Nosaukums columba latīņu valodā nozīmē ‘dūja’. Pēc platības Balodis ir neliels zvaigznājs, un tajā nav spožu zvaigžņu. Kā atsevišķs zvaigznājs pie debesīm tas izdalīts 16. gs. beigās.

1592. gadā flāmu un nīderlandiešu kartogrāfs Petrs Plancijs (Petrus Plancius) pirmo reizi attēloja Balodi zvaigžņu kartē, tam “piešķirot” Lielā Suņa zvaigznāja apakšdaļas zvaigznes. P. Plancijs zvaigznāju nosauca par Noasa Balodi (Columba Noachi), atsaucoties uz balodi, vai precīzāk – dūju, kas atnesa Noasam vēsti par grēku plūdu atkāpšanos. Turpmāk Baloža zvaigznājs tika attēlots 17. gs. sākuma debess globusos un zvaigžņu atlantos.

Balodis vislabāk redzams zemeslodes ekvatoriālajā joslā un tālāk uz dienvidiem. Tas atrodas pa labi uz leju no Lielā Suņa. Zem Baloža pa kreisi atrodas Pūpes zvaigznājs.

Zvaigznājs izskatās kā vāji spīdošu zvaigžņu kopums, kurā nedaudz izceļas trīs tuvu novietotas zvaigznes – Fākts (Baloža alfa), kura nosaukums cēlies no arābu valodas vārda ar nozīmi ‘ūbele’, Baloža bēta un Baloža epsilon. Tikai Baloža alfa ir spožāka par 3. zvaigžņlielumu.

Balodī atrodas teleskopā aplūkojama lodveida zvaigžņu kopa NGC 1851, kuras attālums ir 39 500 gaismas gadi, un Saules antiapekss – Saules kosmiskās kustības virzienam pretējais punkts. Saule kopā ar planētām kustas apeksa virzienā, kas atrodas Herkulesa zvaigznājā.

Latvijā Baloža zvaigžņu figūra nav redzama, kaut arī formāli zvaigznāja augšdaļa reizēm nedaudz parādās virs horizonta.