Pistoles ir plaši izplatīts ierocis, tās iedala pēc nozīmes un pielietojuma: ir militārās, policijas, civilās (pašaizsardzības), medību, sporta un speciālās (signālpistoles, gāzes) pistoles. Pēc darbības režīma pistoles var būt pārlādējamas ar roku pirms katra šāviena, pašlādējošas (pusautomātiskas) un automātiskas.
pistole
ar vienu roku turams individuāls īsstobra šaujamierocis mērķa iznīcināšanai ar atsevišķiem šāvieniem vai ar automātisko uguni attālumā 50–70 m un tuvcīņā
Saistītie šķirkļi
12. attēls. Pusautomātiskā pistole WALTHER PP, 20. gs. 30. gadi, Vācija, K. Valtera ieroču rūpnīca Cella-Mēlisā, kalibrs 9 mm, 380 ACP.
Satura rādītājs
Jēdziena etimoloģija
Vārda “pistole” izcelsmei ir vairāki skaidrojumi. Senākos īsstobru ieročus, ko šaujot turēja ar vienu roku, vācu valodā sauca par Faustrohre, Fauster, ieroci ar pavisam īsu stobru tuvai distancei (līdz 15 m) sauca par Puffer, bet vārdam “pistole” zināmas vairākas izcelsmes versijas. Pirmā – no vietvārda Pistoja (Pistoia), kas ir pilsēta Toskānas novadā Itālijā, otrā – no čehu vārda pistala, tulkojumā “stabule”, trešā – no franču un spāņu monētas nosaukuma pistol, jo Francijas imperators Napoleons III (Napoléon III) izteicies, ka pistoles kalibrs esot vienāds ar šīs monētas diametru. Zviedru valodā vārds pistala nozīmē “stobrs”. Latviešu valodā pistoles nosaukums pischtole pirmo reizi rakstiski minēts 1789. gadā Gotharda Frīdriha Stendera (Gotthard Friedrich Stender) vācu–latviešu un latviešu–vācu vārdnīcā “Latviešu leksikons” (Lettisches Lexikon).
Izcelšanās iemesli
Pistole radās kā speciāli jātniekiem pielāgots šaujamierocis, ko izmantoja ar vienu roku, jo ar otru vajadzēja turēt pavadu, tādēļ šaujot bija grūti rīkoties ar abām rokām. Pistoles sastopamas ne agrāk kā 16. gs. otrajā pusē. Kavalēristi vēlējās saīsināt musketes, tā radās musketoni, taču arī šie ieroči neatbilda jātnieku prasībām. Vēl vairāk saīsinot musketonu stobrus un atvieglojot spalus, ieroču meistari izveidoja ieročus ar stobru garumu apmēram 30–45 cm un kalibru līdz 15–18 mm. Šādu samazinātu musketonu uzskata par pistoles priekšteci.
Vēsturiskā attīstība
Par pistoles izgudrotāju uzskata Itālijas ieroču meistaru Kamills Vetelli (Camille Vetelli), kas dzīvoja Pistojas pilsētā un izveidoja savu šaujamieroci 1536. gadā. Pirmie pistoles izmantoja vācu algotņi – jātnieki 1544. gada kaujā pie Rantī, vēlāk tās kļuva populāras arī abordāžas kaujās flotē.
Ar laiku pistole līdzās aukstajam ierocim – špagai vai rapierim – kļuva populāra virsnieku un augstmaņu vidū. Pistoļu tēmēta šāviena attālums bija apmēram 25 m, nedaudz tālāk par 10 m ar pistoles lodi varēja cauršaut pat plānākas bruņas. Pistoles spalu, ja nepieciešams, varēja izmantot arī kā tuvcīņas sitamo ieroci, tādēļ roktura galu bieži veidoja no metāla lodes formā.
Tāpat kā šautenes, pistoles iedala pēc aizdedzes sistēmas: 1) degļa aizdedzes pistoles – sava nedrošuma dēļ tika reti lietotas; 2) rata (skrituļa) aizdedzes pistoles (1. attēls);
3) krama uzsitiena (šķiltavu) aizdedzes pistoles (2. attēls); 4) kapseles uzsitiena aizdedzes pistoles (3. attēls); 5) ar unitāro patronu manuāli pārlādējamas pistoles. Pistoļu aizdedzes mehānismi un stobru vītnes attīstījās paralēli citiem šaujamieročiem, izmantojot sava laika aktuālos zinātnes un tehnikas sasniegumus.
