Rogainings ir sporta veids, kā arī fiziska aktivitāte brīvā laika pavadīšanai. Rogainings tradicionāli notiek 24 stundu garumā (ir arī īsāki formāti: 2–12h), un tas prasa no dalībnieka atbilstošu fizisko izturību, gribasspēku, spēju pretoties nogurumam, turpinot risināt taktiskos navigācijas uzdevumus un sadarbojoties ar komandas biedru visu distances laiku. Rogainings ir populārs Austrālijā, Jaunzēlandē, Ziemeļamerikā un Eiropā. Rogaininga sacensības ir veids, kā iepazīt vietējo dabu. Sacensībās jāievēro sabiedriskā un privātīpašuma teritorijas robežas.

Sacensībās komandas saņem karti, bet distanci katra komanda izplāno jau pirms starta.

Komandas brīvi izvēlas, kurus kontrolpunktus apmeklēt, lai noteiktajā laika limitā iegūtu pēc iespējas vairāk punktu. Kontrolpunkta pirmais cipars/-i parasti norāda tā vērtību.

Galvenie sacensību noteikumi:

• katras komandas sastāvā ir 2–5 dalībnieki;

• klasiskā rogaininga distance ilgst 24 stundas;
• Pasaules un Latvijas čempionāti notiek junioru (jaunāki par 23 gadiem), Open (atklātā grupa), veterānu (vismaz 45 gadus veci), superveterānu (vismaz 55 gadus veci) un ultraveterānu (vismaz 65 gadus veci) visās trīs – Mix, sieviešu un vīriešu – grupās;

• kontrolpunktu piešķirtā punktu vērtība atšķiras (parasti grūtāk sasniedzamie kontrolpunkti ir vērtīgāki);

• dalībniekiem visu sacensību laiku jāatrodas tuvumā – verbāla kontakta attālumā; tas jāpierāda pēc citu komandu vai tiesnešu pieprasījuma; komandas dalībniekiem jāspēj atsaukties uz otra komandas dalībnieka saucienu, izņemot, ja komanda ir paņēmusi atpūtas pauzi oficiālajā sacensību centrā (Hash house);

• pirms starta (1–2 stundu pirms, atbilstoši konkrēto sacensību noteikumiem) komandām tiek izdalītas orientēšanās kartes (dažreiz arī papildus plānošanas kartes), lai tajās var ērtāk izplānot savu distanci;

• sacensību laikā kontrolpunktus apmeklē izvēles secībā atbilstoši komandas izplānotajai distancei, kuru sacensību laikā var mainīt;

• katram kontrolpunktam ir iepriekš noteikta punktu vērtība; komandas tiek vērtētas pēc kopējā savākto punktu skaita; pārsniedzot laika limitu, par katru pārsniegto minūti (arī nepilnu) pienākas soda punkti (soda aprēķins atkarīgs no reglamenta, piemēram, pārtērējot 20 minūtes, no kopējā punktu skaita tiek atņemti 20 punkti);

• atsevišķās sacensībās vai atsevišķās ieskaites grupās pieļaujama nemehānisko transporta līdzekļu (slēpju, velosipēdu, laivu) izmantošana; to parasti paredz konkrēto sacensību nolikums;

• pārvietojoties distancē, navigācijai atļauts izmantot tikai mehānisko kompasu, pulksteni un sacensību karti, kuru izsniedzis organizators;

• dzirdot trauksmes signālu (īsas svilpienu sērijas), jāpārtrauc distance un jācenšas palīdzēt komandai, kurai tā ir nepieciešama; komanda netiek sodīta (piemēram, tiek izmantots aizzīmogotais mobilais telefons), ja palīdzības sniegšanas laikā pārkāps kādu no sacensību noteikumiem;

• komanda nedrīkst pieņemt palīdzību no citiem cilvēkiem, sadarboties ar viņiem vai apzināti sekot citai komandai.

Rogaininga sporta inventārs ir ar līdzīgu ekipējumu kā orientēšanās garajā distancē, kalnu maratona skrējienā vai vienas dienas garākā pārgājienā.

