“Universitātes sportu” LU Studentu padome nodibināja 1928. gada rudens semestrī, kad LU Studentu padomes Sporta komisija bija izstrādājusi jaunās sporta organizācijas darbības noteikumus un izziņoja sākotnējo nosaukumu – “Latvijas Universitātes sports”. No 1928. gada nogales un 1929. gada gaitā jaunā sporta organizācija aizstāja līdzšinējo LU studentu organizāciju “Latvijas Universitātes Akadēmiskā sporta biedrība” (LU ASB) kā LU pārstāvi sporta jumta organizācijās, ieskaitot sporta veidu savienības (federācijas), skolu un universitātes slidotavu pārvaldi.
29.01.1929. tika pieņemts jaunās organizācijas nosaukums “Universitātes sports” un par tās pirmo priekšsēdētāju ievēlēja Robertu Plūmi. Šī iemesla dēļ šo datumu dažkārt mēdz uzskatīt par organizācijas dibināšanas dienu, tomēr par “Universitātes sports” dibināšanas laiku uzskatīja 1928. gadu, kam par godu 1938. gadā tika organizēta 10 gadu jubilejas sporta pasākumu programma.
Saistību pārņemšana no LU ASB noritēja pakāpeniski. 1929. gada pavasara semestrī tika ziņots par LU ASB likvidāciju un tās iekļaušanos “Universitātes sportā”, kas pārņēma Latvijas studentu pārstāvniecību arī starptautiskajās studējošo organizācijās – SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) un Starptautiskajā studentu konfederācijā (Confédération Internationale des Étudiants, CIE).
Juridiski “Universitātes sports” bija 13.12.1922. reģistrētās LU ASB turpinājums. Oficiāli 02.02.1931. LU ASB nosaukums tika pārreģistrēts uz citu juridisko nosaukumu – Latvijas Universitātes studentu padomes komisijas biedrība “Universitātes sports”.
Savā pastāvēšanas laikā “Universitātes sports” komandas un individuāli sportisti guva ievērojamus panākumus, kļūstot par Latvijas meistariem jeb čempioniem ātrslidošanā, basketbolā, hokejā, paukošanā, volejbolā, dažādās slēpošanas un vieglatlētikas disciplīnās, kā arī citos sporta veidos kā vīriešu, tā sieviešu konkurencē.
Starptautiski ievērojamus sasniegumus guva “Universitātes sporta” ātrslidotājs Alfons Bērziņš, 1939. gadā Rīgā kļūstot par Eiropas čempionu ātrslidošanā (daudzcīņā). “Universitātes sporta” dalībnieki bija Latvijas studentu izlašu kodols pasaules akadēmiskajās meistarsacīkstēs, kur vairākkārt tika izcīnītas zelta godalgas. Ievērojamākos panākumus guva Latvijas studentu basketbola izlase, kura akadēmiskajās meistarsacīkstēs divreiz kļuva par čempioniem (1935. gadā Budapeštā, Ungārijā; 1937. gadā Parīzē, Francijā) un vienreiz par vicečempioniem (1933. gadā Turīnā, Itālijā). Latvijas studentu volejbola izlase bija pasaules akadēmisko meistarsacīkšu pirmā volejbola turnīra uzvarētāja (1939. gadā Monako).
“Universitātes sporta” priekšsēdētājs R. Plūme bija nozīmīgs studentu sporta darbinieks arī starptautiskā līmenī – aktīvi piedalījās Starptautiskās studentu konfederācijas darbā, bija CIE sporta komisijas vadītājs, CIE priekšsēdētājs (1936–1937), CIE goda priekšsēdētājs (no 1937. gada), līdzdarbojās SELL darbā, bija tās vadītājs.
“Universitātes sporta” darbība tika pārtraukta padomju okupācijas laikā 1940. gada rudenī. Ar Latvijas Valsts universitātes (LVU; LU nosaukums padomju okupācijas laikā) rektora 26.10.1940. pavēli tika izziņota “Universitātes sporta” reorganizācija, tajā skaitā aizliegums nestudējošiem sportistiem būt šajā organizācijā un atļauja studentiem startēt tikai “Universitātes sporta” sastāvā. 1940. gada novembrī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) oficiālie preses izdevumi ziņoja par “Universitātes sporta” likvidāciju un informēja, ka LVU sporta dzīvi kārtos jauna sporta organizācija. Tā vēlāk ieguva nosaukumu “Universitātes fizkultūras kolektīvs” (UFK).