Sastopamas kā vienstobra, tā vairākstobru pistoles (4. attēls). Pistoles pielādēja no tievgaļa tāpat kā šautenes un karabīnes, bet, lai palielinātu lietošanas efektivitāti, veidoja pistoles ar vairākiem stobriem. Vēlāk parādījās vairāku stobru pistoles ar rotējošiem stobriem attiecībā pret garenasi, tās nosauca par revolverpistolēm – peperboksiem (pepperbox), bundelrevolveriem (Bundelrevolver) (5. attēls). Pistoļu strauju attīstību veicināja kapseļu ieviešana 19. gs. sākumā. 19. gs. radās pistoles paveids – revolveris, kas nomainīja manuāli pārlādējamās vienstobra un vairākstobru pistoles. Pistolēm un revolveriem ir daudz kopīga, atšķiras tikai atsevišķu to mehānismu uzbūve.
19. gs. beigās, izplatoties bezdūmu šaujampulverim un unitārajai patronai, izmantojot pulvera enerģiju uz aizslēga atsitienu, sākās jauns posms šī ieroča veida attīstībā – pusautomātiskās un automātiskās pistoles radīšana. Vairāki Eiropas izgudrotāji (Teodors Bergmans, TheodorBergmann; Hugo Borharts, HugoBorchardt; brāļi Fēderles – Fidels, Frīdrihs, Jozefs, Fidel, Friedrich, JosephFeederle; Pauls Mauzers, Paul Mauser; Džordžs Braunings, GeorgeBrowning u. c.) konstruēja savus variantus pašlādējošām (pusautomātiskām) pistolēm. Tās ieguva sava konstruktora vārdu vai ražotāja firmas nosaukumu. Bieži kopā ar pistoli izveidoja tai piemērotu patronu, piemēram, Brauninga sistēmas dažādu kalibru patronas, Lugera sistēmas patronas un Mauzera sistēmas patronas konkrētajam ierocim. Lielākā daļa pistoļu patronu radās 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Daudzus patronu modeļus pārņēma arī citi ieroču ražotāji savu konstrukciju pistolēm. 19. gs. beigās pistoles ražoja ar atsevišķi novietotām stacionārām vai maināmām patronkārbām (Mauser K.96, Bergmann M.1897, Mannlicher M.1896 u. c., 6. attēls), bet 19.–20. gs. mijā tika radītas pistoles ar rokturī ievietotu patronkārbu, kuru pielādēja ar maināmu patronu aptveri (Browning FN 1899 un FN 1900, Parabellum P.1900 un P.1902 un firmas COLT vairāku gadu modeļi; 7. attēls un 8. attēls).
Pēc šaušanas mehānisma veida izšķir gaiļa tipa ieročus ar kaujas atsperi rokturī (9. attēls un 10. attēls) vai belžņa tipa – ar kaujas atsperi aizslēgā (11. attēls). Arī aizslēgu konstrukcija var būt ļoti dažāda – brīvais, pusbrīvais un noslēgtais aizslēgs. Stobra atsitiens var būt ar īso un garo gājienu. Militārām pistolēm visbiežāk stobra kalibrs ir 7,62 mm (.30 kalibrs), 11,43 mm (.45 kalibrs), policijā izmantotām pistolēm – no 7,65 mm līdz 9 mm (12. attēls), civilām pistolēm pašaizsardzībai lieto stobra kalibrus no 6,35 mm (.25 kalibrs) līdz 9 mm (13. attēls). Pistoļu patronas var būt gan pudeļveida, gan cilindriskas ar niecīgu sašaurinājumu gala virzienā. Sporta un treniņa pistolēm visbiežāk lieto 5,6 mm (.22 kalibrs) dažāda garuma patronas. Kaujas apstākļiem izveidoja arī speciālas signālpistoles gaismas raķešu izšaušanai (14. attēls).
2. attēls. Pistole ar krama uzsitiena aizdedzes mehānismu, 18. gs. ceturtais ceturksnis, Rietumeiropa, kalibrs 15,9 mm.