Galvenās ekipējuma vienības ir detalizēta orientēšanās karte un kompass. Dalībniekiem parasti jāņem līdzi svilpe, pirmās palīdzības aptieciņa (pretsāpju līdzeklis, ziede pret noberzumiem, plāksteri, saules aizsardzības krēms utt.), arī pārtika, kura bagāta ar ogļhidrātiem, piemēram, enerģijas batoniņi, želejas, sviestmaizes, dzeramais ūdens (ieteicams divu litru tilpums) un lietas, kas nepieciešamas pašpasargāšanai, kā arī atbilstošs apģērbs un apavi mainīgiem laikapstākļiem.

24 stundu rogainingā ieteicams:

• ērti, izturīgi apavi un labas pārgājiena vai sporta zeķes; dažreiz, lai pasargātu pēdas no tulznām, valkā divas zeķes – iekšpusē plānākas, bet virsū biezākas;

• vieglas garās bikses vai šorti atkarībā no laikapstākļiem un apvidus;

• t-krekls vai krekls ar garām piedurknēm;

• silts vilnas, plīša džemperis vai termotops, termobikses ziemas, pavasara vai rudens pasākumiem, kad naktī temperatūra pazeminās;

• ūdens un vēja necaurlaidīga jaka;

•  vilnas vai termocimdi;

•  vilnas vai termocepure un / vai saules aizsardzības cepure.

Īsākiem pasākumiem (līdz 12 stundām) var nebūt nepieciešams papildu siltais apģērbs, taču jāņem vērā, ka laikapstākļi var negaidīti mainīties.

Var izmantot kompaktas, vieglas pārgājienu nūjas, kuras ērti ievietojamas mugursomā.

Izvēloties inventāru, jāatceras, ka tas ir jāietilpina savā mugursomā. Nepieciešams galvas lukturītis, ja pasākums notiek arī tumsā.

Rogaininga dalībnieki ir pašpietiekami – pasākuma laikā tie saņem tikai karti, uzraudzību no tiesnešu puses un iespēju atsevišķās vietās papildināt ūdeni, savukārt visu pārējo tie nodrošina paši.

Tā kā karti ar visiem kontrolpunktiem izsniedz 1–2 stundas pirms starta, tad komandai ir iespēja jau pirms starta saplānot sev optimālāko distanci ar vērtīgākajiem kontrolpunktiem. Plānošana ir būtisks elements labam sniegumam, tāpēc komandas jau iepriekš bieži sagatavo speciālas auklas ar laika stundu atzīmi un saspraudes, kuras izvieto uz plānošanas kartes kontrolpunktiem.

Gatavojot “laika auklu”, jāvadās, cik tālu komandas vājākais var noiet vienas stundas laikā. To ietekmē gan fiziskā sagatavotība, gan apvidus reljefs (stāvs vai līdzens), gan kāda ir zeme – lauksaimniecības vai pārsvarā tur aug krūmāji –, komandas iepriekšējā navigācijas pieredze un laikapstākļi. Lielākā daļa cilvēku var viegli pārvietoties ar ātrumu 3–4 km/h pa takām, bet krūmājos tas notiek daudz lēnāk. Ja komandā ir iesācēji un ir grūtības atrast kontrolpunktus, tad sākumā ieteicamais plānošanas temps varētu būt tikai 2 km/h. Kalnainos apvidos 10 m vertikāls kāpums uz augšu ir pielīdzināms 100 m horizontālajam attālumam, pieskaitot attālumu, kas mērīts pa gaisa līniju. Plānojot distanci, ieteicams jau laicīgi ieplānot beigu posmā atkāpšanās ceļu – papildu “cilpu”, kuru var nogriezt gadījumā, ja draud laika pārtēriņš, kā arī papildu kontrolpunktus, kurus var apmeklēt, ja finišam sanāk tuvoties ātrāk, nekā bija iepriekš plānots.

Nosaukums rogainings ir radies no trīs Austrālijas sportistu – Roda Filipsa (Rod Phillips), Geilas Deivisas (Gail Davis) un Neila Filipsa (Neil Phillips) – vārdu pirmajiem zilbēm: RO, GAI, NE.

Pirmās oficiālās rogaininga sacensības notika 1976. gadā Austrālijā, Viktorijas pavalstī. Tajā pašā gadā tika dibināta Viktorijas Rogaininga asociācija (Victorian Rogaining Association), kas kļuva par pirmo organizāciju, kas veicināja un pārraudzīja rogaininga attīstību valstī. Drīz vien rogainings guva ievērojamu popularitāti arī citās Austrālijas pavalstīs, kur sāka rīkot reģionāla mēroga sacensības un čempionātus.

