AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2022. gada 23. decembrī
Egīls Gelderiņš

šautene

(angļu rifle, gun, vācu Gewehr, franču fusil, krievu винтовка)
visplašāk lietotais individuālais strēlnieku šaujamierocis ar relatīvi garu stobru un vītņotu stobra kanālu, kas izšautajai lodei liek rotēt ap savu asi; paredzēts medījuma vai pretinieka nogalināšanai ar šāvienu, bet tuvcīņā – nodurot ar durkli

Saistītie šķirkļi

  • Arisakas sistēmas šautene Tip “30”
  • Arisakas sistēmas šautene Tip “38”
  • karabīne
  • pistole
  • revolveris
  • šautene Gewehr 88
  • šautene Gewehr 98
  • trīslīniju šautene M-1891
  • trīslīniju šautene Winchester M1895
11. attēls: automātiskā šautene M14 A1, ASV.

11. attēls: automātiskā šautene M14 A1, ASV.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Satura rādītājs

  • 1.
    Jēdziena etimoloģija
  • 2.
    Kopsavilkums
  • 3.
    Taktiskā un stratēģiskā nozīme
  • 4.
    Vēsturiskā attīstība
  • 5.
    Ieroča mūsdienu stāvokļa raksturojums
  • 6.
    Ieroča izmantošanas piemēri
  • Multivide 13
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Jēdziena etimoloģija
  • 2.
    Kopsavilkums
  • 3.
    Taktiskā un stratēģiskā nozīme
  • 4.
    Vēsturiskā attīstība
  • 5.
    Ieroča mūsdienu stāvokļa raksturojums
  • 6.
    Ieroča izmantošanas piemēri
Jēdziena etimoloģija

Vārds “šautene” cēlies no darbības vārda “šaut”. Vēl līdz 20. gs. sākumam bieži lietoja novecojušus vārdus “flinte” un “plinte”. Vārds “šautene” plašāk latviešu valodā ieviesās pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara. Tolaik sarunvalodā lietoja arī aizguvumu no krievu valodas “vintene” (krievu винтовка), kur jau nosaukums norāda uz vītņoto stobru (krievu винт 'vītne'), arī angļu valodā darbības vārds rifle tulkojumā nozīmē 'veidot rievas ieroča stobrā'. Citās valodās nelieto norādes uz vītnēm ieroča stobrā. Piemēram, franču fusil apzīmē gan gludstobra bisi, gan vītņstobra šauteni.

Kopsavilkums

Šaujamieroča stobrā sprāgstvielas sadegšanas rezultātā rodas deggāzes, kas ar spiedienu izsviež no stobra iznīcinošo elementu – lodi, skrošu karteču, granātu un citus. Šāviena postījuma pamatā ir lodes kinētiskā enerģija. Degļa, rata, krama uzsitiena un kapseles aizdedzes šautenes pielādē caur stobra tievgali un pulvera lādiņu aizdedzina caur aizdedzes caurumu stobra resgalī. Ar unitāro patronu pielādējamās šautenes pielādē caur stobra resgali un izšauj ar aizslēga vai gaiļa palīdzību.

Šautenes iedala pēc aizdedzes sistēmas vai šaušanas režīma:

1) degļa aizdedzes šautene (vācu Luntensschloß Gewehr, angļu matchlock rifle, franču mousquet à mèche, krievu фитильная винтовка) – darbojas ar serpentīnā vai gailī nostiprinātu degauklu;

2) rata aizdedzes šautene (vācu Radschloßgewehr, angļu wheellock rifle, franču mousquet à rouet, krievu колесцовaя винтовка) – šauj ar dzirksteli, ko rada metāla skritulis, berzējoties pret pirītu;

3) krama uzsitiena aizdedzes šautene (vācu Steinschloßgewehr, angļu flintlock rifle, franču fusil à silex, krievu кpемневая винтовка, штуцер) – šauj ar dzirksteli, ko rada krama atsitiens pret šķildzelzi;

4) kapseles aizdedzes šautene (vācu Perkussiongewehr, angļu pin-fire, percussion-cap rifle, franču fusil à piston, krievu капсульная винтовка, штуцер) – šauj ar liesmu, ko rada gaiļa sitiens pa kapseli (1. un 2. att.);

1. attēls: 1856. gada parauga 6 līniju (15,24 mm) strēlnieku šautene ar kapseles uzsitiena aizdedzi, ražota Krievijā, Sestroreckas ieroču rūpnīcā (Сестрорецкий оружейный завод) 1859. gadā.

