Studijas dalībnieki skulpturālā formā izkopa savas veidošanas iemaņas. Aktīvākie studijas dalībnieki rīkoja arī personālizstādes.

Studijas pilnais nosaukums bija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Republikāniskās arodbiedrību padomes kultūras nama Tautas tēlniecības studija. Nosaukums visu pastāvēšanas laiku palika nemainīgs, lai gan ikdienā visbiežāk tika lietots nosaukums “Mazās ģildes tēlniecības studija”. 1961. gadā tā ieguva Tautas tēlotājas mākslas studijas goda nosaukumu. Nozīmīgākais uzdevums bija attīstīt un pilnveidot studijas dalībnieku iegūtās prasmes iemaņas tēlniecībā.

Sākotnējais studijas uzdevums bija veidot darba varoņu, pirmrindnieku skulptūras un krūšutēlus padomju okupācijas varas standartiem atbilstošā sociālistiskā reālisma manierē. Studijai bija jāstrādā pie tā, lai pašdarbnieku daiļrade netiktu atstāta pašplūsmā, bet gan notiktu atbilstoši padomju ideoloģijai. Tika deklarēts, ka tēlniecības studija darbojas, lai sekmētu sociālistiskās sabiedrības kultūras vajadzību izpratni, apmierinot un veicinot pašdarbības mākslas entuziastu garīgās un materiālās kultūras attīstību, lai nostiprinātu amatieru mākslinieku prestižu un stāvokli sabiedrībā. Vēl viens no mērķiem bija sagatavot daļu biedru turpmākam profesionālas mākslas izglītības iegūšanas procesam tēlniecībā un citās mākslas jomās. Studijas biedri apguva dažādu žanru, tehnoloģiju un materiālu tradīcijas un spēju orientēties materiālu tehniskajās un tehnoloģiskajās iespējās.

Tēlniecības studija juridiski tika izveidota 1951. gadā, bet dažādu organizatorisku un materiāli tehnisko problēmu dēļ regulāri darbojās no 1953. gada. Studijas izveidošanas iniciators bija tēlnieks Harijs Fišers. Pirmajos darbības gados vadītājam H. Fišeram bija būtiska nozīme studijas pamatvirziena atrašanā. 20. gs. 50. gados studija bija vienīgais tēlnieku amatieru kolektīvs okupētajās Baltijas valstīs. Studijas dalībnieku darbi ar savdabīgu izdomu un poetizēti idealizētu apjomu plastikas izjūtu parasti atbilda konkrētā laika studijas vadītāja radošajam rokrakstam un regulāri tika eksponēti Rīgas, Latvijas, Baltijas un vissavienības pašdarbības un tautas mākslas darbu izstādēs. Studijas darbības laikā kolektīvam būtiska bija izglītības funkcija. Vairāki vēlāk pazīstami tēlnieki kolektīvā ieguva sākotnējo sagatavotību, lai sekmīgi varētu nokārtot iestājeksāmenus LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (kopš 1988. gada – Latvijas Mākslas akadēmija) Tēlniecības nodaļā. Studijā līdzās pašmācības ceļā izglītotiem tēlniekiem, kā Bērtulis Buls, Tija Deksne, Jānis Grauds, Romalda Kupala, Jānis Neimanis, Laimonis Upmalis, Uldis Rasmuss, Laimonis Upmalis, Aleksandra Sakša, Inga Uļjanoviča, prasmes pilnveidojuši profesionāli tēlnieki un mākslas pedagogi: Jānis Bārda, Inta Berga, Zigmunds Bielis, Gvido Buls, Biruta Grīsle, Dzintra Cepīte, Maija Eņģele, Aija Hincenberga-Neilande, Mārtiņš Krauklis, Visvaldis Kurpeniks, Juris Švalbe, Inese Paegle-Ēvalde, Viktorija Pelše, Ina Zīle un citi. Silta intonācija un prasme ikdienas lietas asprātīgi groteski parādīt kā svarīgas un aizraujošas raksturīga Pētera Barona, Rūdolfa Kopštāla, Arnolda Stuča un citu studijas koktēlnieku darbos.

Studija darbojās kā LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes kultūras nama amatiermākslas kolektīvs.

Studijas struktūru veidoja klātienes un neklātienes grupa. Daudzi koka skulptūras meistari dzīvoja ārpus Rīgas, tāpēc tika noorganizēta arī neklātienes grupa. Neklātienes grupas dalībnieki reizi mēnesi ieradās Rīgā uz konsultācijām. Katru gadu notika divu nedēļu seminārs, kurā piedalījās visi studijas dalībnieki. Pirmajos desmit darbības gados studijā katru gadu bija no 15–20 biedru klātienes grupā un ap 10 neklātienes grupā. 20. gs. 60.–80. gados vairākums studijas biedru bija skolu jaunieši un mākslas vidusskolu audzēkņi, lai iegūtu praktiskas iemaņas tēlniecībā un sagatavotos iestājeksāmeniem mākslas augstskolās. Studija kopumā pirmās zināšanas devusi apmērām 80 interesentiem, bet patstāvīgo biedru skaits ik gadu svārstījās no 10–20 dalībniekiem Apmēram 15 biedru ar saviem darbiem regulāri piedalījās izstādēs. 20. gs. 80. gadu beigās sociāli ekonomisko apstākļu dēļ studijas dalībnieku skaits krasi samazinājās. 1991. gadā līdzekļu taupīšanas reformas dēļ studijas darbība tika pārtraukta.

Tēlniecības studiju vadījuši H. Fišers (1951–1961), Līze Dzeguze (1961–1972), Valda Malēja (Blunova, 1973–1983), I. Berga (1983–1989).