Dzimis ierēdņa Eduarda Andersona-Andrejsona un mājsaimnieces Annas Alīdes Andersones-Andrejsones (dz. Stāke) ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 1. pamatskolā, no 1928. līdz 1932. gadam – Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā. No 1932. līdz 1940. gadam (ar pārtraukumiem) studēja Latvijas Universitātes (LU) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā; studijas nepabeidza. E. Andersons bija studentu korporācijas “Selonija” biedrs. 1936.–1937. gadā E. Andersons iesaukts Latvijas armijā, dienēja Smagās artilērijas pulkā, beidzis artilērijas instruktoru kursus.

Sportam nopietni pievērsās Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, kur nodarbojās ar vieglatlētiku un aizrāvās ar basketbolu. Vēlākos gados pats augstu novērtēja vingrošanas skolotāja Jēkaba Bernsona ieguldījumu savā sportiskajā izaugsmē. Ģimnāzijas gados par savu galveno sporta veidu izvēlējās basketbolu.

No 20. gs. 30. gadu sākuma, vēl būdams ģimnāzists, E. Andersons spēlēja basketbolu sporta biedrībā “Universitātes Sports” (US), sākumā startējot rezervistu komandās; par viņa treneri kļuva Ādolfs Grasis. 1931./1932. gada sezonā E. Andersons US trešās komandas sastāvā izcīnīja 2. vietu C klases (trešā līmeņa) Latvijas meistarsacīkstēs un – otrās komandas sastāvā 1. vietu B klases (jeb 2. klases; otrā līmeņa) turnīrā. 1932./1933. gada sezonā US otrās komandas sastāvā atkārtoti izcīnīja 1. vietu otrā līmeņa turnīrā, un no šīs sezonas arvien biežāk spēlēja US pirmajā komandā. Drīzumā kļuva par US basketbola vienības pamatsastāva aizsargu Latvijas meistarsacīkstēs 1. klasē (vēlāk – Virslīga).

Komandas sastāvā četras reizes izcīnīja Latvijas basketbola meistara jeb čempiona titulu (1934–1937), piedalījās izbraukuma spēļu turnejās ārvalstīs. E. Andersons Latvijas meistarsacīkstēs un citos valsts basketbola turnīros US sastāvā ar pārtraukumiem spēlēja līdz Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) īstenotajai Latvijas okupācijai 1940. gadā. Bija viens no nozīmīgākajiem komandas spēlētājiem; 1938./1939. gada sezonā kļuva par US kapteini.

E. Andersons bija arī ilggadējs Latvijas studentu basketbola izlases dalībnieks. Tās sastāvā viņš piedalījās četros pasaules akadēmisko meistarsacīkšu basketbola turnīros: 09.1933. Turīnā (Itālijā), 08.1935. Budapeštā (Ungārijā), 08.1937. Parīzē (Francijā), 08.1939. Monako (Monako). Studentu izlases sastāvā divreiz (1935, 1937) kļuva par pasaules studentu basketbola čempionu un vienu reizi par pasaules studentu vicečempionu (1933). Studentu korporāciju basketbola, futbola un volejbola turnīros Latvijā E. Andersons spēlēja studentu korporācijas “Selonija” komandās. Studentu volejbola turnīros startēja arī komandā “Gongs”. Brīvā laikā spēlēja arī tenisu.

Latvijas basketbola izlasē E. Andersons spēlēja no 1935. līdz 1938. gadam, saskaņā ar Latvijas Basketbola savienības (LBS) statistiku aizvadot 16 oficiālas valstu sacīkstes. Valstsvienības sastāvā debitēja 19.01.1935. Rīgā spēlē pret Lietuvu (uzvara ar graujošu rezultātu 123:10), gūstot 14 punktus. Pirmajā Eiropas basketbola čempionātā 05.1935. Ženēvā (Šveicē) Latvijas izlases sastāvā E. Andersons kļuva par Eiropas čempionu. Sportisko sasniegumu ziņā tieši 1935. gads E. Andersonam, tāpat kā citiem izlases spēlētājiem no US, bija izcils – zelta godalgas izcīnītas Latvijas čempionātā, Eiropas čempionātā un pasaules akadēmiskajās meistarsacīkstēs. Latvijas basketbola izlases sastāvā E. Andersons piedalījās arī vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē (Vācijā) 08.1936. (Latvija ieņēma dalītu 15.–18. vietu) un otrajā Eiropas basketbola čempionātā Rīgā 05.1937. (Latvija 6. vietā). E. Andersons ir spēlējis arī Rīgas basketbola izlases sastāvā t. s. pilsētu sacīkstēs, tostarp izbraukuma turnejās ārzemēs.

Padomju okupācijas sākumā līdz 1940. gada rudenim startēja US basketbola komandā, taču drīzumā tā tika likvidēta, un E. Andersonam basketbolista gaitas bija jāturpina pēc PSRS parauga izveidotajā Rīgas “Dinamo”. 1940./1941. gada sezonā Rīgas “Dinamo” sastāvā piedalījās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) basketbola meistarsacīkstēs un sacensībās pret PSRS citu republiku komandām. Rīgas “Dinamo” sastāvā spēlēja arī basketbola zibensturnīrā 06.1941.