1. attēls: 1856. gada parauga 6 līniju (15,24 mm) strēlnieku šautene ar kapseles uzsitiena aizdedzi, ražota Krievijā, Sestroreckas ieroču rūpnīcā (Сестрорецкий оружейный завод) 1859. gadā.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

5) manuāli pārlādējama vienas patronas šautene (vācu Hinterladergewehr, angļu single-shot breech-loading rifle, franču fusil à un coup, krievu казнозарядная винтовка) – šauj ar unitāro patronu, ko ielādē stobra resgalī un ar aizslēgu vai gaili iniciē patronas kapseli (3., 4. un 13. att.);

6) manuāli pārlādējama šautene ar magazīnu (svešvārds, pārņemts no franču un krievu valodas – franču magasin, krievu магазин) jeb patronkārbu (vācu Mehrladegewehr, Repetiergewehr, angļu bolt action rifle, manually loaded repeater rifle, franču fusil à magasin, fusil à repetition, krievu магазинная винтовка) – šauj ar unitārām patronām, kas ievietotas stacionārā patronkārbā un ar aizslēga palīdzību manuāli tiek ievadītas stobrā (5.–9. att.);

7) pusautomātiskā jeb pašlādējošā šautene (vācu Selbstladergewehr, angļu semiautomatic rifle, repeating rifle, franču fusil à repetition, krievu самозарядная винтовка) – šauj ar unitārām patronām, kas ievietotas stacionārā vai maināmā patronkārbā, un aizslēgs pārlādē stobru ar šāviena atsitienu vai ar enerģiju no stobra kanāla novadītām pulvera gāzēm, bet sprūda mēlīti nospiež šāvējs (10. att.); 

8) automātiskā šautene (vācu Schnellfeuergewehr, angļu automatic rifle, franču fusil automatique, krievu автоматическая винтовка) – šauj ar unitārām patronām, kas parasti ievietotas maināmā patronkārbā, un aizslēgs pārlādē stobru un iedarbina uzsitiena mehānismu ar šāviena atsitienu vai ar enerģiju no stobra kanāla novadītām pulvera gāzēm, ātršāvība – pāri par 1200 šāvieniem minūtē (11. un 12. att.).

12. attēls: automātiskā šautene G3 A3, Vācijas Federatīvā Republika, firma Heckler & Koch.

12. attēls: automātiskā šautene G3 A3, Vācijas Federatīvā Republika, firma Heckler & Koch.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

2. attēls: kapseles uzsitiena šautenes stobra resgaļa un aizdedzes caurules šķērsgriezums.

2. attēls: kapseles uzsitiena šautenes stobra resgaļa un aizdedzes caurules šķērsgriezums.

3. attēls: Dreizes sistēmas degļadatas šautenes franču kopija M-le 1866.

3. attēls: Dreizes sistēmas degļadatas šautenes franču kopija M-le 1866.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

4. attēls: vienas patronas 1867. gada parauga Snaidera sistēmas .577 kalibra (14,7 mm) šautene ar šarnīra veida bloka aizslēgu, ražota Lielbritānijā, Enfīldas ieroču rūpnīcā (The Royal Small Arms Factory Enfield) pēc 1867. gada.

4. attēls: vienas patronas 1867. gada parauga Snaidera sistēmas .577 kalibra (14,7 mm) šautene ar šarnīra veida bloka aizslēgu, ražota Lielbritānijā, Enfīldas ieroču rūpnīcā (The Royal Small Arms Factory Enfield) pēc 1867. gada.

5. attēls: šautenes Henry Rifle M1860 stobra kārba ar aizslēga skavu un zemstobra patronkārba.

5. attēls: šautenes Henry Rifle M1860 stobra kārba ar aizslēga skavu un zemstobra patronkārba.

6. attēls: centrālo patronkārbu dažādu variantu shēmas.

6. attēls: centrālo patronkārbu dažādu variantu shēmas.

7. attēls: 1891. gada parauga 3-līniju šautene M-1891/10, dragūnu modifikācija, ar vienrindas patronkārbu 5 patronām.

7. attēls: 1891. gada parauga 3-līniju šautene M-1891/10, dragūnu modifikācija, ar vienrindas patronkārbu 5 patronām.

