Vārds “Winchester” ir ieroča sistēmas nosaukums, kuru ražoja šajā vārdā nosauktā firma. Gada skaitlis “1895” ir modeļa ieviešanas gads, bet kombinācija 1895/1907 ir modifikācijas ieviešanas gads, kad sāka ražot šauteni, kurai derēja krievu 3-līniju patronas (7,62x54). Vinčestera sistēmas šauteni Winchester M1895 radīja amerikāņu ieroču konstruktors Džons Braunings (John Moses Browning) 1895. gadā. Tā bija pirmā Vinčestera sistēmas šautene ar centrālo vienrindas patronkārbu (magazīnu), jo pirms tam šīs firmas ražojumi bija tikai ar zemstobra caurules veida patronkārbu. Winchester M1895 bija paredzēta armijas apbruņojumam, bet plašāk pazīstama tā kļuva kā medību ierocis. Sākotnēji tās munīcija bija amerikāņu 30. kalibra (7,62 mm) šautenes patrona .30-180 Army, bet vēlāk ieroci pielāgoja dažādām patronām, gan krievu trīslīniju, gan britu .303 kalibra, gan munīcijai pēc pasūtītāja vēlmes.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, jau 1914. gada beigās neattīstītās lielražošanas, finanšu trūkuma, kā arī valsts birokrātiskā aparāta neizdarības dēļ Krievija sāka izjust šauteņu trūkumu. Kara apstākļos materiālās rezerves bija niecīgas un strauji pieauga ieroču deficīts. Krievijas valdība papildināja savus ieroču krājumus dažādos veidos, piemēram, vairāk nekā 3,3 miljonus 1891. gada parauga 3-līniju šauteņu pasūtīja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ieroču firmās Remington un Westinghouse Company. Vinčestera firma nebija gatava ražot šautenes M-1891, taču piekrita Krievijas uzdevumā pielāgot šauteni Winchester M95 krievu 1908. gada parauga 3-līniju patronai. 1915. gada novembrī Krievijas valdība noslēdza pirmo līgumu ar firmu Winchester Repeating Arms Company par 100 000 šauteņu piegādi, bet drīzumā vēl par 200 000 šauteņu M95 izgatavošanu. Firma kontraktu izpildīja līdz 1917. gada martam.
1891. gada parauga šauteņu trūkuma dēļ Krievijas armijas latviešu strēlnieku bataljonus pārapbruņoja ar ASV iepirktajām Vinčestera sistēmas šautenēm M95. Abiem ieroču modeļiem derēja vienas un tās pašas patronas, tādēļ karaspēka vienībās varēja izmantot gan trīslīniju, gan Vinčestera sistēmas šautenes. Taču praktiskā ieroča ekspluatācija parādīja, ka šīs šautenes nav piemērotas kaujas lauka apstākļiem, un strēlnieki piedzīvoja vēl vienu pārapbruņošanu ar japāņu šautenēm.