Oļegs Aleksejenko ir ilggadējs Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) čempionāta futbola meistarkomandas Rīgas “Daugava” spēlētājs; atjaunotās Latvijas valstsvienības pirmais kapteinis.

Dzimis Rīgā, bērnību pavadot Juglā. 1982. gadā absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (tagadējā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija). Kopš 2008. gada dzīvo Zviedrijā.

Ar futbolu sāka nodarboties 12 gadu vecumā Rīgas Futbola skolā pie trenera Kriša Maisītāja. Jau 18 gadu vecumā O. Aleksejenko debitēja galvenajā Latvijas PSR futbola meistarkomandā Rīgas “Daugava”, kas tobrīd spēlēja PSRS čempionāta otrajā līgā jeb trešajā meistarsacīkšu līmenī. Debijas sezonā O. Aleksejenko “Daugavas” sastāvā aizvadīja trīs spēles, šajā laikā vairāk spēlējot republikas čempionātā komandā “Progress”, ko trenēja vēlākais “Daugavas” meistarkomandas galvenais treneris Jānis Skredelis. 1980. gadā “Progress” Latvijas čempionātā izcīnīja otro vietu. Pirmo pilnvērtīgo sezonu “Daugavā” O. Aleksejenko aizvadīja 1981. gadā, kad komanda J. Skredeļa pirmajā vadības sezonā uzvarēja PSRS čempionāta otrajā līgā, izcīnot ceļazīmi uz pirmo līgu.

Pēc 1982. gada sezonas O. Aleksejenko saņēma uzaicinājumu no tā brīža PSRS čempionvienības Minskas “Dinamo”, ko vadīja viens no pazīstamākajiem PSRS futbola treneriem Eduards Malofejevs (Эдуард Васильевич Малофеев). Minskas “Dinamo” sastāvā O. Aleksejenko aizvadīja vienu sezonu, PSRS augstākajā līgā nospēlējot 18 mačus un palīdzot Baltkrievijas klubam izcīnīt bronzas medaļas. Iepriekš no Latvijas futbola audzēkņiem PSRS čempionāta medaļas bija izcīnījuši vēl tikai Leonīds Ostrovskis un Mečislavs Seļickis.

1984. gadā O. Aleksejenko atgriezās “Daugavas” rindās, kas 1985. gadā PSRS čempionāta pirmajā līgā izcīnīja pirmo vietu, taču nepārcēlās uz augstāko līgu, jo šīs sezonas izskaņā ziemā izņēmuma kārtā vēl tika sarīkots papildu pārejas turnīrs, kur “Daugava” nospēlēja neveiksmīgi. Šajā četru komandu miniturnīrā O. Aleksejenko guva vārtus uzvarā pār Maskavas “CSKA”, taču tas rīdziniekiem izrādījās vienīgais panākums. Savukārt 1986. gadā “Daugavai” pietrūka tikai viena punkta, lai finišētu pirmajā divniekā un iegūtu ceļazīmi uz augstāko līgu. Šajā sezonā O. Aleksejenko “Daugavā” aizvadīja 43 mačus, gūstot piecus vārtus.

1988. gada sezonas izskaņā O. Aleksejenko radās konflikts ar “Daugavas” galveno treneri J. Skredeli, un nākamo sezonu futbolists aizvadīja citā PSRS čempionāta pirmās līgas komandā Voroņežas “Fakel”. 1990. gada sākumā O. Aleksejenko atgriezās Rīgas “Daugavā”, kas nu jau bija izkritusi uz PSRS čempionāta otro līgu. Aizvadot 35 mačus un gūstot 11 vārtus, O. Aleksejenko palīdzēja “Daugavai” ieņemt otro vietu PSRS čempionāta otrās līgas Rietumu zonā un atgūt tiesības spēlēt PSRS meistarsacīkšu pirmajā līgā. 1991. gadā sezonas vidū O. Aleksejenko pārcēlās uz otro Latvijas komandu PSRS meistarsacīkstēs Jelgavas “RAF”, kas spēlēja PSRS čempionāta otrajā līgā. Rīgas “Daugavas” sastāvā O. Aleksejenko kopumā aizvadīja 10 sezonas, nospēlējot 271 maču un gūstot 29 vārtus.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas O. Aleksejenko turpināja spēlēt “RAF”, palīdzot Jelgavas komandai pirmajā pilnvērtīgajā virslīgas čempionātā izcīnīt sudraba medaļas. 1992. gadā izšķirošajā pārspēlē par čempionu titulu “RAF” ar 2:3 zaudēja Rīgas “Skonto”, bet O. Aleksejenko tika atzīts par Latvijas čempionāta labāko pussargu. 1993. gadā O. Aleksejenko īsu brīdi uzspēlēja Zviedrijas trešajā līgā klubā “Gimo IF”, bet 1994. gadā ar Rīgas komandu “Olimpija” izcīnīja Latvijas kausu, gūstot arī vārtus finālmačā pret citu Rīgas vienību “DAG” (2:0). 1994. gadā pieredzējušais futbolists devās spēlēt uz Honkongu, kur dažādās komandās aizvadīja četras sezonas, bet 1999. gadā profesionālās karjeras beigās O. Aleksejenko vēl uz īsu brīdi pievienojās Latvijas virslīgas vienībai “Policijas FK”.

1992. gadā atjaunotajā Latvijas valstsvienībā O. Aleksejenko kļuva par pirmo komandas kapteini, pirmajā gadā piedaloties visās 12 Latvijas izlases oficiālajās spēlēs, tostarp arī spēlējot Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra mačos, kad tikko izveidotā Latvijas valstsvienība Rīgā sensacionāli cīnījās neizšķirti 0:0 ar Eiropas čempionvienību Dāniju un pasaules futbola lielvalsti Spāniju. 11.11.1992. Tirānā O. Aleksejenko guva vārtus Pasaules kausa atlases spēlē pret Albānijas izlasi, palīdzot izcīnīt neizšķirtu 1:1. 1993. gada aprīlī, gatavojoties Pasaules kausa atlases mačam Kopenhāgenā, O. Aleksejenko guva nopietnu meniska traumu, un pēc tam Latvijas izlasē aizvadīja vēl tikai vienu maču. Tādējādi pavisam Latvijas valstsvienībā viņš aizvadīja 13 spēles, gūstot vienus vārtus.

Pēc profesionālā futbolista karjeras O. Aleksejenko no 2001. līdz 2004. gadam strādāja Jaunatnes Futbola centrā “Skonto”, bet 2008. gadā pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā.

Universāls futbolists. Visu jaunību spēlēja uzbrucēja pozīcijā, taču “Daugavas” meistarkomandā treneris J. Skredelis ātri vien viņu pārkvalificēja par aizsargu, pēc tam nereti spēlēja arī vidējā līnijā. Latvijas valstsvienībā darbojās centra pussarga pozīcijā. Izcēlās ar labu tehnisko sagatavotību, spēles izpratni un laukuma pārredzēšanu.