Titāna dižkoksngrauzis ir kukainis no vaboļu Coleoptera kārtas, kas ir sastopams Dienvidamerikas ekvatoriālajā zonā. Suga ir sastopama vecos tropiskajos lietusmežos. Šī ir viena no lielākajām un smagākajām vabolēm un vienlaikus arī viena no lielākajām kukaiņu sugām mūsdienās. Pieaugušo vaboļu (imago) ķermeņa garums ir līdz pat 17 cm. Kāpuri apdzīvo trupošu koksni (saproksils). Līdzīgi kā citiem kukaiņiem, titāna dižkoksngrauzim ir trīs kāju pāri un cieti priekšspārni, kurus dēvē par segspārniem. Imago galva un priekškrūšu vairogs spīdīgi melni, segspārni brūni, pie pamatnes tumšāki. Vēders un kājas brūnas.

Titāna dižkoksngrauzis pieder pie hiperdaudzveidīgas koksngraužu Cerambycidae dzimtas dižkoksngraužu Prioninae apakšdzimtas un ir vienīgā suga Titanus ģintī. Agrākie uzticamie dati par šīs dzimtas izcelsmi ir no agrīnā krīta perioda Ķīnas dzintara, kas liek secināt, ka dižkoksngraužu apakšdzimta ir radusies pirms aptuveni 143–100,5 miljoniem gadu. Ģints Titanus dižkoksngraužu fosilijas pagaidām nav atrastas.

Titāna dižkoksngrauzis ir 10–17 cm gara vabole ar melnu ķermeņa priekšējo daļu, brūnu vēderu un kājām un brūniem līdz tumši brūniem segspārniem, kas pie pamatnes parasti ir tumšāki. Imago ķermenis ir saplacināts, acis lielas, augšžokļi īsi un ļoti spēcīgi, priekškrūšu vairogs šķērsenisks, sānos ar trijiem asiem dzelkšņiem un biezos punktos un grumbuļos, vidusdaļā gandrīz gluds. Segspārni matēti, biezās grumbiņās, katrs ar četriem neizteiktiem, gareniskiem ķīļiem un vienu spēcīgāku ķīli pie ārmalas. Taustekļi gari, tēviņiem garāki nekā mātītēm, taustekļu 1. un 3. posmi lielāki un resnāki nekā pārējie posmi. Kājas garas un spēcīgas, stilbu iekšmalas katra ar aso dzelkšņu rindu. Kāpurs nav atrasts un zinātniski aprakstīts, bet noteikti ir garāks par imago. Kāpuru attīstība trupošā koksnē, domājams, ilgst vairākus gadus. Imago spēj izdot skaņas, berzējot ķermeņa daļas citu ar citu (stridulācija).

Literatūrā ir atrodami dati par 18 un pat 20 cm garu titāna dižkoksngraužu eksemplāru konstatēšanu, bet tam nav zinātnisku pierādījumu. Pagātnē šīs sugas eksemplāri ārkārtīgi reti ir bijuši Eiropas kolekcijās, un tie vienmēr tika iegādāti no Amazones upes baseina iedzīvotājiem. Visi vēsturiskie eksemplāri vienmēr ir bijuši bojāti – ar nolauztām kājām, taustekļiem vai tml. Pētnieki ilgstoši centušies titāna dižkoksngraužus atrast tieši Amazones zemienes mežos, bet bez sekmēm. Vēlāk ir noskaidrojies, ka visi agrīnie dižkoksngraužu eksemplāri tika iegūti no lielo zivju kuņģiem, tās ķidājot. Zivis savulaik dižkoksngraužus bija ķērušas, visticamāk, nevis Amazones zemienē, kur šī vabole ir sastopama ļoti reti, bet Amazones pieteku augštecēs kalnainajos apvidos. Kad tas noskaidrojās, titāna dižkoksngrauža novērojumi kļuva regulāri.

Titāna dižkoksngrauzis galvenokārt apdzīvo pirmatnējus mūžamežus ar lielu trupošas koksnes un kritalu daudzumu, retāk sastopams arī sekundārajos mežos, ja koksnes daudzums tajos ir pietiekams. Kāpuri, līdzīgi kā citi dižkoksngrauži, visticamāk, pārtiek no trupošas koksnes (saproksilofāgi) un tajā arī dzīvo. Imago ir aktīvi naktī, tēviņi spēj lidot, savukārt mātītēm pakaļspārnu pāris ir reducēts un tās nelido. Imago dzīves ilgums ir salīdzinoši īss, tie vispār nebarojas un iztiek ar kāpura stadijā uzkrātajām barības vielām, aktīvi galvenokārt no decembra līdz martam. Priekšroku dod augstienēm, nevis karstajai Amazones zemienei.

Titāna dižkoksngrauzis ir sastopams Dienvidamerikas ekvatoriālajā zonā Bolīvijā, Brazīlijā, Ekvadorā, Franču Gviānā, Kolumbijā, Peru un Surinamā. Suga ir sastopama reti, tikai dažos Franču Gviānas reģionos novērojama regulāri, bet vienmēr nelielā skaitā. Kvantitatīvi pētījumi par globālās populācijas lielumu, stāvokli un tendencēm nav veikti.

Populācijas dinamika nav pētīta sugas slēptā dzīvesveida dēļ. Dienvidamerikas mūžamežus stipri apdraud mežizstrāde, mežu konvertēšana par lauksaimniecības zemēm – plantācijām, ganībām –, apdzīvoto vietu platības paplašināšanās un biotopa degradēšana, samazinoties koku vecumam, kritalu daudzumam un koku vainaga seguma biezumam. Izmēru dēļ titāna dižkoksngrauzis ir populārs kolekcionēšanas objekts. 

Suga nav vērtēta globālā vai reģionālā mērogā atbilstoši Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (The International Union for Conservation of Nature, IUCN) kritērijiem. Suga tiek aizsargāta ar likumu nacionālā līmenī daļā no sava izplatības areāla valstīm.