1986. gadā notika pirmās rogaininga sacensības ārpus Austrālijas (Kanādā). 1989. gadā tika dibināta Starptautiskā Rogaininga federācija (International Rogaining Federation, IRF), un četru gadu laikā pēc tās izveides jau tika organizētas aptuveni 40 sacensības dažādās pasaules valstīs, tostarp Kanādā, Jaunzēlandē un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

Pirmais Pasaules čempionāts rogainingā notika 1992. gadā netālu no Melburnas, Austrālijā. Kopš 1996. gada pasaules čempionāti rogainingā notiek regulāri – ik pēc diviem gadiem, un tie ir kļuvuši par nozīmīgāko starptautisko notikumu šajā sporta veidā.

Pieaugot dalībnieku skaitam, 21. gs. rogainings strauji attīstījās arī ārpus Austrālijas, īpaši Eiropā. Liela loma Eiropas rogaininga izaugsmē bija piektajam Pasaules čempionātam, kas 2002. gada vasarā tika organizēts Čehijā. Kopš tā laika Eiropā regulāri notiek ne tikai pasaules čempionāti, bet arī ikgadējie Eiropas čempionāti.

Latvijai sporta veida attīstībā ir nozīmīga loma. Latvija trīsreiz ir bijusi Eiropas čempionāta rīkotājvalsts: 2007., 2011. un 2020. gadā, un 2017. gadā organizējusi pasaules čempionātu. Pateicoties aktīvai orientēšanās sporta sabiedrībai, Latvijā ir izveidojusies spēcīga rogaininga kultūra ar lielu dalībnieku skaitu un regulārām sacensībām valsts mērogā.

Kopš 2000. gadu vidus Baltijas valstīs rogaininga sacensības notiek regulāri. Pirmās sacensības notika Tallinas apkārtnē 2000. gadā (organizēja Tallinas orientēšanās klubs “TA OK”). Latvijas rogaininga sportisti pirmo reizi starptautiskajās sacensībās piedalījās 2002. gadā, kad trīs Latvijas komandas (kopā septiņi cilvēki) piedalījās piektajā Pasaules čempionātā Čehijā, atklātajā Mix grupā izcīnot zelta medaļu.

2004. gadā ar Latvijas Orientēšanās federācijas (LOF) atbalstu tika organizēts pirmais Latvijas čempionāts rogainingā, bet tā paša gada novembrī Latvijas Orientēšanās federācija kļuva par Starptautiskās Rogaininga federācijas dalībvalsti.

Sporta augstākās klases sacensības ir Pasaules un Eiropas rogaininga čempionāti. Pasaules čempionāts (World Rogaining Championships, WRC) notiek kopš 1992. gada. Tas ir rogaininga galvenais notikums, kurā pulcējas elites komandas no vairākām valstīm.

Pasaules čempionāts notiek dažādās pasaules vietās (līdz 2012. gadam – katru otro gadu, pēc tam – katru gadu). Čempionāti sākumā notika Austrālijā, Kanādā, ASV, Jaunzēlandē, bet kopš 2002. gada – arī Eiropā.

Eiropas čempionāts rogainingā (European Rogaining Championships, ERC) notiek kopš 2003. gada (pirmais Eiropas čempionāts notika 2003. gadā Permā, Krievijā, un to organizē ik pa diviem gadiem dažādās Eiropas valstīs. Latvijā ik gadu tiek rīkots Latvijas rogaininga čempionāts, parasti tās ir 24 un 12 stundu ilgas distances.

Pasaules čempionāta uzvarētāja komanda uz vienu gadu saņem galveno balvu “Zābaciņu“, kuram uz plāksnītes tiek iegravēti uzvarētāju vārdi. Šī tradīcija aizsākās 1996. gadā otrā Pasaules čempionāta laikā, kas notika Austrālijā. Šo balvu dāvāja Rietumaustrālijas Rogainiga asociācija (Western Australian Rogaining Association).

Starptautiskās rogaininga sacensības un noteikumus pārrauga Starptautiskā Rogaininga federācija. Tā atbild par Pasaules čempionāta organizēšanu un kopējiem noteikumiem. Šobrīd (2026. gadā) Starptautiskajā Rogaininga federācijā ir 10 dalībvalstis un 7 pagaidu dalībvalstis. 