3. attēls. 1848. gada parauga gludstobra virsnieku pistole ar kapseles aizdedzi, Krievija, Tula, kalibrs 17 mm.
4. attēls. Divstobru civilā pistole ar kapseles aizdedzi, gludstobru, 19. gs. vidus, Lielbritānijas ražojums Tuvajiem Austrumiem, kalibrs 14,2 mm.
6. attēls. Pusautomātiskā pistole MAUSER K.96 Mod.1912, 1914. gads, Vācija, Mauzera firmas ieroču rūpnīca Obendorfā, kalibrs 7,63 mm.
7. attēls. Pusautomātiskā pistole MANNLICHER M.1905, 1905. gads, Austroungārija, uzņēmums STEYR, kalibrs 7,63 mm.
9. attēls. Pusautomātiskā pistole COLT M1911A1, 20. gs. 70. gadi, ASV, Kolta firmas ieroču rūpnīca Hartfordā, kalibrs 11,43 mm, .45 ACP.
10. attēls. Pusautomātiskā pistole TT (пистолет TT), 1933. gada paraugs, pēckara modifikācija, 1946. gads, PSRS, Tulas ieroču rūpnīca, kalibrs 7,62 mm.
11. attēls. Pusautomātiskā pistole BROWNING M1900 FN, 20. gs. sākums, Beļģija, Ljēža, firma FN, kalibrs 7,65 mm, .32 ACP.
13. attēls. H. Šmeisera (H. Schmeisser) sistēmas civilā pistole HAENEL Mod.I, 20. gs. 20. gadi, Vācija, Zūla (Suhl), firma C.G.HAENEL, kalibrs 6,35 mm, .25 ACP.
15. attēls. Automātiskā pistole MAUSER M.712, pēc 1932. gada, Vācija, Mauzera firmas ieroču rūpnīca Obendorfā, kalibrs 7,63 mm.
16. attēls. Pusautomātiskā pistole Browning HP35, pirmā pistole ar divrindu aptveri, 1939.–1944. gads, Beļģija, Ljēža, firmas FN ražojums Vācijai, kalibrs 9 mm.
18. attēls. Automātiskā triecienpistole STEYR TMP ar plastmasas rāmi, 21. gs. sākums, Austrija, Šteire, firma Steyr Mannlicher AG, kalibrs 9 mm.
Ieroču izmantošanas piemēri
Pusautomātiskās pistoles strauji iekaroja popularitāti gan karavīru, gan civilistu vidū. Jau pirms Pirmā pasaules kara pistole kļuva par virsnieku standarta ieroci, to iekļāva lidotāju, štāba virsnieku un vēlāk arī tankistu apbruņojumā. Kara laikā pistoles pierādīja savu efektivitāti ierakumu tuvcīņās, jo tās bija nelielas, vieglas un ātri pārlādējamas ar aptveres palīdzību. Vācijas armijā pistoles kļuva par standarta apbruņojumu t.s. triecienvienībām – Sturmtruppen, tās veiksmīgi lietoja, cīnoties ar pretinieku ierakumu šaurībā. Pēc Pirmā pasaules kara daudzas valstis bija ieinteresētas pistoļu attīstībā. 20. gados sāka ražot pistoles ar palielinātu patronu skaitu un iespēju atklāt automātisku uguni (spāņu Astra vairāki modeļi, vācu Mauser M.712, tomēr šīs pistoles neattaisnoja cerības, jo to vietā parādījās pietiekoši portatīvas mašīnpistoles ar lielāku efektivitāti; 15. attēls). Daudzās valstīs pusautomātiskās pistoles izmantoja policija. Galvenais noiets pistolēm bija civilais tirgus pašaizsardzībai un šaušanas sportam, treniņiem. 20. gs. radās ļoti daudzi dažādu pistoļu modeļi, un gandrīz visu valstu armijās tās nomainīja revolverus, jo tajās ietilpst lielāks skaits patronu un tās iespējams ātrāk pārlādēt. Aptveres sāka veidot biezākas, t. s. divrindu aptveres, tajās varēja ievietot divreiz vairāk patronu (16. attēls).
