleksanders Breslovs (Alexander Breslow) – ieviesa Breslova invāzijas dziļuma jēdzienu melanomas prognozēšanā, darbi cieši saistīti ar nevusu ļaundabīgas transformācijas izpratni; Hensins Tsao (Hensin Tsao) – pētīja ģenētiskos un molekulāros mehānismus, kas saista nevusus ar melanomas attīstību; Džuzepe Ardženciāno (Giuseppe Argenziano) – dermatoloģijas profesors; Haralds Kitlers (Harald Kittler) – specializējies dermatoskopijā, dermatopatoloģijā; Irisa Calaudeka (Iris Zalaudek) – dermatoloģijas un veneroloģijas speciāliste; Pīters Sojers (Peter Soyer) – eksperts dermatoonkoloģijā. Arī Latvijā notiek melanomas gēnu pētniecība Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta tenūrprofesores Daces Pjanovas vadībā.