AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 6. februārī
Andris Zeļenka

“Universitātes sports” (1928–1940)

sporta organizācija starpkaru posma Latvijā, dibināta 1928. gadā

Saistītie šķirkļi

  • sports
  • Latvijas Universitāte

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Darbības mērķi un uzdevumi
  • 3.
    Atšķirības zīmes
  • 4.
    Pārvalde un saistītās organizācijas
  • 5.
    Īsa vēsture un darbība
  • 6.
    Organizācijas biedri
  • 7.
    Turpinājums
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Darbības mērķi un uzdevumi
  • 3.
    Atšķirības zīmes
  • 4.
    Pārvalde un saistītās organizācijas
  • 5.
    Īsa vēsture un darbība
  • 6.
    Organizācijas biedri
  • 7.
    Turpinājums
Kopsavilkums

“Universitātes sports” ir viena no nozīmīgākajām sporta organizācijām starpkaru posma Latvijā, kas tika dibināta 1928. gadā pie Latvijas Universitātes (LU); izvērsa daudzpusīgu darbību, līdzdarbojoties Latvijas un starptautiskās sporta jumta organizācijās, dažādu sporta veidu savienībās (federācijās) un kļūstot par Latvijas meistarsacīkšu jeb čempionātu uzvarētājiem dažādos sporta veidos.

Darbības mērķi un uzdevumi

Sporta organizācijas “Universitātes sports” mērķi ir formulēti LU Studentu padomes 1920.–1938. gada darbības pārskatā: “Lai izveidotu un pasargātu studējošo veselību, Studentu padome šim nolūkam 1928. gadā nodibināja Sporta kommisiju “Universitātes sports”, kuras uzdevums tad arī bija gādāt par studentu fizisko audzināšanu un sportu... [..]”.

Atšķirības zīmes

“Universitātes sports” dažādos sporta veidos uz formas tērpiem lietoja atšķirīgas emblēmas, kuru vienojošais elements bija nosaukuma abreviatūra US. Formas tērpu krāsu izvēle bija atšķirīga un nebija konsekventa. Piemēram, “Universitātes sporta” hokeja komanda 20. gs. 30. gadu beigās kā emblēmu lietoja stilizētu pūces atveidojumu (melna pūce tumši sarkanām acīm ar pelēku abreviatūru US) uz gaiši zilas pamatkrāsas formas ar tumši sarkanu apdari. Viens no izplatītākajiem “Universitātes sporta” līdzjutēju saukļiem: “ŪeS – pieber ogles!”.

Pārvalde un saistītās organizācijas

“Universitātes sports” bija LU Studentu padomes pakļautībā, darbojās ciešā sadarbībā arī ar citām LU struktūrvienībām, kā arī LU studentu korporāciju jumta organizācijas “Prezidiju konvents” (PK) 1935. gadā izveidoto struktūrvienību – “PK sporta komisija” (drīzumā ieguva nosaukumu – “Prezidiju konventa sports”). Būtiskāko organizācijas finansējuma daļu sniedza LU.

“Universitātes sporta” darbu vadīja LU Studentu padomes ievēlēts priekšsēdētājs. Dažādu sporta veidu darbība noritēja sekcijās, kurām bija sava vadība. 09.04.1929. LU Studentu padome ziņoja LU Padomei par pirmo 11 izveidoto sekciju darbību; bija noorganizētas – basketbola, boksa, daiļslidošanas, futbola, paukošanas, peldēšanas, plastikas, tenisa, vieglatlētikas, vingrošanas un volejbola sekcijas. Pakāpeniski sekciju skaits mainījās, nākot klāt jaunām un dažām līdzšinējām pārtraucot darbību. 1938. gadā “Universitātes sporta” struktūrā bija 19 sporta veidu sekcijas.

Īsa vēsture un darbība

“Universitātes sportu” LU Studentu padome nodibināja 1928. gada rudens semestrī, kad LU Studentu padomes Sporta komisija bija izstrādājusi jaunās sporta organizācijas darbības noteikumus un izziņoja sākotnējo nosaukumu – “Latvijas Universitātes sports”. No 1928. gada nogales un 1929. gada gaitā jaunā sporta organizācija aizstāja līdzšinējo LU studentu organizāciju “Latvijas Universitātes Akadēmiskā sporta biedrība” (LU ASB) kā LU pārstāvi sporta jumta organizācijās, ieskaitot sporta veidu savienības (federācijas), skolu un universitātes slidotavu pārvaldi.