Pistoļu nozīmīgums mazinājās pēc Otrā pasaules kara, jo militārpersonas pistoles sāka uzskatīt par ieročiem “katram gadījumam”, to vietā sāka plaši lietot mašīnpistoles un triecienšautenes. Līdz ar to daudzviet pistoļu attīstība vairs nebija ieroču attīstītāju prioritāšu augšgalā.
Raksturojums mūsdienās
Tomēr mūsdienu pieredze liecina, ka pistoles nav zaudējušas savu nozīmi, tās joprojām tiek pilnveidotas, izmantojot jaunas, modernas tehnoloģijas, tās ražo ar plastmasas rāmjiem u. c. detaļām no mūsdienīgiem materiāliem, ieroči kļūst vieglāki un ērtāk lietojami, precīzāki un drošāki (17. attēls). Pistolēm ražo klusinātājus, lāzeru tēmēkļus un citus uzlabojumus.
20. gs. īpaša uzmanība tika veltīta speciāliem ieročiem dažādu diversiju veikšanai, pistoļu stobrus un aizslēgus ievietojot kaujas nažos, slēptās ierīcēs – portsigāros, rakstāmpiederumos, pat dažādos sadzīves priekšmetos. Pistoles plaši lieto sportā kā ieročus mērķī šaušanai un bieži izmanto arī medībās.
Kaut arī pistoles ražo daudzās firmās lielā vairumā, sabiedrības drošības dēļ jākontrolē, lai kaujas pistoles nenonāktu civilistu rokās. Daudzās valstīs ir kalibru ierobežojumi, aizliegti dažādi slēptie vai kombinētie ieroči.
Pēdējos gados ir tendence veidot automātiskās triecienpistoles. Šie ieroči ir starpstāvoklī starp pistoli un mašīnpistoli, ar plastmasas rāmi, dažādas ietilpības aptverēm, bet šāviena precizitātes dēļ ierocis jātur ar abām rokām. Šādas triecienpistoles paredzētas speciālo uzdevumu vienībām terorisma apkarošanā (18. attēls).
Dažu pistoļu tehniskie dati
| Pistoles modelis | Lodes kalibrs | Ieroča svars kg | Stobra garums mm | Ieroča garums mm | Lodes izšaušanas ātrums m/sek | Tēmēšanas maksimālais tālums m | Efektīvais šaušanas tālums m |
| pistole ar rata (skrituļa) aizdedzi | Patrone 88 jeb 7,92x57 | 3,8 / 4,4 | 740 | 1250 / 1718 | 635 | 2050 | 1000 |
Dažu automātisko un pusautomātisko pistoļu tehniskie dati
| Pusautomātiskā (pašlādējošā) vai automātiskā pistole | Patronas kalibrs un modelis | Patronu skaits patronu aptverē | Ieroča svars kg | Stobra garums mm | Ieroča garums mm / ar pieliekamu laidi | Tēmēšanas maksimālais tālums m | Efektīvais šaušanas tālums m |
| Pusautomātiskā pistole Mauser K.96 Vācija | 7,63 mm Mauser, 7,63x25 | 10 | 1,18 | 140 | 296 / 620 | 1000 | 100 |
| Pusautomātiskā pistole P.P.08 (Parabellum P.08) Vācija | 9 mm Para, 9x19 | 8 | 0,89 | 102 | 217 | 50 | 25 |
| Pusautomātiskā pistole COLT M1911A1 ASV | .45 ACP, 11,43x23 | 7 | 1,10 | 128 | 216 | 70 | 45 |
| Pusautomātiskā pistole TT PSRS | 7,62 TT, 7,62x25 | 8 | 0,85 | 116 | 195 | 50 | 25 |
| Pusautomātiskā pistole BROWNING M1900 FN, Beļģija | .32 ACP, 7,65x17 vai .38 ACP, 9x17 | 8 vai 7 | 0,65 | 102 | 164 | 25 | 20 |
| Pusautomātiskā pistole BROWNING HP, Beļģija | 9 mm Para, 9x19 | 13 | 0,89 | 118 | 197 | 50 | 25 |
| Pusautomātiskā pistole WALTHER PP, Vācija | .32 ACP, 7,65x17 vai .38 ACP, 9x17 | 8 vai 7 | 0,69 | 98 | 170 | 25 | 20 |
| Automātiskā pistole MAUSER M.712, Vācija | 7,63 mm Mauser, 7,63x25 | 10 vai 20 | 1,2 | 140 | 296 | 100 | 50 |
| Triecienpistole STEYR TMP, Austrija | 9 mm Para, 9x19 | 15 vai 30 | 2,1 | 260 | - | 150 | - |
*Literatūrā minēto ieroču tehniskie dati ir atšķirīgi
Multivide
12. attēls. Pusautomātiskā pistole WALTHER PP, 20. gs. 30. gadi, Vācija, K. Valtera ieroču rūpnīca Cella-Mēlisā, kalibrs 9 mm, 380 ACP.