8. attēls: šautene Mauser Gewehr 98 mod.II ar divrindu patronkārbu 5 patronām.

8. attēls: šautene Mauser Gewehr 98 mod.II ar divrindu patronkārbu 5 patronām.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

9. attēls: izpletņlēcēju šautene MAS 1936CR39 ar divrindu patronkārbu 5 patronām, Francija.

9. attēls: izpletņlēcēju šautene MAS 1936CR39 ar divrindu patronkārbu 5 patronām, Francija.

Avots: Latvijas Kara muzejs.  

10. attēls: pusautomātiskā šautene SVT-38 (CBT-38), Tulas ieroču rūpnīca (Тульский оружейный завод), PSRS.

10. attēls: pusautomātiskā šautene SVT-38 (CBT-38), Tulas ieroču rūpnīca (Тульский оружейный завод), PSRS.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

13. attēls: Degtjareva sistēmas 1941. gada parauga 14,5 mm prettanku šautene, PSRS.

13. attēls: Degtjareva sistēmas 1941. gada parauga 14,5 mm prettanku šautene, PSRS.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Taktiskā un stratēģiskā nozīme

Ieroču attīstība izraisīja krasas izmaiņas gan medību paņēmienos, gan karu vešanas veidā un karošanas taktikā. 19. gs. vidū slēgtās karotāju kolonnas nomainīja izkliedēta un kustīga ierinda. Tas stimulēja darbu pie uzlabotu šaujamieroču ieviešanas ar ērtāku stobra pielādēšanas veidu.

Kājnieka galvenais ierocis bija šautene, ko papildināja tuvcīņā izmantojams durklis, kura efektivitāte bija diezgan zema, taču tas psiholoģiski iedarbojās, izraisot cilvēkā paaugstinātu trauksmes līmeni. 19. gs. beigās šautenes papildus aprīkoja ar optiskajiem tēmēkļiem snaiperu apbruņošanai, bet kopš 20. gs. sākuma šautenēm varēja piestiprināt piltuves veida stobra uzmavu – granātstobrus speciālu šauteņu granātu izšaušanai. No resgaļa lādējamās vairākpatronu manuālās šautenes gandrīz 100 gadus bija strēlnieku vienību pamatierocis.

Vēsturiskā attīstība

1786. gadā franču ķīmiķis Klods Luī Bertolē (Claude-Louis Berthollet) atklāja, ka hlorskābes sāļi savienojumā ar degošām vielām aizdegas, berzējot vai saņemot sitienu. Šo vielu nosauca par Bertolē sāli. 1799. gadā angļu ķīmiķis Edvards Čārlzs Hovards (Eward Charles Howard) atklāja sprāgstošo dzīvsudraba fulminātu. Izmantojot šīs abas vielas, 1807. gadā Aleksandrs Džons Forsaits (AlexanderJohn Forsyth) patentēja sprāgstošo sastāvu uzsitiena kapselei. 1818. gadā anglis Džozefs Egs (Joseph Egg) radīja pirmo metāla kapseli. Sprāgstošajā sastāvā bija Bertolē sāls, sprāgstošais dzīvsudrabs un antimons. Kapseles ieviešana radīja pamatu unitārās patronas izveidei.

Ieroču ražošanā liela nozīme ir materiālam. Tērauda ražošana bija zināma jau sen, bet process bija lēns un mazproduktīvs. Angļu inženieris Henrijs Besemers (Henry Bessemer) 1855. gadā ieviesa jaunu metālliešanas tehnoloģiju – speciālos konverteros izkausētam čugunam pūta cauri gaisu, tā iegūstot no sārņiem attīrītu augstvērtīgu tērauda lējumu ar zemu pašizmaksu. To varēja ražot industriāli un ieviest dažādas uzlabotas tērauda markas, piemērotas ieroču izgatavošanai. Sasniegumi mehānikas nozarē veicināja aizslēgu, sprūdu u. c. tehnisko ierīču konstrukciju pilnveidošanu. Vītņstobru ieroču attīstība izraisīja jaunas zinātnes nozares – ballistikas izveidošanos.

Sākumā šaujamieroču izgatavošana bija dārga, tādēļ tie attīstījās kā medību ieroču paraugi. Tikai ar laiku daudzus atklājumus un novitātes pārņēma militāro ieroču izgatavošanā. Caur stobra tievgali pielādējamās šautenes bija precīzākas, ar lielāku šaušanas tālumu, taču stobra kanāla vītnes apgrūtināja ieroča pielādēšanu, tāpēc tās izmantoja reti, izņemot īpaši apmācītus karavīrus – jēgerus – mūsdienu snaiperu priekštečus, kas tās lietoja precīzai šaušanai līdz 500 m.

