Valentīns Volframs ir vācu un krievu izcelsmes latviešu sportists, virsnieks un veterinārārsts. V. Volframs bijis Latvijas hokeja izlases, Latvijas studentu hokeja izlases dalībnieks un nozīmīgs “Universitātes sports” hokeja komandas uzbrucējs vienības pastāvēšanas sākuma gados.

V. Volframs piedzima reformātu ticībai piederīga, Rīgā dzimuša un skolota, Krievijas impērijas Tomskas guberņas mežlietu revidenta, vēlāk Latvijas Mežu departamenta darbinieka, Alfrēda Vilhelma Volframa un vecticībnieces, mājsaimnieces Alvīnes Volframas (dzimusi Rihtere) ģimenē; kristīts luterticībā (20. gs. 30.–40. gados savos dokumentos V. Volframs norādījis tautību – latvietis). Kopā ar vecākiem pārcēlās uz Latviju.

1922.–1927. gadā mācījās Rīgas pilsētas krievu vidusskolā (t. s. Lomonosova ģimnāzija). No 1928. līdz 1937. gadam studēja Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē, kur ieguva veterinārārsta grādu. Latvijas krievu studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” (1929. gadā un no 1933. gada) un “Ruthenia” (1929.–1933. gadā) biedrs.

1937.–1940. gadā dienēja Latvijas armijā. Sākumā, no 1937. līdz 1939. gadam, obligātajā karadienestā 1. Jātnieku pulkā un Zemgales artilērijas pulkā Daugavpilī. 1938. gadā V. Volframs beidza sanitārvirsnieka vietnieku kursus un tika paaugstināts par virsnieka vietnieku. 1939.–1940. gadā bija virsnieks, veterinārsts-leitnants Zemgales artilērijas pulkā.

No 1930./1931. gada līdz 1934./1935. gada sezonai valsts hokeja turnīros un draudzības sacīkstēs startēja “Universitātes sports” hokeja komandā; tās sastāvā 12.1933. piedalījās izbraukumā Viļņā (Polijā, tagad Lietuvā), kur aizvadīja spēles pret poļu hokeja komandu “KPW Ognisko” (Kolejowe Przysposobienie Wojskowe “Ognisko”). V. Volframs “Universitātes sports” sastāvā izcēlās ar rezultativitāti un pirmajos valsts turnīros bija viens no labākajiem hokeja uzbrucējiem.

1932. gadā V. Volframs bija Latvijas hokeja izlases uzbrucējs. Togad piedalījās četrās oficiālās valstssacīkstēs, t. s. Latvijas hokeja izlases pirmajā oficiālajā spēlē 27.02.1932. Rīgā (pret Lietuvu; uzvara 3:0) un valstsvienības pirmajā turnīrā – Eiropas hokeja čempionātā 03.1932. Berlīnē (Vācijā; izlase izcīnīja 8. vietu). V. Volframs piedalījās arī hokeja izlases spēlēs pret komandām, kas oficiāli nebija valstu izlases – 28.02.1932. Rīgā pret Kauņas izlasi (uzvara 5:2) un 20.03.1932. Berlīnē pret Berlīnes “SC Brandenburg” (Sportclub Brandenburg; zaudējums 5:7).

V. Volframs startēja arī Latvijas studentu hokeja izlasē, t. sk. tās pirmajā turnīrā – Akadēmiskajās meistarsacīkstēs 01.–02.1933. Bardonekijā (Itālijā) – un draudzības spēlē Vīnē (Austrijā) pret austriešu kombinēto komandu.

Spēlēja arī bendiju, t. sk. “Universitātes sports” komandā. Iekļauts Latvijas studentu bendija izlasē dalībai SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) studentu ziemas sporta spēļu bendija turnīrā 1931. gadā Helsinkos (Somijā). V. Volframs nodarbojās arī ar moderno pieccīņu, spēlēja futbolu. 

Otrā pasaules kara laikā strādāja Rīgas eksportostā gaļas veterinārajā kontrolē, vēlāk – dienēja kā veterinārārsts Latviešu leģionā. Vetārsts-leitnants 15. divīzijas 33. grenadieru pulkā.

Pēc kara atradās gūstekņu nometnē Zedelgemā (Beļģijā); pēc tam dzīvoja Rietumvācijā, strādāja slimnīcās Nirnbergā, Ansbahā un Vircburgā. 1949. gadā izceļoja uz Austrāliju, kur sākumā izmitināts Olberi, vēlāk strādāja logu žalūziju ražotnē. Vēlāk pārcēlās uz Tasmānijas salu, kur strādāja Hidroenerģijas komisijā (Hydro-Electric Commission) par laborantu un inženiertehnisko asistentu, dzīvoja Hobārtā.

20. gs. 60. gadu pirmajā pusē pārcēlās uz Melburnu, kur strādāja par veterinārinspektoru Pamatnozaru departamentā (Department of Primary Industries), plašākā teritorijā veicot gaļas eksporta veterinārmedicīnisko uzraudzību. 1967. gadā atkal pārcēlās uz dzīvi Tasmānijā, kur turpināja veterināra darbu Pamatnozaru departamentā eksportam paredzētās gaļas kontrolē un inspektoru apmācīšanā. Aizrāvās ar medībām un makšķerēšanu.

V. Volframa brālis mediķis Teodors Volframs (1908–1941) arī spēlēja bendiju.