Starptautiskās Rogaininga federācijas biedri: Austrālijas Rogaininga asociācija (Australian Rogaining Association), Čehijas Rogaininga un kalnu orientēšanās asociācija (Česká asociace rogainingu a horského orientačního běhu), Igaunijas Orientēšanās federācija (Eesti Orienteerumise Föderatsioon), Somijas Rogaininga asociācija (Rogaining Finland), Latvijas Orientēšanās federācija, Jaunzēlandes Rogaininga asociācija (New Zealand Rogaining Association), Krievijas Rogaininga federācija (Российская федерация рогейнa), Spānijas Orientēšanās federācija (IbeRogaine), Orientēšanās ASV (Orienteering USA), Ukrainas Orientēšanās federācija (Українська федерація спортивного орієнтування).

Starptautiskās Rogaininga federācijas pagaidu dalībvalstis: Vācija, Īrija, Izraēla, Itālija, Japāna, Polija, Rumānija.

Latvijā rogaininga attīstību koordinē Latvijas Orientēšanās federācijas Rogaininga komisija (kopš 2004. gada). Vietējās sacensības organizē arī dažādi sporta klubi: Ceļojumu un orientēšanās klubs “Silva”, “Ziemeļkurzeme OK”, “Meridiāns”, “Magnēts”, “Xevents” u. c.

Viena no pasaules čempionātos titulētākajām ir Austrālijas izlase (kopā 13 zelta medaļas). Labi panākumi ir arī Jaunzēlandes un Krievijas izlasēm (katrai 11 zelta medaļas). Ceturtā ir Igaunija ar septiņām zelta medaļām un tad seko Latvijas izlase ar sešām zelta medaļām.

Pasaules čempionātos līdz šim (2026. gadam) visvairāk zelta medaļas ir izcīnījuši šādi sportisti: Džūlija Kvinna (Julie Quinn) un Deivids Roulendss (David Rowlands) no Austrālijas, Silvers Ēnsārs (Silver Eensaar), Timmo Tammemē (Timmo Tammemäe) un Rains Ēnsārs (Rain Eensaar) no Igaunijas, Kristofers Forns (Christopher Forne) no Jaunzēlandes un Anna Šavļakova (Анна Шавлакова) no Krievijas (katram 3 zelta medaļas).

Pasaules čempionātos zelta medaļas izcīnījuši šādi Latvijas sportisti: Guntars Mankus, Raimonds Lapiņš, Anita Liepiņa (2002. gadā, Čehijā, Mix grupā); G. Mankus, R. Lapiņš, A. Liepiņa (2006. gadā, Austrālijā, Mix grupā); Alīda Ābola, Baiba Ozola (2008. gadā, Igaunijā, sieviešu grupā); Jānis Krūmiņš, Andris Ansabergs (2017. gadā, Latvijā, vīriešu grupā); A. Ansabergs (2022. gadā, Čehijā, vīriešu grupā); G. Mankus, I. Puķīte (2023. gadā, ASV, Mix grupā).

Viens no rogaininga attīstītājiem Latvijā ir G. Mankus, gan strādājot Latvijas Orientēšanās federācijas Rogaininga komisijā, pārstāvot Latviju Starptautiskajā Rogaininga federācijā, gan organizējot sacensības un pašam uzrādot augstvērtīgu rezultātu dažāda līmeņa sacensībās. Rogaininga attīstību (sacensību organizēšanu, dažādu projektu īstenošanu utt.) Latvijā ir veicinājuši arī: Valters Kaminskis (vairākkārtējs augsta līmeņa rogaininga sacensību uzvarētājs un sacensību organizētājs), Ilze Lapiņa, Ildze Straume, Evija Freimane, Henrijs Freimanis, Mārtiņš Vimba, Andris Leja, Jānis Vanags un citi. 

Rogaininga sacensībās parasti izvēlas sarežģītus, šķēršļotus, plašus apvidus. Rogaininga sacensības nereti notiek arī pilsētvidē. Pasaules čempionātu norises vietas bijušas vairākās kalnainās un neskartās dabas teritorijās Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā, ASV, Eiropā un citur. Latvijā svarīgākās rogaininga sacensības ir notikušas: Smiltenē, Rāznas nacionālajā parkā, Cēsu mežos, Rīgā un Pierīgā, Tukuma apkārtnē un daudzviet citur.