Kārlis Tobis bija viens no ievērojamākajiem vecākās paaudzes latviešu virsniekiem Krievijas armijas kājnieku daļās, Pirmā pasaules kara laikā sasniedza pulkveža dienesta pakāpi un pulka komandiera amatu. Latvijas armijā vairākus gadus ieņēma vidēja līmeņa administratīvus amatus Galvenajā intendantūras pārvaldē.

K. Tobis dzimis saimnieka Antona Teņa un Matildes Emīlijas Tobīsu ģimenē. Kā dzimšanas datums neprecīzas pārrēķināšanas dēļ no vecā stila nepamatoti minēts 05.08. Kristīts Ērģemes evaņģēliski luteriskajā draudzē. Beidzis Valkas apriņķa skolu.

09.1892.–08.1895. mācījās un ar I šķiru beidza Viļņas kājnieku junkurskolu (Виленское военное училище), 02.–10.1910. – virsnieku strēlniecības skolu Oranienbaumā.

Precējies ar augsta valsts ierēdņa (īstenā valsts padomnieka) meitu Mariju Pašutinsku, meita Tatjana (20. gs. 30. gados dzīvoja Kauņā, Lietuvā). 

24.11.1887. kā savvaļnieks K. Tobis iestājās obligātajā karadienestā Krievijas armijā, leibgvardes Semjonovas pulkā Pēterburgā. No 10.1888. jefreitors, no 08.1889. – jaunākais, no 01.1890. – vecākais unteroficieris. 09.1891. atstāts uz vienu gadu virsdienestā. Pēc junkurskolas beigšanas no 20.08.1895. podpraporščiks (kandidāts uz virsnieka dienesta pakāpi) 97. kājnieku Vidzemes pulkā Daugavpilī. 28.02.1896. paaugstināts par virsnieku (podporučiku) un pārvietots uz Osovecas cietokšņa kājnieku pulku, rotas jaunākais virsnieks. 11.1896.–05.1897. pulka mācību komandas skolotājs, 10.1897.–02.1898. un 07.–09.1898. rotas komandiera vietas izpildītājs, 10.1896.–10.1899. arī pulka zaldātu veikala pārzinis, 09.1898.–09.1900. arī pulka šūšanas darbnīcas pārzinis. Poručiks (10.1899.). Sākot ar 02.1900. vairākkārt īslaicīgi pulka kasiera vietas izpildītājs, 04.1902.–08.1904. pulka kasieris. Štābkapteinis (09.1903.). 03.08.1904. pārvietots uz Osovecas vietējo lazareti, lazaretes pārzinis. 13.03.1906. pēc paša vēlēšanās pārvietots atpakaļ uz Osovecas cietokšņa kājnieku pulku, 11. rotas komandieris. Kapteinis (14.09.1907.), no 18.09. pulka mācību komandas priekšnieks. No 10.1909. podpraporščiku skolas pārzinis. Pēc virsnieku strēlniecības skolas beigšanas saistībā ar cietokšņa kājnieku pulka izformēšanu 10.1910. pārvietots uz 62. kājnieku Suzdaļas pulku Belostokas apkārtnē, Polijā, 5. rotas komandieris, no 02.1911. – mācību komandas priekšnieks. Daudzkārt ieguva godalgotas vietas pulka virsnieku šaušanas sacensībās ar šauteni un revolveri. Sākoties Pirmajam pasaules karam, mobilizācijas gaitā 14.08.1914. iecelts par 10. rotas komandieri. Piedalījās kaujās ar Vācijas armiju Austrumprūsijā un pēc tam Polijā, vairākkārt bataljona komandiera vietas izpildītājs. 25.10.1914. kaujā kontuzēts galvā, 23.11. – kontuzēts kreisā kājā, 30.12. kontuzēts galvā, līdz 23.01.1915. ārstējās hospitālī Varšavā. 23.02.1915. smagi ievainots vēderā, evakuēts ārstēšanai uz aizmuguri, no hospitāļa izrakstīts 23.10., atgriezās pulkā. Apakšpulkvedis (28.10.). 12.1915. iecelts par 16. kājnieku divīzijas mācību rotas komandieri, no 16.05.1916. divīzijas podpraporščiku skolas priekšnieks, 23.06.–18.08. komandējumā 7. armijas štābā, praporščiku zināšanu atjaunošanas kursu pārzinis. 21.08. pēc paša vēlēšanās atkomandēts uz 62. kājnieku pulku, 1. bataljona komandieris. 21.12. komandēts uz 11. armijas štābu, praporščiku zināšanu atjaunošanas kursu pārzinis. Pulkvedis (09.02.1917.). No 17.02. bija 62. kājnieku pulka saimniecības priekšnieka vietas izpildītājs, no 16.05. – pulka komandiera vietas izpildītājs, no 19.06. – pulka saimniecības priekšnieks. 13.10. pārvietots uz saformēto 620. kājnieku Ļvivas pulku Zbaražā pie Tarnopoles, pulka komandiera palīgs, no 28.10. pulka komandiera vietas izpildītājs. 14.12. pārvietots uz Ukraiņu 18. Maksima Žeļezņaka pulku Kijivā, pulka komandieris. 02.01.–01.03.1918. pulka sastāvā komandējumā Bahmačas dzelzceļa stacijā, piedalījās cīņās ar sarkangvardiem. 01.03.1918. pulks izformēts. Dzīvoja Kijivā. No 12.09.1919. Kijivas apriņķa kara priekšnieka palīgs Dienvidkrievijas Bruņotajos spēkos. 25.01.1920. atvaļināts. Vēlāk ar ģimeni cauri Centrāleiropai atgriezās Latvijā.