1. attēls. Jātnieku pistole ar rata (skrituļa) aizdedzes mehānismu, 17. gs. otrā puse, Zūla (Suhl), kalibrs 19,3 mm.
2. attēls. Pistole ar krama uzsitiena aizdedzes mehānismu, 18. gs. ceturtais ceturksnis, Rietumeiropa, kalibrs 15,9 mm.
3. attēls. 1848. gada parauga gludstobra virsnieku pistole ar kapseles aizdedzi, Krievija, Tula, kalibrs 17 mm.
4. attēls. Divstobru civilā pistole ar kapseles aizdedzi, gludstobru, 19. gs. vidus, Lielbritānijas ražojums Tuvajiem Austrumiem, kalibrs 14,2 mm.
5. attēls. Marietas sistēmas astoņstobru revolverpistole – “pepperbox” ar kapseles aizdedzi, pēc 1837. gada, Beļģija, Lježa, kalibrs 8 mm.
6. attēls. Pusautomātiskā pistole MAUSER K.96 Mod.1912, 1914. gads, Vācija, Mauzera firmas ieroču rūpnīca Obendorfā, kalibrs 7,63 mm.
7. attēls. Pusautomātiskā pistole MANNLICHER M.1905, 1905. gads, Austroungārija, uzņēmums STEYR, kalibrs 7,63 mm.
8. attēls. Pusautomātiskā pistole P.P.08 (Parabellum P.08), 1928. gads, Vācijas ražojums Nīderlandei, Mauzera firmas ieroču rūpnīca Obendorfā, kalibrs 9 mm.
9. attēls. Pusautomātiskā pistole COLT M1911A1, 20. gs. 70. gadi, ASV, Kolta firmas ieroču rūpnīca Hartfordā, kalibrs 11,43 mm, .45 ACP.
10. attēls. Pusautomātiskā pistole TT (пистолет TT), 1933. gada paraugs, pēckara modifikācija, 1946. gads, PSRS, Tulas ieroču rūpnīca, kalibrs 7,62 mm.
11. attēls. Pusautomātiskā pistole BROWNING M1900 FN, 20. gs. sākums, Beļģija, Ljēža, firma FN, kalibrs 7,65 mm, .32 ACP.
13. attēls. H. Šmeisera (H. Schmeisser) sistēmas civilā pistole HAENEL Mod.I, 20. gs. 20. gadi, Vācija, Zūla (Suhl), firma C.G.HAENEL, kalibrs 6,35 mm, .25 ACP.
14. attēls. Mauzera sistēmas signālpistole M.1894, Pirmais pasaules karš, Vācija, Mauzera firmas ieroču rūpnīca Obendorfā, kalibrs 26,5 mm.
15. attēls. Automātiskā pistole MAUSER M.712, pēc 1932. gada, Vācija, Mauzera firmas ieroču rūpnīca Obendorfā, kalibrs 7,63 mm.
16. attēls. Pusautomātiskā pistole Browning HP35, pirmā pistole ar divrindu aptveri, 1939.–1944. gads, Beļģija, Ljēža, firmas FN ražojums Vācijai, kalibrs 9 mm.
17. attēls. Pusautomātiskā pistole STEYR M9 ar plastmasas rāmi, 21. gs. sākums, Austrija, Šteire, firma Steyr Mannlicher AG, kalibrs 9 mm.
18. attēls. Automātiskā triecienpistole STEYR TMP ar plastmasas rāmi, 21. gs. sākums, Austrija, Šteire, firma Steyr Mannlicher AG, kalibrs 9 mm.
Autora ieteiktie papildu resursi
Ieteicamā literatūra
Egīls Gelderiņš "Pistole". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/108858-pistole (skatīts 26.09.2025)