Latviešu dziesmu un deju svētki Kanādā (līdz 2019. gadam – Latviešu dziesmu svētki Kanādā) notiek kopš 1953. gada (1952. gadā tika rīkota Dziesmu diena) reizi četros vai piecos gados. Tos veido vairāki sarīkojumi, galvenais no tiem ir kopkora koncerts, apvienotais koru lieluzvedums. 

Pirmais latviešu koris Kanādā bija 1948. gadā izveidotais zeltraču koris Ontārio ziemeļos Virdžinjataunā komponista Imanta Saksa vadībā (viņš kori vadīja tikai vienu gadu). Vēlāk veidojās arī citi kori galvenokārt Toronto apkārtnē, arī Hamiltonā, Londonā, Niagārā, Santakaterinā, Sadberijā un Monreālā.

Gadu pirms dziesmu svētkiem Toronto notika I latviešu dziesmu diena Kanādā. Dziesmu svētku rīkošanu ierosināja “Daugavas vanagu” Kanādā valde. Svētku Rīcības komiteju vadīja Elmārs Krūka. Viņš arī vadīja pirmos trīs svētkus Kanādā. 

Tā kā finansiāla atbalsta no Kanādas valsts vai kanādiešu un latviešu organizācijām pirmo dziesmu svētku rīkošanā nebija, svētku vienīgais finansiālais avots bija biļetes. Svētkos arī mūsdienās tiek ievērots princips, ka visi amati ir neapmaksāti un brīvprātīgi goda amati. Pirmo svētku virsdiriģenti bija Jānis Cīrulis, Ērika Freimane un Valdemārs Linde kopā un Jānis Norvilis. Gan 1953. gada svētkos, gan arī visos turpmākajos īpaša uzmanība tika pievērsta repertuāram no latviešu patvērumu zemes komponistiem: Viktors Baštiks, J. Cīrulis, Ē. Freimane, Alberts Jērums, Jānis Kalniņš, J. Norvilis un V. Linde.

1953. gada svētku programma bija daudzveidīga un plaša. Trīs deju kopas no Toronto un Hamiltonas piedāvāja programmu “Latviešu tautiskās dejas” un “Tautisko deju rītā”. Bez kopkora koncerta bija arī teātris (Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” iestudēja Toronto Latviešu nacionālā teātru kopa, “Daugavas vanagu” un Toronto Latviešu biedrības dramatiskais ansamblis), daiļamatnieki un dejotāji, basketbols un volejbols un balle Royal York viesnīcā.

Svarīga pirmsākumos un nozīmīgs visos dziesmu svētkos Kanādā bijusi jaunrade mūzikā (mūsdienās arī jaundarbi dejā). 1953. gada svētkos skanēja jaundarbu koncerts. Korus Kanādā sākumā vadīja ievērojami Latvijā profesionāli skolojušies mūziķi. Tie pārsvarā bija komponisti, ne diriģenti. Viņi centās gādāt jaunu vielu saviem ansambļiem, tādējādi dzima šī radošā kultūra Kanādā. Klasiskais Latvijas repertuārs bieži nebija viegli pieejams. Koristi nereti pārrakstīja šo repertuāru pēc atmiņas. Jaundarbi tapa gan pēc pasūtījuma, gan jaundarbu konkursos. 1991. gadā dziesmu svētkos pirmo reizi notika jaundeju skate.

2019. gadā svētku nosaukums tika mainīts – Latviešu dziesmu un deju svētki Kanādā –, dejai ieņemot tikpat lielu lomu kā mūzikai.

Kā daļa no Rietumu (Ziemeļamerikas) dziesmu svētku kustības 1972. un 1985. gadā ir notikuši latviešu dziesmu svētki Vankūverā.

Līdz 2024. gadam notikuši 16 svētki: 1953., 1957., 1961., 1965., 1970., 1976., 1981., 1986., 1991., 1996., 2000., 2004., 2009., 2014., 2019. un 2024. gadā.

Svētki parasti norisinās Toronto (2009. un 2014. gadā Hamiltonā). 2029. gadā svētki paredzēti Otavā.

Pirmais kopkora koncerts 1953. gadā notika Toronto Simfoniskā orķestra aulā Massey Hall. Dziedātāju un klausītāju skaitam pieaugot, otro svētku pasākumi notika Toronto Universitātes (University of Toronto) hokeja arēnā Varsity Arena, pēc tam (līdz 1991. gadam) Nacionālās hokeja līgas (National Hockey League, NHL) kluba Maple Leafs arēnā Maple Leaf Gardens. No 1996. līdz 2004. gadam kopkora koncerti notika Toronto Simfoniskā orķestra Roja Tomsona zālē (Roy Thomson Hall).

Arī tautas deju koncerti no sākuma notika Varsity Arena un vēlāk (līdz 1991. gadam) Maple Leaf Gardens. Pēc tam atkal tika izmantota Varsity Arena un CNE Coliseum (kopš 2003. gada Ricoh Coliseum). 

Hamiltonā svētku pasākumu norisinājās arēnā Copps Coliseum un koncertzālē Hamilton Place.

2019. gadā svētkiem atgriežoties Toronto, nolaistā arēna Maple Leaf Gardens bija restaurēta un samazināta (paceļot ledus virsmu par trīs stāviem). Tās nosaukums tika nomainīts uz Mattamy Athletic Centre. Šajā centrā notika kopkora koncerts un tautas deju lieluzvedums. 2024. gada svētkos kopkora koncerts atkal notika Roja Tomsona zālē.

1958. gadā svētku rīkotāji dibināja Latviešu dziesmu svētku biedrību Kanādā. Tā ir svētku jumta organizācija. Tās uzdevumi ir: rīkot svētkus Kanādā; uzturēt dzīvu latviešu garu trimdā; veicināt koru dziedāšanu un tautas deju grupu sadarbību; uzturēt sakarus ar trimdas dziedātājiem un dejotājiem (it sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs); pārvaldīt dziesmu svētku līdzekļus un kārtot visas lietas, kas saistītas ar dziesmu svētkiem. Biedrību veido ievēlēta valde, pārstāvji no visiem koriem un tautas deju kopām Kanādā, pārstāvji no biedrībām un organizācijām, iesaistītas svētku rīkošanā.

Pirmo svētku budžets bija 2350 Kanādas dolāru. Visa šī summa tika segta no biļešu ienākumiem. Nebija atbalsta ne no valsts iestādēm, ne no privātiem sponsoriem, ne no latviešu uzņēmumiem Toronto.

Mūsdienās biļešu ienākumi sedz mazāk nekā 50 % no izdevumiem. Pārējā summa nāk no Kanādas un Latvijas valsts iestādēm: Kanādas Mākslu padomes (Canada Council for the Arts), Ontārio Mākslu padomes (Ontario, Ontario Arts Council) u. c., no Latvijas Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, no fondiem Kanādā un Latvijā (piemēram, no Latvijas Universitātes fonda), Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Pasaules Brīvo latviešu apvienības, no latviešu uzņēmumiem Ziemeļamerikā, no organizācijām, kā “Daugavas vanagi” Kanādā, no nacionālajām biedrībām, kā Amerikas Latviešu apvienība un Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā, kā arī no individuālām personām. Svētki ir vienmēr paredzēti kā bezpeļņas pasākums.

Pirmajos svētkos 1953. gadā notika astoņi pasākumi, bet 2024. gadā 25 pasākumi. Laika gaitā pieaudzis arī dziedātāju un dejotāju skaits: no 300 dziedātājiem 1953. gadā līdz 1000 dziedātājiem 2024. gadā. Vislielākais dziedātāju skaits bija 1976. gadā. Pēc tam dalībnieku skaits lēnām samazinājās – koristu skaits svārstījās ap 400–500 no 2000. gada līdz 2014. gadam, pēc tam atkal pieaugot ar lielāku dalībnieku skaitu no Latvijas un citām Eiropas valstīm.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no 1991. gada uz katriem svētkiem tiek ielūgts viens no Latvijas evērojamākajiem koriem. 1991. gadā tas bija Latvijas Radio koris (diriģents Juris Kļaviņš). Kopš 2009. gada svētkos piedalās arī tautas deju grupas no Latvijas. 2024. gadā svētkos piedalījās 15 kori un 14 deju kopas no Latvijas. Dalībnieki no Latvijas ir piedalījušies arī teātrī, rakstnieku cēlienos, akadēmiskās instrumentālās mūzikas koncertos, folkloras un džeza koncertos, kā arī spēlējuši tautas deju pavadījumus.

Lai gan svētku dalībnieki ierodas no visas pasaules, lielākā daļa ir no Kanādas un ASV.

Svētku auditoriju galvenokārt veido vietēji latvieši un svētku viesi no ASV, galvenokārt no Austruma krasta un vidienes. 1953. gadā kopkora koncertā bija apmēram 2700 klausītāju. 1976. gadā uz kopkora koncertu ieradās 10 tūkstoši klausītāju, uz tautas dejām – līdzīgs skaits. Nākamajos gados apmeklētāju skaits samazinājies. 2024. gadā gan kopkora, gan tautas deju koncertus apmeklēja apmēram 3000 skatītāju un klausītāju.

Dziesmu svētki Kanādā ir tikšanās iespēja diasporas organizācijām un profesionālajām organizācijām, kā arī iespēja rīkot biznesa pasākumus un dažādus blakus sarīkojumus, kas nav tieši saistīti ar svētku programmu. Tāpat dziesmu svētki ir nozīmīgs etniskās identitātes pasākums, kas veicina latviešu kultūras un valodas uzturēšanu Kanādā.