Nacistiskās okupācijas sākumā tika atjaunota US darbība, un no 1941. līdz 1944. gadam, kad Rīgā tika atjaunota padomju okupācija, E. Andersons spēlēja US basketbola komandā, bija arī tās kapteinis.

Līdzdarbojās sporta organizatoriskajā darbā, bija LU studentu korporāciju sporta organizācijas – Prezidiju Konventa Sports – priekšsēdētāja biedrs (vietnieks) jeb vicepriekšsēdētājs (1937–1938) un priekšsēdētājs (1938–1939). Publicēja basketbola tematikai veltītus rakstus par akadēmisko pasaules meistarsacīkšu basketbola turnīra norisi, Latvijas basketbola izlases un US komandas gaitām sporta presē (mēnešrakstā žurnālā “Starts”, laikrakstā “Sporta Pasaule”).

Padomju okupācijas pirmajā sezonā (1940/1941) līdztekus basketbolista gaitām E. Andersons bija Rīgas “Dinamo” basketbolistu treneris; 1941. gadā bija apstiprināts par LPSR sieviešu basketbola izlases treneri. Nacistiskās okupācijas laikā darbojās basketbola norišu organizēšanas jomā; 01.1943. kļuva par Latviešu sporta un fiziskās kultūras apvienības (LSFKA; sporta jumta organizācija okupētajā Latvijā) Basketbola nozares (sekcijas) vadītāju; amatu pildīja līdz 1944. gadam. Kā Rīgas basketbola izlases pārstāvis 1943. gadā pavadīja to izbraukuma spēlēs Berlīnē. 20. gs. 30.–40. gados E. Andersons bija arī basketbola spēļu tiesnesis.

Padomju okupācijas pirmajā gadā E. Andersons kļuva par pretpadomju pretošanās kustības dalībnieku, 09.1940.–03.1941. darbojās pretpadomju organizācijā “Jaunlatvieši” (saukta arī “Jaunie latvieši”). 07.1941. E. Andersons darbojās latviešu pašaizsardzības vienībā. Nacistiskās okupācijas laikā 04.1943.–09.1944. E. Andersons strādāja darba biržā pie darbaspēka sadales ražošanas uzņēmumiem. 09.1944.–04.1945. dienēja Vācijas bruņoto spēku zenītartilērijas un celtniecības daļās. Pēc kara dzīvoja Rīgā, strādāja LPSR Zemkopības ministrijas Būvniecības kantorī par apgādes aģentu.

12.1950. PSRS drošības iestādes E. Andersonu apcietināja. Safabricētā krimināllietā apsūdzēts un notiesāts 21.12.1951. ar ieslodzījumu uz 25 gadiem labošanas darbu nometnēs un tiesību ierobežojumu uz pieciem gadiem. Atradās ieslodzījumā Vorkutā, Komi Autonomajā Padomju Sociālistiskajā Republikā (APSR), kur 1953. gadā organizējis latviešu un lietuviešu basketbola spēli. Spriedums pārskatīts un 19.04.1955. nolemts E. Andersona sodu samazināt uz desmit gadiem nometnēs un tiesību ierobežojumu uz trijiem gadiem. Atbrīvots 1956. gadā; pēc atgriešanās Rīgā strādājis Tramvaju un trolejbusu pārvaldē.

Vēl pirms 1935. gada panākumiem Eiropas čempionātā un pasaules akadēmiskajās meistarsacīkstēs E. Andersons latviešu sporta presē tika atzīts par vienu no labākajiem basketbola aizsargiem un progresējošākajiem spēlētājiem valstī. “Andersons šodien ir viena no spožākām zvaigznēm, kura mirdz pie Latvijas basketbola debesīm,” 01.1935. vērtēja sporta izdevums “Starts”. Būdams basketbola aizsargs, izcēlās ar rezultatīvu līdzdalību uzbrukumā, un komandas interesēs dažkārt spēlējis arī uzbrucēja postenī, tostarp valstsvienības sastāvā epizodiski 1936. gada olimpiskajās spēlēs un ilgstoši “Selonijas” basketbola komandā.

Latviešu sporta sabiedrībā tika augstu novērtēts Latvijas basketbola izlases dalībnieku, tajā skaitā E. Andersona, sasniegums – čempionu tituls – pirmajā Eiropas basketbola čempionātā 1935. gadā. Šis panākums īpaši izcelts sporta literatūrā – grāmatās un preses publikācijās. Jau pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1935. gada Latvijas basketbola izlase ar E. Andersonu tās sastāvā ir iekļauta LBS Goda zālē.

1935. gada Latvijas basketbola izlasei un tās panākumiem ir veltīta režisora Aigara Graubas spēlfilma “Sapņu komanda 1935” (pirmizrāde 19.11.2012. Rīgā), kurā E. Andersona lomu atveido aktieris Artūrs Putniņš. 2013. gadā izdevniecība “Apgāds Zvaigzne ABC” laida klajā Ilzes Zvejas, A. Graubas un Andreja Ēķa grāmatu “Sapņu komanda 1935. Laika stāsti”, kurā līdzās spēlfilmas “Sapņu komanda 1935” scenārijam un stopkadriem ir sniegta plaša dokumentāla informācija.