Iestudējumā savijas mīlnieku pārpratumi, feju maģija un rotaļīga ilūziju pasaule, kur kustībā tiek izdejots sapņa un realitātes sajaukums. Šis iestudējums ir nozīmīgs, jo baleta valodā tas atklāj V. Šekspīra humora, fantāzijas un cilvēcisko attiecību daudzslāņainību.

Baleta “Sapnis vasaras naktī” iestudējuma pamatā ir V. Šekspīra komēdija piecos cēlienos, kas uzrakstīta 1595. vai 1596. gadā. Luga attēlo notikumus, kas norisinās Atēnu valdnieka Tēseja un amazones valdnieces Hipolitas kāzu priekšvakarā. Tajā savijas mīlestības peripetijas starp četriem jauniešiem, feju pasaules burvestības un izrādes iestudējuma mēģinājumi, ko veic amatieraktieru trupa.

Baletā izmantota Fēliksa Mendelsona-Bartoldi (Jakob Ludwig Felix Mendelssohn Bartholdy) mūzika, kura sākotnēji komponēta kā koncertu uvertīra (1826), bet vēlāk papildināta ar teātra mūziku (1842) V. Šekspīra lugas inscenējumam. F. Mendelsona-Bartoldi partitūra uzsver romantisko un fantastisko atmosfēru, un tās izmantošana baletā ir kļuvusi par tradīciju vairāku iestudējumu ietvaros.

Sižets veidots ap trim savstarpēji saistītām sižetiskām līnijām: četru jauniešu mīlas sarežģījumi (Hermija, Lizanders, Helēna, Demetrijs); Feju pasaules iejaukšanās, kur Oberons un Titānija konfliktē, bet Paka burvestības rada komiskus pārpratumus; Amatieraktieru trupas mēģinājumi iestudēt izrādi valdnieka Tēseja un Hipolitas kāzām.

Baleta horeogrāfijā īpaši izcelta vizuālā simbolika, ironijas elementi un sapņa un realitātes trauslā robeža. Titānijas aizraušanās ar cilvēku, kam uzburta ēzeļa galva, un Oberona manipulācijas ar burvju ziedputekšņiem attēlotas ar humoru un tēlainu kustību valodu.

Iestudējuma noslēgums ir harmonisks: līdz ar rītausmu izzūd burvestības, sapņi, pārpratumi un maldi. Varoņi atgriežas realitātē, kur valda izlīgums un tiek svinētas kāzas.

1876. gadā Pēterburgas Marijas teātrī (Мариинский театр) šo baletu “Sapnis vasaras naktī” vienā cēlienā iestudēja Mariuss Petipā (franču Michel-Victor-Marius-Alphonse Petipa, krievu Мариус Иванович Петипа) ar Ludviga Minkusa (Ludwig Alois Minkus) mūziku.  

V. Šekspīra komēdija “Sapnis vasaras naktī” iedvesmojusi vairākus ievērojamus 20. un 21. gs. horeogrāfus. Viens no nozīmīgākajiem iestudējumiem tapis 1962. gadā, kad Džordžs Balančins (George Balanchine) Ņujorkas Pilsētas baleta teātrī (New York City Ballet) radīja divu cēlienu baletu ar F. Mendelsona-Bartoldi mūziku. Tas bija viņa pirmais oriģinālais pilnmetrāžas balets, kas iemantoja plašu starptautisku atzinību. Vēlāk iestudējumu pārņēma tādi baleta teātri kā Parīzes opera (Opéra de Paris), Sanfrancisko balets (San Francisco Ballet), Marijas teātris un citi.

1964. gadā Frederiks Eštons (Frederick Ashton) radīja viencēliena versiju ar nosaukumu “Sapnis” (The Dream), kas tika iestudēta Koventgārdenā (Covent Garden) Londonā kā daļa no V. Šekspīra 400. jubilejas programmas. Šī interpretācija koncentrējās uz feju pasauli un mīlnieku attiecībām, izslēdzot lugas teatrālo iestarpinājumu. 

1977. gadā Džons Neimeijers (John Neumeier) Hamburgas baletā (Hamburg Ballett) radīja darbu ar nosaukumu “Sapnis vasaras naktī” (Sommernachtstraum), kurā līdzās F. Mendelsona-Bartoldi mūzikai tika izmantota arī Ģerģa Ligeti (Ligeti György) mūzika. Iestudējums interpretē sapni kā psiholoģisku stāvokli, akcentējot Titānijas un Hipolīta attiecības un robežu starp realitāti un iztēli. Vēlāk šo versiju atkārtoti iestudēja Parīzes operas balets.

2010. gadā Jorma Elo (Jorma Elo) radīja jaunu interpretāciju Vīnes Valsts operas baletā (Ballett der Wiener Staatsoper), kas vēlāk tika izrādīta arī Somijas Nacionālajā baletā (Suomen Kansallisbaletti). Šis iestudējums tika apbalvots ar prestižo baleta balvu Benois de la Danse. 2015. gadā Aleksandrs Ekmans (Karl Wilhelm Alexander Ekman) iestudēja mūsdienīgu un teatrāli ekspresīvu versiju ar Mīkaela Kārlsona (Johan Mikael Karlsson) oriģinālmūziku Stokholmas Karaliskajā operā (Kungliga Baletten). Iestudējums izceļas ar vizuāli iespaidīgu scenogrāfiju, simbolismu un dramatismu. Vēlāk tas tika izrādīts arī Džofrija baletā (Joffrey Ballet) Amerikas Savienotajās Valstīs, gūstot starptautisku atzinību. “Sapni vasaras naktī” ar F. Mendelsona-Bartoldi mūziku iestudējuši arī dāņu horeogrāfs Ībs Andersens (Ib Andersen) 2008. gadā Arizonas baletā (Ballet Arizona),

Baleta “Sapnis vasaras naktī” pirmizrāde Latvijā notika Latvijas Nacionālajā operā (kopš 2015. gada Latvijas Nacionālā opera un balets) 2010. gada 22. oktobrī. Tajā izmantota F. Mendelsona-Bartoldi mūzika. Horeogrāfs Jurijs Vamošs (Youri Vámos, ungāru György Vámos), diriģents Mārtiņš Ozoliņš, scenogrāfe Dinka Jeričeviča (Dinka Jeričević), kostīmu māksliniece Sonja Obradoviča (Sonja Obradović). Gaismu mākslinieks Klauss Gerdics (Klaus Ferdinand Gärditz).

Iestudējumā apvienota V. Šekspīra daudzslāņainā un ironiskā komēdija ar F. Mendelsona-Bartoldi romantisko partitūru, radot skatuves darbu, kurā laikmetu kontrasti – Elizabetes laikmeta simbolisms un 19. gs. muzikālā estētika – izcelti caur mūsdienīgu kustību valodu. Horeogrāfs akcentē ķermeņa izteiksmes spēju nodot dramatisko saturu bez verbālas valodas klātbūtnes, pieprasot no dejotājiem noteiktus aktiermeistarības elementus.