Pirmais ierocis, kas šāva ar unitāro patronu un 1841. gadā tika pieņemts Prūsijas armijas apbruņojumā, bija Johana Nikolausa fon Dreizes (Johann Nicolaus von Dreyse) degļadatas šautene. 19. gs. vidū vairāki konstruktori – J. fon Dreize, Kazimirs Lefošē (Casimir Lefaucheux), Edvards Boksers (Edward Boxer) – radīja gan kartona, gan metāla unitārās patronas.

Lai noslēgtu stobra resgali, konstruēja dažādus aizslēgus, kas iebīda patronu patrontelpā, to noslēdz pirms šāviena, izvelk un izmet izšautās patronas čaulīti pirms ieroča pārlādēšanas. Aizslēgs var veikt arī belžņa un kaujas atsperes izvietošanu, ieroču gaiļa uzvilkšanu, šaušanas mehānismu nodrošināšanu un citas darbības. Pēc konstrukcijas aizslēgi var būt dažādi, bet slīdošie izrādījās visefektīvākie. 1871. gada Mauzera sistēmas šautenes Gewehr 1871 slīdošo aizslēgu, nedaudz uzlabotu, plaši lieto vēl mūsdienās.

19. gs. 60. gados sāka pielietot dažādu konstrukciju patronkārbas ieroča pārlādēšanai. Tika konstatēts, ka centrālā patronkārba bija visātrāk pielādējama, un tā vismazāk mainīja ieroča ballistiku.

19. gs. beigās parādījās Mauzera sistēmas šautene Gewehr 98 ar divrindu patronkārbu, kur patronas bija izvietotas pamīšus, lai tā kļūtu īsāka un neizdalītos no spala.

20. gs. sākumā radās pirmās pusautomātiskās (pašlādētājas) un automātiskās šautenes. Parādījās aizslēgi, kas darbojās pēc gāzu novades principa, kad šāviena brīdī radušās pulvera gāzes novada no stobra kanāla uz virzuli gāzu kamerā.

Ieroča mūsdienu stāvokļa raksturojums

Mūsdienās šautene kā individuālais rokas šaujamierocis saglabā savu nozīmi – lieto gan manuāli pārlādējamās un pusautomātiskās šautenes kā snaiperu ieročus, gan šautenes ar integrētiem klusinātājiem speciāliem uzdevumiem.

Automātiskās šautenes ir vienīgi armiju apbruņojumā, bet manuāli pārlādējamās un pusautomātiskās šautenes izmanto medībās un sportā. Mednieki lieto arī agrākos ieročus. Uz senāko šauteņu bāzes daudzas rūpnīcas, izmantojot jaunus materiālus un tehnoloģijas, rada izcilas medību un sporta šautenes.

Vairākas firmas specializējas seno ieroču kopiju izgatavošanā kolekcionāriem, kinostudijām, vēsturisku notikumu un kauju rekonstrukcijām.

Ieroča izmantošanas piemēri

Jebkuras konstrukcijas vītņstobra šautenes pierādīja savu pārākumu pār gludstobra šaujamieročiem jau no savas ekspluatācijas pirmajiem brīžiem gan medībās, gan militārās sadursmēs. Šauteņu nozīme strauji pieauga laikā, kad ar tām masveidīgi apbruņoja karaspēku, sevišķi pēc unitārās patronas ieviešanas. Ļoti bieži valstu militāros konfliktus izšķīra šauteņu tehnoloģiskais pārākums pār pretinieku, kuram bruņojumā nebija līdzvērtīgu ieroču. Piemēram, 19. gs. vidū Krimas kara laikā kaujā pie Almas upes franču un britu armijas, bruņotas ar vītņstobra šautenēm, radīja nesalīdzināmi lielākus zaudējumus pretiniekam – Krievijas Impērijas karaspēkam, kas lietoja galvenokārt gludstobra ieročus ar tēmētā šāviena tālumu tikai ap 210 m, kamēr franču un britu – ap 850 m. Sabiedroto angļu, franču un turku rindās pēc šīs kaujas kritušo un ievainoto skaits bija apmēram 3500, bet krievu armija zaudēja ap 5000 karotāju. Šī atšķirība skaidrojama ar to, ka sabiedrotie uzbruka krievu pozīcijām, un līdz ar to potenciālo kritušo un ievainoto skaits varēja būt ievērojami liels.

