AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 11. augustā
Mārja Merivo-Parro (Maarja Merivoo-Parro)

Riia, mu arm

igauņu grupas Vennaskond dziesma par Rīgu, radīta 1991. gadā

Saistītie šķirkļi

  • populārā mūzika Igaunijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Autori un īsa vēsture
  • 3.
    Galvenās iezīmes
  • 4.
    Publicējumi
  • 5.
    Recepcija un ietekme
  • 6.
    Nozīmīgākie izpildītāji
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Autori un īsa vēsture
  • 3.
    Galvenās iezīmes
  • 4.
    Publicējumi
  • 5.
    Recepcija un ietekme
  • 6.
    Nozīmīgākie izpildītāji
Kopsavilkums

Dziesmas nosaukums Riia, mu arm ir no tās piedziedājuma, kas latviski nozīmē ‘Rīga, mana mīlestība’.

Dziesmā attēlotas nostalģiskas ilgas un saldsērīga noskaņa, aprakstot kāda tēla pārvietošanos pa Rīgu un viņa iekšējās izjūtas, sastopoties ar dažādām Rīgas pieredzēm, un pretstatot to neizbēgamajai aizbraukšanai.

Autori un īsa vēsture

Dziesmas mūzikas autors ir Allans Vainola (Allan Vainola), teksta autors Tenu Trubetskis (Tõnu Trubetsky). Viņi dziesmu radīja 1991. gada martā, būdami patvēruma meklētāji Turku, Somijā. Dziesmu pirmoreiz angļu valodā ar nosaukumu Riga My Love ierakstīja viņu grupa Vennaskond studijā Sweet Silence Kopenhāgenā, Dānijā. Radot dziesmas tekstu, autors iedvesmojies no laika, ko pavadījis Rīgā. Teksts papildināts ar fantāzijas elementiem. Viens no T. Trubetska ilgākajiem uzturēšanās periodiem Rīgā bija 1982. gadā, kad viņš dienēja obligātajā karadienestā Padomju armijā. Būdams dislocēts Rīgā, viņš tika norīkots veikt dizaina darbus Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) Revolūcijas muzejā (mūsdienās šeit atrodas atjaunotais Latvijas Kara muzejs) Smilšu ielā 20, netālu no Brīvības pieminekļa. Šī vieta pēc vairākiem gadiem kļuva arī par vienu no nozīmīgākajām vietām, kas redzama šim skaņdarbam veidotajā videoklipā.

Galvenās iezīmes

Dziesma ir atpazīstama un raksturīga grupas Vennaskond agrīnajam skanējumam, kurā melodiskais pankroks apvienots ar tēlainu tekstu. Raksturīgākās šī darba muzikālās iezīmes ir vienkāršais vokāls, ko papildina ģitāras skanējums un enerģiska bungu spēle. Atšķirībā no vairākiem citiem grupas hitiem šajā skaņdarbā nav ne vijoles, ne akordeona, bet izmantota tradicionālāka pankroka instrumentācija.

Publicējumi

Dziesma sākotnēji tika izdota 1991. gadā angļu valodā Vennaskond albumā Girl in Black. Vēlāk tā tika tulkota igauņu valodā un 1992. gadā iekļauta Vennaskond albumā Rockipiraadid.

Recepcija un ietekme

Dziesma un albums strauji ieguva popularitāti gan Igaunijā, gan Latvijā. Dziesmai ir arī mūzikas video, kas uzņemts 1994. gadā. Tajā redzami grupas dalībnieki, kas spēlē un dzied šo dziesmu Rīgas ielās.

Nozīmīgākie izpildītāji

Dziesma visvairāk pazīstama kā Vennaskond oriģinālieraksts. T. Trubetskis šo kompozīciju ir iekļāvis arī citas savas grupas The Wild Cats repertuārā. Grupa dziesmu vairākas reizes ir izpildījusi arī Rīgā.

Saistītie šķirkļi

  • populārā mūzika Igaunijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Vennaskond tīmekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Blackplait, T. ja Bloomfield, C., Eesti punk 1976–1990: anarhia ENSV-s, Tallinn, Varrak 2009.
  • Trubetsky, T. ja Lehola, K., Vaikne hooaeg: Eesti punk 1990–1999, Tartu, Vaiguviiul 2018.
  • Trubetsky, T., ja Lehola, K., Haaknõela külm helk: Eesti punk 1972–1990, Tallinn, Kunst 2012.
  • Uusma, H., ‘Romantiline macho: mässav mees Eesti punk-rokis’, Ariadne Lõng ½, 2014, lk. 42–67.

Mārja Merivo-Parro (Maarja Merivoo-Parro) "Riia, mu arm". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/298958-Riia,-mu-arm (skatīts 08.10.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/298958-Riia,-mu-arm

Šobrīd enciklopēdijā ir 5990 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana