Zvaigznājs reprezentē sengrieķu mitoloģisko būtni kentauru – puszirgu, puscilvēku. Pēc platības Centaurs ir liels zvaigznājs, tajā ietilpst Saulei tuvākā zvaigzne Centaura alfa, spožais Hadars un vairākas vidēja spožuma zvaigznes. Zvaigznājā atrodas ar neapbruņotu aci saskatāma lodveida zvaigžņu kopa Centaura omega.
Centaurs vislabāk redzams zemeslodes ekvatoriālajā joslā un tālāk uz dienvidiem. Pa kreisi no tā atrodas Vilks, bet tieši zem Centaura zvaigžņu figūras – Dienvidu Krusts.
Centaura spožāko zvaigžņu veidotajā figūrā grūti saskatīt kentaura veidolu. Izceļas Centaura alfa un Centaura beta (Hadars), kas atrodas kentaura priekškājās. Saulei tuvākā zvaigzne Centaura alfa (kopējais spožums –0m,27) ir trīskārša zvaigžņu sistēma, kas sastāv no alfas A (Rigilkentaurs), alfas B (Tolimans) un alfas C (Centaura Proksima). Komponentes A un B ir spožas un veido teleskopā izšķiramu dubultzvaigzni. Centaura Proksima, kas atrodas nedaudz tuvāk mums nekā A un B, ir vāji spīdošs sarkanais punduris.
| Nosaukums | Apzīmējums | Spožums, zvaigžņlielumi (m) | Attālums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | Piezīmes |
| Rigilkentaurs | Centaura α A | 0,01 | 4,3 | G2 | Galvenās secības zvaigzne | Dubultzvaigznes komponente |
| Tolimans | Centaura α B | 1,33 | 4,3 | K1 | Galvenās secības zvaigzne | Dubultzvaigznes komponente |
| Hadars | Centaura β | 0,61 | 361 | B1 (visas trīs) | Divi milži un viena galvenās secības zvaigzne | Trīskārša zvaigzne |
| Menkents | Centaura θ | 2,06 | 59 | K0 | Milzis | Strauji kustas |
| Centaura γ | 2,17 | 130 | A1 + A0 | Zemmilži | Dubultzvaigzne | |
| Centaura ε | 2,30 | 430 | B1 | Milzis | Maiņzvaigzne | |
| Centaura η | 2,35 | 306 | B2 | Galvenās secības zvaigzne | Ātri griežas | |
| Leijepvals | Centaura ζ | 2,55 | 382 | B3 | Zemmilzis | Spektrāla dubultzvaigzne |
| Centaura δ | 2,57 | 410 | B2 | Galvenās secības zvaigzne | Maiņzvaigzne | |
| Kulou | Centaura ι | 2,73 | 59 | A2 | Galvenās secības zvaigzne | Apņem putekļu disks |
Centaura omega (NGC 5139), kas atrodas 15 800 gaismas gadu attālumā, ir lielākā lodveida zvaigžņu kopa mūsu Galaktikā, tajā ir aptuveni 10 miljoni zvaigžņu. Eliptiskā galaktika Centaura A (NGC 5128) ir mums tuvākā radiogalaktika (attālums aptuveni 12 miljoni gaismas gadu), tai ir aktīvs kodols. NGC 3766 ir ar neapbruņotu aci redzama vaļējā zvaigžņu kopa (attālums 5500 gaismas gadu), kas satur aptuveni 100 zvaigžņu.
Šis zvaigznājs kā daļēji cilvēks, daļēji bizons aprakstīts jau babiloniešu tekstos. Saskaņā ar romiešu dzejnieka Ovidija (Ovidius) teikto, zvaigznājs godina kentauru Hīronu (Χείρων, Kheírōn), kurš bija daudzu grieķu varoņu, tostarp Hērakla (Ἡρακλῆς, Hēraklēs), Tēseja (Θησεύς, Thēseus) un argonautu vadoņa Jāsona (Ἰάσων, Iásōn), skolotājs. Hērakls nejauši ievainoja Hīronu ar saindētu bultu. Kentaurs nomira un tika novietots debesīs.
Latvijā Centaura zvaigžņu figūra nav redzama, kaut arī formāli zvaigznāja augšdaļa brīžiem parādās virs horizonta.
Ilgonis Vilks "Centaurs". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/284790-Centaurs (skatīts 08.10.2026)