Prūsijas–Austrijas kara laikā 1866. gadā notika Kēniggrecas (Sadovas) kauja, kuras iznākumu lielā mērā noteica prūšu armijas bruņojums – tolaik modernās Dreizes sistēmas degļadatas šautenes un unitārās patronas. Dreizes šauteni karavīri varēja pielādēt guļus stāvoklī un trīsreiz ātrāk nekā austriešu lietotās kapseles aizdedzes šautenes, kuras bija lādējamas no stobra tievgaļa tikai stāvus. Vācu šautene šāva divas reizes tālāk un trīs reizes ātrāk nekā austriešu vītņstobra šautene. Rezultātā šajā kaujā, cīnoties skaitliski gandrīz vienādiem spēkiem, austriešu zaudējumi bija 2,5 reizes lielāki nekā Prūsijas karaspēkam.

Vēlāk patronkārbu ieviešana radīja priekšrocību, ja pretinieks bija bruņots ar vienas patronas šautenēm. Kad visās valstīs pieņēma manuāli pārlādējamās šautenes, uzvaru noteica jau citas ieroču sistēmas.

Šauteņu salīdzinošie tehniskie rādītāji*:

Ieroča veids

Kalibrs, mm

Aizdedzes sistēma vai patrona

Svars, kg

Šaušanas tālums, m

Šaušanas ātrums, šāvieni/min

Lodes izšaušanas ātrums m/sek

Gludstobra ieroči

12,5–22

degļa, rata, krama un kapseles aizdedze

4,6–8

200–300

1 šāviens 2–2½ minūtēs

–

Vītņstobra šautenes

8–17

kapseles aizdedze

4–6

850

2–3

–

Dreizes sistēmas degļadatas šautene

15,43

slīdošais aizslēgs un degļadatas patrona

4,65

800–900

5–9

295

Šautene vienai patronai

10,15–15,24

slīdošais aizslēgs un unitārā patrona ar dūmu pulveri

3,8–4,5

900

15–40

300–550

Šautene ar zemstobra patronkārbu

.44 / 11,17

slīdošais aizslēgs un unitārā patrona ar dūmu pulveri

4,3

–

30

412

Vītņstobra šautene ar centrālo patronkārbu

6,5–7,92

unitārā patrona ar bezdūmu pulveri

3,5–4,5

1800–2000

900

745

Pusautomātiskās šautenes

7,5–9

unitārā patrona ar bezdūmu pulveri

3,8–4,4

900–2000

8–10

700–855

Automātiskās šautenes

7,62–7,92

unitārā patrona ar bezdūmu pulveri

4,4–10

600–

400–1200

840–950

*Literatūrā ir sastopami ļoti dažādi tehniskie dati, pat savstarpēji atšķirīgi un neloģiski. Autors izvēlējās balstīties uz ziņām, ko sniedz krievu ieroču konstruktori Vļadimirs Markēvičs (Владимир Еронимович Маркевич) un Vladimirs Fjodorovs (Владимир Григорьевич Фёдоров).    

Multivide

11. attēls: automātiskā šautene M14 A1, ASV.

11. attēls: automātiskā šautene M14 A1, ASV.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

1. attēls: 1856. gada parauga 6 līniju (15,24 mm) strēlnieku šautene ar kapseles uzsitiena aizdedzi, ražota Krievijā, Sestroreckas ieroču rūpnīcā (Сестрорецкий оружейный завод) 1859. gadā.

1. attēls: 1856. gada parauga 6 līniju (15,24 mm) strēlnieku šautene ar kapseles uzsitiena aizdedzi, ražota Krievijā, Sestroreckas ieroču rūpnīcā (Сестрорецкий оружейный завод) 1859. gadā.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

2. attēls: kapseles uzsitiena šautenes stobra resgaļa un aizdedzes caurules šķērsgriezums.

2. attēls: kapseles uzsitiena šautenes stobra resgaļa un aizdedzes caurules šķērsgriezums.

3. attēls: Dreizes sistēmas degļadatas šautenes franču kopija M-le 1866.