09.09.1921. Rīgā iestājās dienestā Latvijas armijā (pulkvedis), dienēja Kara saimniecības pārvaldē (no 18.07.1924. nosaukums Galvenā intendantūras pārvalde), vecākais sevišķu uzdevumu virsnieks. No 01.04.1924. pārvaldes Administratīvās daļas priekšnieka vietas izpildītājs, no 06.05. – pārvaldes vecākais sevišķu uzdevumu virsnieks inženieris. No 01.06. jaunizveidotās Mantu pieņemšanas komisijas priekšsēdētājs. 20.11.1926. iecelts par pārvaldes Administratīvās daļas Zirgu apgādības nodaļas priekšnieku, 01.10.1927. – par Mobilizācijas daļas Mobilizācijas nodaļas priekšnieka palīgs. 06.01.1928. atvaļināts saistībā ar dienesta pakāpei pieļaujamā maksimālā vecuma sasniegšanu. Strādājis Rīgas savienoto metalurģisko, lokomotīvju, vagonu un mašīnu fabriku akciju sabiedrības “Fēnikss” administrācijā. Miris divas dienas pēc dzīvesbiedres nāves Rīgas Kara slimnīcā.

K. Tobis bija viens no ievērojamākajiem vecākās paaudzes latviešu virsniekiem Krievijas armijas kājnieku daļās, Pirmā pasaules kara laikā sasniedza pulkveža dienesta pakāpi un pulka komandiera amatu. Latvijas armijā vairākus gadus ieņēma vidēja līmeņa administratīvus amatus Galvenajā intendantūras pārvaldē, kas izskaidrojums gan ar vecumu, gan ar pārciesto ievainojumu sekām uz veselības stāvokli (šo faktu ikgadējās atestācijās atzīmēja arī tiešā priekšniecība, uzsverot arī līdzšinējo pieredzi galvenokārt ierindas dienestā).

Par kaujas un dienesta nopelniem Krievijas armijas sastāvā K. Tobis apbalvots ar Svētā Vladimira ordeni (IV šķira, ar šķēpiem), Svētā Staņislava ordeni (II šķira; III šķira, abi ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (II šķira; III šķira, ar šķēpiem; IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”).