29.01.1929. tika pieņemts jaunās organizācijas nosaukums “Universitātes sports” un par tās pirmo priekšsēdētāju ievēlēja Robertu Plūmi. Šī iemesla dēļ šo datumu dažkārt mēdz uzskatīt par organizācijas dibināšanas dienu, tomēr par “Universitātes sports” dibināšanas laiku uzskatīja 1928. gadu, kam par godu 1938. gadā tika organizēta 10 gadu jubilejas sporta pasākumu programma.

Saistību pārņemšana no LU ASB noritēja pakāpeniski. 1929. gada pavasara semestrī tika ziņots par LU ASB likvidāciju un tās iekļaušanos “Universitātes sportā”, kas pārņēma Latvijas studentu pārstāvniecību arī starptautiskajās studējošo organizācijās – SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) un Starptautiskajā studentu konfederācijā (Confédération Internationale des Étudiants, CIE).

Juridiski “Universitātes sports” bija 13.12.1922. reģistrētās LU ASB turpinājums. Oficiāli 02.02.1931. LU ASB nosaukums tika pārreģistrēts uz citu juridisko nosaukumu – Latvijas Universitātes studentu padomes komisijas biedrība “Universitātes sports”.

Savā pastāvēšanas laikā “Universitātes sports” komandas un individuāli sportisti guva ievērojamus panākumus, kļūstot par Latvijas meistariem jeb čempioniem ātrslidošanā, basketbolā, hokejā, paukošanā, volejbolā, dažādās slēpošanas un vieglatlētikas disciplīnās, kā arī citos sporta veidos kā vīriešu, tā sieviešu konkurencē.

Starptautiski ievērojamus sasniegumus guva “Universitātes sporta” ātrslidotājs Alfons Bērziņš, 1939. gadā Rīgā kļūstot par Eiropas čempionu ātrslidošanā (daudzcīņā). “Universitātes sporta” dalībnieki bija Latvijas studentu izlašu kodols pasaules akadēmiskajās meistarsacīkstēs, kur vairākkārt tika izcīnītas zelta godalgas. Ievērojamākos panākumus guva Latvijas studentu basketbola izlase, kura akadēmiskajās meistarsacīkstēs divreiz kļuva par čempioniem (1935. gadā Budapeštā, Ungārijā; 1937. gadā Parīzē, Francijā) un vienreiz par vicečempioniem (1933. gadā Turīnā, Itālijā). Latvijas studentu volejbola izlase bija pasaules akadēmisko meistarsacīkšu pirmā volejbola turnīra uzvarētāja (1939. gadā Monako).

“Universitātes sporta” priekšsēdētājs R. Plūme bija nozīmīgs studentu sporta darbinieks arī starptautiskā līmenī – aktīvi piedalījās Starptautiskās studentu konfederācijas darbā, bija CIE sporta komisijas vadītājs, CIE priekšsēdētājs (1936–1937), CIE goda priekšsēdētājs (no 1937. gada), līdzdarbojās SELL darbā, bija tās vadītājs.

“Universitātes sporta” darbība tika pārtraukta padomju okupācijas laikā 1940. gada rudenī. Ar Latvijas Valsts universitātes (LVU; LU nosaukums padomju okupācijas laikā) rektora 26.10.1940. pavēli tika izziņota “Universitātes sporta” reorganizācija, tajā skaitā aizliegums nestudējošiem sportistiem būt šajā organizācijā un atļauja studentiem startēt tikai “Universitātes sporta” sastāvā. 1940. gada novembrī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) oficiālie preses izdevumi ziņoja par “Universitātes sporta” likvidāciju un informēja, ka LVU sporta dzīvi kārtos jauna sporta organizācija. Tā vēlāk ieguva nosaukumu “Universitātes fizkultūras kolektīvs” (UFK).

Organizācijas biedri

Par “Universitātes sporta” dalībniekiem varēja kļūt ne tikai LU studenti, bet arī studijas pārtraukušie vai pabeigušie, jaunie sportisti, skolnieki un citi. Kaut arī daudzi LU studējošie neiestājās “Universitātes sportā” un turpināja startēt no citām sporta biedrībām, “Universitātes sports” tika uzskatīta par studentu sporta klubu.

Pateicoties salīdzinoši plašajam studējošo lokam, valsts (tajā skaitā LU) sniegtajam finansējumam un sportiskajai bāzei, “Universitātes sports” kļuva par vienu no vadošajiem sporta klubiem Latvijā. 1938. gadā “Universitātes sportā” bija 1500 dalībnieku.

