Kārlis Zilpaušs ir viens no nozīmīgākajiem latviešu hokeja uzbrucējiem 20. gs. 30. gadu nogalē. K. Zilpaušs ir bijis Latvijas hokeja izlases dalībnieks divos pēdējos starpkaru posma pasaules čempionātos, kā arī vairākkārtējs Latvijas hokeja meistars jeb čempions.

K. Zilpaušs dzimis uzņēmēja, pārtikas veikala īpašnieka Teņa Zilpauša ģimenē. Aktīvas sporta gaitas uzsāka 20. gs. 30. gadu pirmajā pusē, iestājoties Rīgas ASK (Armijas sporta klubs) sportistu rindās. Jau no paša sākuma ievērojamākos panākumus guva hokejā, bet spēlēja arī basketbolu un futbolu.

Latvijas hokeja turnīros dalību uzsāka Rīgas ASK rezerves komandās 2. klases turnīrā jeb valsts otrā līmeņa hokeja čempionātā. 1934./1935. gada sezonā bija viens no vadošajiem un rezultatīvākajiem ASK-b komandas spēlētājiem 2. klases hokeja sacensībās un epizodiski tika iekļauts arī Rīgas ASK pirmajā vienībā, kuras sastāvā spēlēja no 1934./1935. gada sezonas līdz 1939./1940. gada sezonai. Sākumā rezervists, bet no 1935./1936. gada sezonas bija Rīgas ASK pamatsastāva uzbrucējs; 30. gadu beigās kļuva par vienu no labākajiem hokeja uzbrucējiem Latvijā.

Rīgas ASK sastāvā trīs reizes kļuva par Latvijas hokeja čempionu (1936, 1938, 1939) un vienu reizi par Latvijas olimpiskā hokeja turnīra uzvarētāju (1939).

K. Zilpaušs bija Latvijas hokeja izlases uzbrucējs no 1937. līdz 1940. gadam. Valstsvienības sastāvā oficiālā izlases spēlē debitēja 08.01.1938. Varšavā spēlē pret Poliju (zaudējums 1:2). Pirmais vārtu guvums oficiālajā izlases spēlē bija 06.02.1938. Bukarestē (Rumānijā) spēlē pret Rumānijas izlasi (uzvara 2:1).

Kopumā K. Zilpaušs piedalījās 16 oficiālās valstssacīkstēs, kuru gaitā guva trīs vārtus. Latvijas izlases sastāvā divos pasaules hokeja čempionātos – 02.1938. Prāgā (Čehoslovākijā) un 02.1939. Cīrihē, Bāzelē (Šveicē). 1938. gada pasaules čempionātā Latvijas sastāvā ieguva dalīto 10.–12. vietu, 1939. gada pasaules čempionātā – 10. vietu. Pēdējo valstssacīksti Latvijas hokeja izlases ierindā K. Zilpaušs aizvadīja 27.01.1940. Tallinā (Igaunijā) pret Igaunijas izlasi (uzvara 4:0).

1938.–1940. gadā startēja arī Rīgas hokeja izlases (faktiski – Latvijas izlase) spēlēs pret citu valstu pilsētu hokeja izlasēm (Viļņas, Kēnigsbergas, Varšavas, Bukarestes, Budapeštas, Tartu izlases) un ārvalstu klubu komandām. 1937.–1939. gadā piedalījās Latvijas hokeja izlases treniņspēlēs pret Latvijas hokeja vienībām.

Sākoties Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) īstenotajai Latvijas okupācijai, 1940./1941. gada sezonā hokeju spēlēja RDKA (Рижский Дом Красной Армии, Sarkanās armijas Rīgas nams) vienībā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) hokeja čempionātā un izbraukumā Kauņā.

Vācu okupācijas laikā 1941./1942. gada sezonas sākumā hokeju spēlēja faktiski atjaunotajā Rīgas ASK, kas nedrīkstēja lietot nosaukumu ASK un tika saukta par “bij. ASK” (bijušais ASK). 1941./1942. gada sezonā spēlēja arī vienībā “Ledus Lāči” un RSK (Rīgas Sporta klubs) pirmajā komandā, kas tika uzskatīta par Rīgas ASK turpinājumu. 1942./1943. gada sezonā okupētās Latvijas hokeja sacensībās startēja Rīgas ASK pirmajā komandā (ASK-a); šajā sezonā RSK bija oficiāli ieguvis tiesības lietot nosaukumu ASK.

Otrā pasaules kara laikā 31.03.1944. mobilizēts Latviešu leģionā, dienējis 19. divīzijas 19. artilērijas pulkā, bija kaprālis. Krita karadarbībā Kurzemē.

K. Zilpaušs raksturots kā enerģisks uzbrucējs, kurš izcēlās ar prasmīgām piespēlēm, spēcīgu metienu uz vārtiem un lielu centību, līdzdarbojoties aizsardzībā. Īpaši augstu novērtēts gan Rīgas ASK komandā, gan Latvijas hokeja izlasē par sniegumu tandēmā ar savas uzbrucēju maiņas partneri Ludvigu Putniņu.

Par hokejistu kļuva arī K. Zilpauša jaunākais brālis Laimonis Zilpaušs (1921–1995).