Vācu ieroču konstruktoru un rūpnieku, brāļu Vilhelma un Pētera Paula Mauzeru (Wilhelm Mauser, Peter Paul Mauser) radošā doma realizējās vairākos viņu firmas izstrādātajos ieroču paraugos eksportam, ar dažāda kalibra munīciju. 19. gs. pēdējā trešdaļā daudzus Mauzera firmas ražojumus kā militārām, tā medību vajadzībām augsti novērtēja visā pasaulē. Līdzās garstobra šautenēm popularitāti ieguva arī šīs firmas radītie īsstobra ieroči – pistoles un revolveri, piemēram, 7,63 mm kalibra pusautomātiskā pistole K.96. ar 7,63 mm un 9 mm munīciju.
P. Mauzera radītā šautene Gewehr 98 joprojām daudzās valstīs ir viens no pazīstamākajiem un plaši lietotajiem ieročiem. Šauteni Gew.98 pieņēma Vācijas armijas apbruņojumā 19. gs. beigās, tā ieguva lielu popularitāti gan kā militārs, gan kā medību ierocis. Šautenei bija vairākas modifikācijas ar atšķirīgu lietojamās patronas kalibru, tipu, tēmēkļa konstrukciju un dažām citām tehnoloģiskām detaļām. Medību ieroču biežās variācijas izraisīja pielāgošanos pieaugošajai munīcijas veidu dažādībai.
Šautene Gew.98 bija Vācijas karavīru standarta apbruņojums Pirmajā pasaules karā un ar nelielām izmaiņām saglabāja savu plašo pielietojumu arī Otrajā pasaules karā. Uz šī ieroča bāzes radās tā atvieglotās modifikācijas – karabīnes, kurām bija izmainīti daži tehnoloģiskie risinājumi un piešķirti atšķirīgi modeļu nosaukumi, vienlaikus saglabājot visas galvenās šautenes Gewehr 98 konstruktīvās īpašības. Gan šautenes “98”, gan karabīnes “98” Vācijas armijā lietoja līdz Otrā pasaules kara beigām.
Veiksmīgās konstrukcijas dēļ arī daudzu citu valstu armiju apbruņošanai ieviesa šautenes Gew.98, izmantojot gan no Vācijas eksportētos, gan pēc licencēm ražotos ieročus. Kopā Gewehr 98 un tās modifikācijas bija pieņemtas bruņojumā 52 pasaules valstīs.
Laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu Mauzera sistēmas ieročus vairākās Eiropas valstīs ražoja pēc licencēm, ieviešot atsevišķus uzlabojumus (Austrijā – Steyr (Mauser) M.1912, Beļģijā – Mauser M-le 1924/30, Čehoslovākijā – Puška WZ.1923 un WZ.1924, Polijā – karabin wz.29 Radom, Zviedrijā – Gevär m/96). Sākoties Otrajam pasaules karam, ar šādām Polijā, Čehoslovākijā un Austrijā ražotajām Mauzera šautenēm apbruņoja vācu karaspēku, un tā okupēto teritoriju rūpnīcās turpinājās šo ieroču ražošana.
Pēc Otrā pasaules kara Mauzera šautenes un karabīnes ražoja arī Beļģijā, Čehoslovākijā un Francijā, galvenokārt medībām, lietošanai ar dažādu kalibru munīciju. Kādu laiku pēc kara Gew.98 palika dažu valstu bruņojumā, šos ieročus bieži modificēja šaušanai ar 7,62 mm NATO (.308 Win) kaujas munīciju.
Gan Mauzera sistēmas šautenes, gan karabīnes ieguva un ilgstoši saglabāja popularitāti kā medību un sporta ieroči ar piemērotām 7,92 mm kalibra (pašlaik bieži lieto apzīmējumu 7,9 mm jeb 8 mm) vai līdzīga kalibra, vai .22 kalibra (5,56 mm) sporta un medību patronām.
Šautenes Gewehr 98 kara laika modifikācija ar plakano sektora tēmēkli.