“Universitātes sporta” darbību vadīja tā priekšsēdētāji R. Plūme (1929–1936), Voldemārs Gulēns (1936–1938), Alfrēds Epalts (1938–1940), Oļģerts Grīviņš (1940).

Nozīmīgi “Universitātes sporta” dalībnieki bija ātrslidotāji A. Bērziņš, Jānis Andriksons, daiļslidotāji Alīse Dzeguze, Jānis Zīverts, basketbolisti Eduards Andersons, Erna Eltermane, Alise Gailīte, Alma Gailīte, Rūdolfs Jurciņš, Džems Raudziņš, futbolisti V. Gulēns, Andrejs Krisons, Edgars Rūja, hokejisti Andrejs Jessens, Roberts Bluķis, Roberts Lapainis, Arvīds Pētersons, Leonīds Vedējs, slēpotāji Juris Lielmežs, Mirdza Martinsone, Alberts Riekstiņš, vieglatlēti Arnolds Bērziņš, Anna Daubere, volejbolists Kārlis Šleicers. Vairāki nosauktie sportisti guva panākumus arī citos sporta veidos.

Turpinājums

Pēc nacistiskās okupācijas sākšanās 1941. gada jūlijā no jauna tika veidota sporta organizācija, kas startēja okupācijas laika Latvijas sacensībās ar “Universitātes sporta” nosaukumu un simboliku. Tās komandās bija atgriezušies vairāki kādreizējie “Universitātes sporta” dalībnieki, kuriem padomju okupācijas laikā bija jāstartē citu sporta organizāciju sastāvā vai kuri sporta gaitas bija pārtraukuši. Arī pēc padomju okupācijas atgriešanās un dažus gadus pēc Otrā pasaules kara vairākus gadus dažādos sporta veidos startēja sportisti ar kluba nosaukumu “Universitātes sports”.

Par “Universitātes sporta” turpinājumu un juridisko mantinieku nosaukts sporta klubs “Universitātes sports”, kas izveidots ar LU Fiziskās audzināšanas katedras 28.08.1990. lēmumu un LU Sporta kluba valdes 26.09.1990. lēmumu. Reģistrēts 27.05.1993. kā Latvijas Universitātes sporta klubs “Universitātes sports”; 04.01.2005. pārreģistrēts nosaukums kā “Universitātes sports”; kopš 08.04.2011. organizācijas juridiskais nosaukums ir “Latvijas Universitātes sports”.

Saistītie šķirkļi

  • sports
  • Latvijas Universitāte

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Čika, V., Prezidiju Konventa Sports, Ņujorka, Latvijas Korporāciju Apvienība, 1975.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Čika, V. un Gubiņš, G., Latvijas sporta vēsture 1918–1944, Vašingtona, Amerikas latviešu apvienības fiziskās audzināšanas un sporta birojs, 1970.
  • Grundmane, Dz., Roberts Plūme un viņa laiks, Latvijas Universitātes raksti, 704. sēj., Zinātņu vēsture un muzejniecība, Rīga, Latvijas Universitāte, 2007, 158.‒167. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Melbārdis, J. (red.), Personības Latvijas Universitātes sportā, Rīga, Latvijas Universitāte, 2004.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Melbārdis, J. (sast.), Sports Latvijas Universitātē: vēsturiski informatīvs materiāls, Rīga, Latvijas Universitāte, 1999.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Riekstiņš, A., Basketbols un “Universitātes Sports” 30. gados, Sports, 15.12.1992., 8. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Vinčels, A., US piecpadsmitajos šūpļa svētkos, Sporta pasaule, 08.03.1943., 1., 2. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Zeļenkovs, A., Studenti – Latvijas hokeja celmlauži starptautiskajā arēnā, Sports, 2019. g. janvāris, 48.–53. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Zeļenkovs, A., Principiālā cīņā ar kaimiņiem. SELL – Suomi, Eesti, Latvija Lietuva, Sports, 2020. g. novembris, 52.–59. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Universitates Sporta 10 gadi, Students, 19.12.1938., 196., 197. lpp.

Andris Zeļenka "“Universitātes sports” (1928–1940)". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-%E2%80%9CUniversit%C4%81tes-sports%E2%80%9D-(1928%E2%80%931940) (skatīts 26.02.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-%E2%80%9CUniversit%C4%81tes-sports%E2%80%9D-(1928%E2%80%931940)

Šobrīd enciklopēdijā ir 5584 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana