Dublī praulvabole ir kukainis no vaboļu Coleoptera kārtas, kas ir sastopams gandrīz visā Eirāzijas mežu joslā un apdzīvo galvenokārt vecus, skrajus skujkoku mežus. Kāpuri apdzīvo trupošu, saules apspīdētu, sausu kritalu koksni (saproksils). Vaboles ir melnas vai tumši brūnas, līdz 11 mm garas. Līdzīgi kā citiem kukaiņiem, praulvabolei ir trīs kāju pāri un cieti priekšspārni, kurus dēvē par segspārniem. Dublī praulvaboles kāpuri pārtiek no trupošas koksnes. Dublī praulvabole ir uzskatāma par Centrāleiropas pirmatnējo mežu reliktu, Baltijas valstīs tā ir zināma tikai Latvijā.

Dublī praulvabole pieder pie hiperdaudzveidīgas melnuļu Tenebrionidae dzimtas praulvaboļu Alleculinae apakšdzimtas. Agrākie uzticamie dati par šīs apakšdzimtas izcelsmi ir no agrīnā krīta perioda Ķīnas un Šveices dzintariem, kas liek secināt, ka praulvaboļu apakšdzimta ir radusies pirms aptuveni 143–100,5 miljoniem gadu. Praulvaboļu iedzintarojumi ir bieži sastopami eocēna epohas apmēram 36–37 miljonus gadu vecā Baltijas dzintarā. Ģints Hymenorus praulvaboļu fosilijas pagaidām nav atrastas.

Dublī praulvaboles ķermenis ir 8‒11 mm garš, iegareni cilindrisks, melns vai melni brūns ar gaišāku vēderu un ekstremitātēm. Ķermeņa virspuse mazliet spīdīga. Acis lielas, uz galvas novietotas vertikāli. Ķermeņa virspuse biezi punktēta, uz segspārniem punkti veido vāji izteiktas gareniskas rindas. Priekškrūšu vairogs platāks par tā garumu. Taustekļi vidēji gari, sasniedz segspārnu pamatni, posmiņi nedaudz garāki par savu platumu. Kāpurs tārpveida, iedzeltens, ar tumšāku galvu. Vaboļu dzimumdimorfisms ir vāji izteikts. Kūniņa balta vai iedzeltena, iekūņošanās ir starp trupošo koksni, neveidojot kokonu. Latvijā ir sastopamas arī citas praulvaboļu sugas, kas pēc izskata ļoti līdzinās Dublī praulvabolei, piemēram, melnā praulvabole (Prionychus ater) un tumšā praulvabole (Prionychus melanarius).

Dublī praulvabole ir saistīta galvenokārt ar skujkoku mežiem; daudz retāk, areāla rietumu daļā, ir sastopama arī platlapju mežos. Pieaugušās vaboles un kāpuri ir saistīti ar stipri trupošu, sausu un saules apspīdētu koksni (saproksils) – galvenokārt priežu, retāk citu koku sugu. Latvijā Dublī praulvabole ir saistīta ar skrajiem, veciem priežu siliem uz osiem un mežainām piejūras kāpām gar Rīgas līča piekrasti. Kāpuru attīstība notiek liela diametra priežu kritalās un celmos dažādu lielo koksngraužu kāpuru skrejās, ilgst vismaz vienu, visticamāk, divus gadus. Imago dzīves ilgums ir īss – vairākas dienas vai dažas nedēļas. Dublī praulvabole ir aktīva krēslas stundās un naktī, Latvijā imago ir novērojami jūlijā un augustā.

Dublī praulvabole ir sastopama Eirāzijas mežu joslā no Somijas dienvidiem un Zviedrijas līdz Sicīlijai un Grieķijai un no Spānijas austrumiem līdz Ķīnai un Krievijas Tālajiem Austrumiem. Šī praulvabole pagaidām nav konstatēta Igaunijā un Lietuvā, Baltkrievijā ir zināma tikai rietumu daļā. Latvijā Dublī praulvaboles atradnes pagaidām zināmas tikai dabas parkā “Piejūra” vecos piekrastes priežu silos. Iespējams, suga ir sastopama atsevišķās vietās arī gar Kurzemes piekrastes līniju. Visur Eiropā Dublī praulvabole ir sastopama reti, tās izplatība, arī Latvijā, ir sadrumstalota, valstu reģionālās populācijas ir mazas un sarūkošas.

Suga Latvijas faunā pirmoreiz ir konstatēta nesen, 2022. gadā. Dublī praulvaboles Latvijas populācijas lielums nav vērtēts. Raksturīgajā biotopā vaboles novērojamas regulāri, parasti vairāki indivīdi uz vienas piemērotas kritalas. Piemērotas dzīvotnes platība valstī ir neliela. 

Dublī praulvabole Latvijā nav aizsargājama. Eiropas mērogā sugai ir noteikta Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (The International Union for Conservation of Nature, IUCN) kategorija VU (Vulnerable jeb jutīga suga), savukārt Latvijas mērogā – kategorija NT (Near Threatened jeb gandrīz apdraudēta suga). Tas nozīmē, ka suga ir tuvu tam, lai kvalificētos kādai no apdraudēto sugu kategorijām Latvijā vai varētu tām kvalificēties tuvā nākotnē, ņemot vērā identificētos apdraudējumus, populācijas vai izplatības tendences u. c. apstākļus. Tiek rosināts Dublī praulvaboli iekļaut Latvijā aizsargājamo sugu sarakstā kā sugu, kurai var veidot mikroliegumus. Sugai piemēroto dzīvotņu daudzums ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir ierobežots, un biotopa kvalitāte un platība nepārtraukti samazinās. Dublī praulvaboli Latvijā var negatīvi ietekmēt arī, piemēram, meža ugunsgrēku ierobežošana un to nelielās platības priežu mežos, jo suga ir atkarīga no atklātām vietām mežos ar neaizaugušām kritalām.