Vilnis Straume ir ilggadējs Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) meistarkomandas “Daugava” (Rīga) spēlētājs un arī komandas kapteinis.

Dzimis Rīgā, bērnību pavadot Torņakalna apkaimē. 1955. gadā absolvēja Rīgas 4. vidusskolu. Bija precējies, sieva – Marta.

Ar futbolu sāka nodarboties “Lokomotīves” stadionā Arkādijas parkā Torņakalnā, kur jauniešu komandu trenēja bijušais neatkarīgās Latvijas futbola un hokeja izlases spēlētājs Aleksejs Auziņš. Jaunībā aizrāvās arī ar slēpošanu, piedaloties arī vissavienības sacensībās. 1956. gadā vien 18 gadu vecumā V. Straume debitēja Rīgas meistarkomandā “Daugava”, kas spēlēja PSRS čempionāta B klasē jeb otrajā PSRS meistarsacīkšu līmenī. Aizsargs V. Straume uzreiz kļuva par pamatsastāva spēlētāju un debijas sezonā aizvadīja 20 mačus. 1957. gadā, izejot obligāto karadienestu padomju bruņotajos spēkos, V. Straume paralēli “Daugavai” spēlēja arī Latvijas PSR čempionāta vienībā Rīgas “Dinamo”, kas šajā gadā izcīnīja Latvijas kausu, finālmačā pagarinājumā ar 3:2 pārspējot Liepājas “Sarkano metalurgu”.

Pēc PSRS meistarsacīkšu reformas 1960. gadā Rīgas “Daugava” tika iekļauta PSRS čempionāta A klasē jeb augstākajā līgā. “Daugava” aizvadīja ļoti labu sezonu, divreiz uzvarot šā gada PSRS čempionus Maskavas “Torpedo” (2:1 Maskavā un Rīgā 1:0), bet pēc pirmā posma rīdziniekiem pietrūka tikai divu punktu, lai iekļūtu finālsešiniekā un turpinātu cīņu par medaļām. Šajā sezonā V. Straume čempionātā aizvadīja visas 30 spēles, bet 1961. gada sezonā viņš jau pildīja komandas kapteiņa pienākumus. Šajā statusā V. Straume piedalījās arī “Daugavas” ievērojamākajā starptautiskajā mačā, 16.06.1961. Rīgā tiekoties ar slaveno Brazīlijas klubu “Gremio” (1:3). PSRS čempionāta augstākajā līgā “Daugava” noturējās trīs gadus, bet V. Straume augstākajā līgā nospēlēja 79 mačus. Spēlēm bagātāko sezonu “Daugavas” kapteinis aizvadīja 1965. gadā, čempionātā piedaloties 41 mačā, bet Rīgas meistarkomandā viņš turpināja spēlēt līdz 1966. gada beigām.

Kopumā V. Straume “Daugavas” rindās aizvadīja 11 sezonas (1956–1966), šajā laikā PSRS meistarsacīkstēs nospēlējot 306 mačus. Vēl trīs sezonas pieredzējušais futbolists aizvadīja republikas čempionātā komandā “Radiotehniķis” (1967–1969).

Pēc futbolista karjeras beigām V. Straume apguva pārtikas tehnologa arodu, PSRS pastāvēšanas pēdējos gados esot Latvijas pirmās picērijas Ādažos direktors, pēc tam bija arī viesnīcas “Latvija” Rīgā restorāna direktors. 2006. gadā Latvijas Futbola federācijas (LFF) sarīkotajā Latvijas futbola simtgades jubilejas svinīgajā pasākumā V. Straumem pasniedza LFF zelta medaļu.

Klasisks aizsargs, kurš pēc vajadzības varēja darboties malējā vai centra aizsarga pozīcijā. Izcēlās ar labu pozīcijas izvēli, apbrīnojamu cīņassparu un nepiekāpību divcīņās. Lai gan nebija gara auguma, labi spēlēja ar galvu. Bija autoritāte komandā, tāpēc vairākas sezonas tika iecelts kapteiņa godā. “Daugavas” komandā iemantoja iesauku Džonīts.