3. attēls: Dreizes sistēmas degļadatas šautenes franču kopija M-le 1866.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

4. attēls: vienas patronas 1867. gada parauga Snaidera sistēmas .577 kalibra (14,7 mm) šautene ar šarnīra veida bloka aizslēgu, ražota Lielbritānijā, Enfīldas ieroču rūpnīcā (The Royal Small Arms Factory Enfield) pēc 1867. gada.

4. attēls: vienas patronas 1867. gada parauga Snaidera sistēmas .577 kalibra (14,7 mm) šautene ar šarnīra veida bloka aizslēgu, ražota Lielbritānijā, Enfīldas ieroču rūpnīcā (The Royal Small Arms Factory Enfield) pēc 1867. gada.

5. attēls: šautenes Henry Rifle M1860 stobra kārba ar aizslēga skavu un zemstobra patronkārba.

5. attēls: šautenes Henry Rifle M1860 stobra kārba ar aizslēga skavu un zemstobra patronkārba.

6. attēls: centrālo patronkārbu dažādu variantu shēmas.

6. attēls: centrālo patronkārbu dažādu variantu shēmas.

7. attēls: 1891. gada parauga 3-līniju šautene M-1891/10, dragūnu modifikācija, ar vienrindas patronkārbu 5 patronām.

7. attēls: 1891. gada parauga 3-līniju šautene M-1891/10, dragūnu modifikācija, ar vienrindas patronkārbu 5 patronām.

8. attēls: šautene Mauser Gewehr 98 mod.II ar divrindu patronkārbu 5 patronām.

8. attēls: šautene Mauser Gewehr 98 mod.II ar divrindu patronkārbu 5 patronām.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

9. attēls: izpletņlēcēju šautene MAS 1936CR39 ar divrindu patronkārbu 5 patronām, Francija.

9. attēls: izpletņlēcēju šautene MAS 1936CR39 ar divrindu patronkārbu 5 patronām, Francija.

Avots: Latvijas Kara muzejs.  

10. attēls: pusautomātiskā šautene SVT-38 (CBT-38), Tulas ieroču rūpnīca (Тульский оружейный завод), PSRS.

10. attēls: pusautomātiskā šautene SVT-38 (CBT-38), Tulas ieroču rūpnīca (Тульский оружейный завод), PSRS.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

12. attēls: automātiskā šautene G3 A3, Vācijas Federatīvā Republika, firma Heckler & Koch.

12. attēls: automātiskā šautene G3 A3, Vācijas Federatīvā Republika, firma Heckler & Koch.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

13. attēls: Degtjareva sistēmas 1941. gada parauga 14,5 mm prettanku šautene, PSRS.

13. attēls: Degtjareva sistēmas 1941. gada parauga 14,5 mm prettanku šautene, PSRS.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

11. attēls: automātiskā šautene M14 A1, ASV.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Arisakas sistēmas šautene Tip “30”
  • Arisakas sistēmas šautene Tip “38”
  • karabīne
  • pistole
  • revolveris
  • šautene Gewehr 88
  • šautene Gewehr 98
  • trīslīniju šautene M-1891
  • trīslīniju šautene Winchester M1895

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Baer, L., Die leichten Waffen der deutschen Armeen von 1841–1945, West Germany, Jurnal–Verlag Schwend GmbH 7170 Schwäbisch Hall, 1976.
  • Ezell, E. C., Small arms of the world, Harrisburg, Stackpole Books, 1983.
  • Ford, R., Die Geschihte der Gewehre, Vom Vorderlader zum Sturmgewehr, Köln, Karl Müller Verlag, 1998.
  • Holmes, R. (ed.), Weapon: A visual history of arms and armour, U.K., Royal Armories Museum, 2006.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Miller, D., The illustrated directory of guns, U.K., Colin Gower, 2005.
  • Маркевич, В. Е., Ручное огнестрельное оружие, Полигон, Санкт-Петербург, АСТ, 2004.
  • Федоceeв, С., Снайперские винтовки, Москва, ЯУЗА, ЭКСМО, 2009.
  • Федоров, В., Эволюция стрелково оружия, Часть I, II, Москва, Воеиздат, 1939.
  • Шунков, В. Н., Оружие пехоты 1939–1945, Минск, ХАРВЕСТ, 1999.
  • Попенкер, М.Р., Штурмовые винтовки мира, Москва, Санкт-Петербург, Полигон, 2004.

Egīls Gelderiņš "Šautene". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 26.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4044 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana