Basketbola komanda “ASK” (Rīga) ir viena no Latvijas PSR labākajām vīriešu basketbola klubu komandām padomju okupācijas periodā. Pirmo Starptautiskās Basketbola federācijas (Fédération Internationale de Basketball, FIBA) klubu sacensību – Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņas (FIBA European Champions Cup) pirmo trīs turnīru uzvarētāja (1958–1960), Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) čempione 1955., 1957. un 1958. gadā.

Nosaukums “ASK” nozīmē – Armijas sporta klubs, kura paspārnē atradās šī komanda.

Pēc atkārtotās padomju okupācijas 1945. gadā izveidotais Baltijas kara apgabala sporta klubs organizēja sporta dzīvi Latvijā izvietotajās sarkanās (padomju) armijas karaspēka daļās, iekļaujoties Latvijas PSR sporta sistēmā. PSRS sportā formāli neatzina profesionālismu, taču faktiski meistarkomandas lielākoties veidoja spēlētāji, kuri fiktīvi bija nodarbināti dažādos uzņēmumos, bet ikdienā viņu pamatnodarbošanās bija sports. ASK spēlētāji oficiāli bija iesaukti karadienestā vai arī kā civilpersonas bija līgumattiecībās ar militāro resoru. Meistarkomandas statuss bija komandām, kuras piedalījās PSRS čempionātā.

1949. gadā basketbola komanda “Rīgas Apgabala virsnieku nams” (AVN; Oкружнoй Дом офицеров, OДO) pirmo reizi piedalījās Latvijas PSR basketbola čempionāta 1. (tolaik augstākās) grupas turnīrā. 1953. gadā “Rīgas AVN” pirmo reizi piedalījās PSRS čempionātā. 1955. gada rudenī tika mainīts komandas nosaukums – “Armijas Sporta klubs” (ASK; Спортивный клуб армии, СКA). Ar šādu nosaukumu komanda darbojās līdz 1991. gadam. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas padomju (Krievijas) armijas Baltijas kara apgabala struktūrvienības pārtrauca darbību un komanda “ASK” tika izformēta. Turpmākajos gados Latvijas basketbolā vairākkārt izmantots vēsturiskais Rīgas “ASK” zīmols (1996–1999: “ASK Brocēni-LMT”; 2006–2009: “ASK Rīga”), tomēr šie klubi pastāvēja tikai dažas sezonas.

Meistarkomanda “ASK” treniņiem izmantoja gan Baltijas kara apgabala sporta kluba apsaimniekotās sporta bāzes – (sporta zāli Nākotnes, tagad – Krustabaznīcas ielā, stadionu Krišjāņa Barona ielā), gan Rīgas sporta infrastruktūru. 20. gs. 50. gadu otrajā pusē augstākā līmeņa starptautiskās basketbola spēles Rīgā notika “Dinamo” sporta namā (Strēlnieku ielā 8), Kultūras namā “Ziemeļblāzma”, Latvijas Valsts Universitātes sporta zālē (Lāčplēša ielā 37). Vasarā PSRS čempionāta un Eiropas kausa izcīņas spēles tika rīkotas atklātā laukumā “Daugavas” stadiona hokeja un futbola arēnā (Augšielā 1). Kopš 20. gs. 60. gadiem “ASK” spēlēja Daugavas Centrālajā sporta namā (Krišjāņa Barona ielā 107) un ASK zālē (Nākotnes ielā), dažreiz arī Rīgas Sporta manēžā (Maskavas ielā 160).

Padomju okupācijas laikā komanda spēlēja baltos vai sarkanos sporta kreklos ar uzrakstu “ASK” (80. gados – CKA). Komandas vizuālā identitāte nebija izstrādāta.

20. gs. 40.–60. gados Rīgas basketbola komandā “ASK” pamatā tika iesaistīti obligātajā karadienestā padomju armijā iesauktie jaunieši no Latvijas PSR. 50. gadu vidū sastāvs stabilizējās un tas bija viens no priekšnoteikumiem, lai sasniegtu augstākos sportiskos rezultātus.

“ASK” lielo panākumu laikā līdz 1970. gadam komandā spēlēja tikai Latvijas basketbola sistēmas audzēkņi (vienīgais izņēmums – kara dienestā iesauktais igaunis Jāks Lipso (Jaak Lipso) 1961. gada sezonā). 20. gs. 70. gados samazinājās Latvijas jaunatnes basketbola sistēmā sagatavoto meistarkomandu prasībām atbilstošu spēlētāju skaits, turklāt Baltijas kara apgabala sporta kluba vadība nebija ieinteresēta sadarboties ar Latvijas PSR sporta organizācijām un attīstīt vietējos basketbolistus. No 70. gadu sākuma līdz 80. gadu beigām “ASK” pamatsastāvā un arī dublieru komandā regulāri tika iesaistīti karadienestā iesauktie jaunieši gan no Lietuvas un Igaunijas, gan Krievijas, Ukrainas PSR un citām PSRS daļām. Komandas sastāvs regulāri mainījās, karavīriem demobilizējoties pēc obligātā dienesta beigām. Tas negatīvi ietekmēja sportiskos rezultātus.

1953. gadā Rīgas AVN pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni un ieguva tiesības piedalīties PSRS čempionātā, kurā izcīnīja 4. vietu. 1954. gadā vēlreiz 4. vieta, bet 1955. gadā Rīgas AVN izcīnīja PSRS čempionu titulu.

20. gs. 50. gadu vidū tika reorganizēta PSRS basketbola čempionāta sistēma, sadalot komandas grupās pēc meistarības līmeņa. Meistarkomanda “ASK” spēlēja augstākā līmeņa sacensībās (1955–1967 A klasē, 1965–1971, 1974, 1976–1978, 1984 augstākajā līgā) vai 1. līgā (1972–1973, 1975, 1979–1983, 1985–1991).

20. gs. 50. gadu otrajā pusē “ASK” bija labākā vīriešu basketbola komanda PSRS un Eiropā. 1956. gadā deviņi “ASK” basketbolisti veidoja kodolu Latvijas PSR izlasei, kas 1956. gadā uzvarēja pirmās Tautu spartakiādes turnīrā, vienlaikus iegūstot PSRS čempionu titulu. 1957. un 1958. gadā “ASK” vēl divas reizes izcīnīja PSRS čempionu titulu, iegūstot tiesības pārstāvēt PSRS pirmajā FIBA organizētajā oficiālajā klubu turnīrā – Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņā (European Champions Cup).

Pirmo oficiālo spēli Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņā “ASK” aizvadīja 1958. gada 23. martā Rīgā, ar 85:56 pārspējot Berlīnes komandu “Humboldt Universität” (Vācijas Demokrātiskā Republika). Atbildes spēlē Berlīnē uzvara ar 91:56. Ceturtdaļfinālā divu spēļu summā uzvara pār Polijas čempionvienību Varšavas “Legia” (93:59 un 62:63), pusfinālā bez cīņas tika piešķirta uzvara pār Madrides “Real”, jo Spānijas diktators Fransisko Franko (Francisco Franco) aizliedza komandai doties uz spēli komunistiskajā PSRS, bet finālā tika uzvarēta Sofijas (Bulgārijas) komanda “Akademik” (86:81 un 84:71).

Eiropas valstu čempionvienību kausu “ASK” izcīnīja arī 1959. un 1960. gadā, turnīru gaitā pārspējot Polijas, Ungārijas, Dienvidslāvijas, Čehoslovākijas un Spānijas čempionus, bet finālā uzvarot Sofijas “Akademik” (1959. gadā – 79:58 un 69:67), kā arī Tbilisi “Dinamo” (61:51 un 69:62).

Pēdējos lielos panākumus “ASK” guva 20. gs. 60. gadu pirmajā pusē. 1961. gada sezonā – Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņas finālā un 3. vieta PSRS čempionātā, 1962. un 1964. gadā – 2. vieta PSRS čempionātā. 1959. un 1963. gadā pa septiņiem “ASK” spēlētājiem pārstāvēja Latvijas PSR izlasi, kas izcīnīja 3. vietu Tautu spartakiādes turnīros.

1970., 1974., 1976.–1977. gadā “ASK” bija vienīgā Latvijas vīriešu basketbola komanda PSRS čempionāta augstākajā līgā. 1983. gadā trīs “ASK” basketbolisti Latvijas PSR izlasē izcīnīja 3. vietu Tautu spartakiādes turnīrā.

“ASK” no 1953. līdz 1991. gadam 12 reizes izcīnījusi Latvijas PSR čempionu titulu.

“ASK” regulāri pārstāvēja Baltijas kara apgabalu PSRS bruņoto spēku organizētajās sporta sacensībās, kā arī turnīros ar citu Varšavas bloka valstu armijas komandu līdzdalību.

Pirmo Latvijas čempionu titulu 1953. gadā “ASK” izcīnīja trenera Gunāra Baldzēna vadībā, bet lielākie panākumi tika gūti Aleksandra Gomeļska (Александр Яковлевич Гомельский) darba laikā. Ļeņingradā (mūsdienās – Sanktpēterburga) dzimušais speciālists 1953. gada rudenī tika norīkots darbā Baltijas kara apgabala sporta klubā un trenēja Rīgas “ASK” līdz 1966. gadam. Latvijas labākos basketbolistus A. Gomeļskis prasmīgi saliedēja vienotā, sportiski mērķtiecīgā komandā, pilnībā izmantojot un attīstot viņu tehnisko un taktisko meistarību. Viņš laikus novērtēja gara auguma spēlētāju izšķirošo nozīmi stabili labu rezultātu sasniegšanā un veltīja lielas pūles, lai basketbolā iesaistītu, noturētu un apmācītu 218 cm garo Jāni Krūmiņu, kurš kļuva par vienu no labākajiem centra spēlētājiem Eiropā. “ASK” panākumi pavēra karjeras iespējas arī pašam A. Gomeļskim – no 1958. līdz 1960. gadam viņš bija viens no PSRS izlases treneriem, kopš 1963. gada – vecākais treneris.

Pēc A. Gomeļska “ASK” vecākie (galvenie) treneri bija Maigonis Valdmanis (1966–1969), G. Baldzēns (1969–1971), Jānis Zeltiņš (1971–1974, 1987–1988), ukraiņu speciālists Valentīns Meļņičuks (Валентин Федорович Мельничук; 1964–1981), krievu speciālisti Nikolajs Balvačovs (Николай Балвачов; 1981–1986, 1988) un Aleksandrs Gostevs (Александр Гостев; 1988). No 1988. līdz 1990. gada vasarai “ASK” galvenais treneris bija Armands Krauliņš, no 1990. līdz 1991. gada rudenim – Pēteris Višņēvics.

20. gs. 50. gados meistarkomandas “ASK” rezultatīvākais spēlētājs un aizsardzības balsts bija centra spēlētājs J. Krūmiņš, kurš “ASK” spēlēja no 1954. līdz 1964. gadam, šajā laikā kļūstot par trīskārtēju Eiropas kausa ieguvēju un četrkārtēju PSRS čempionu. No 1956. līdz 1964. gadam spēlēja arī PSRS izlasē, šajā laikā izcīnot sudraba medaļas trijās olimpiskajās spēlēs (1956, 1960 un 1964), kā arī kļūstot par trīskārtēju Eiropas čempionu (1959, 1961, 1963).

Saspēles vadītājs Maigonis Valdmanis (“ASK” spēlēja 1954–1963; trīskārtējs Eiropas kausa ieguvējs un četrkārtējs PSRS čempions) bija pirmais Latvijas basketbolists, kurš 1952. gadā tika iekļauts PSRS izlasē, izcīnot sudraba medaļas olimpiskajās spēlēs. Komandas “ASK” kapteinis, lielisks spēles organizētājs. PSRS izlasē trīs reizes izcīnījis olimpisko sudrabu (1952, 1956, 1960), trīs reizes bijis Eiropas čempions (1957, 1959, 1961). Pēc basketbolista karjeras beigām komandas “ASK” treneris un galvenais treneris (1964–1969), komandas “VEF” treneris un galvenais treneris (1974–1988, 1990–1992), Latvijas PSR izlases treneris un galvenais treneris (1966–1971, 1974, 1977–1986).

Ārējās līnijas spēlētājs Valdis Muižnieks (“ASK” spēlēja 1954–1964; trīskārtējs Eiropas kausa ieguvējs un četrkārtējs PSRS čempions) izcēlās ar agresīviem caurgājieniem un precīziem pustālajiem metieniem, turklāt laukumā lieliski sadarbojās ar J. Krūmiņu. PSRS izlasē trīs reizes izcīnīja olimpisko sudrabu (1956, 1960, 1964), trīs reizes bijis Eiropas čempions (1957, 1959, 1961). Pēc basketbolista karjeras beigām darbojies dažādās sporta organizācijās, arī kā komandas “ASK” priekšnieks.

Uzbrucējs Gunārs Siliņš (“ASK” spēlēja 1955–1958) kara dienesta laikā spēlēja Maskavas Gaisa karaspēka (Военно-воздушные силы) basketbola klubā un kā tās pārstāvis PSRS izlasē 1953. gadā kļuva par Eiropas čempionu. 1955. gadā G. Siliņš atgriezās Rīgā un deva lielu ieguldījumu komandas pirmajos panākumos.

Par trīskārtējiem Eiropas kausa ieguvējiem kļuva arī uzbrucēji Alvils Gulbis (“ASK” spēlēja 1954–1964), Oļģerts Hehts (“ASK” spēlēja 1954–1961), Gundars Muižnieks (“ASK” spēlēja 1958–1972) un Ivars Vērītis (“ASK” spēlēja 1957–1968), kā arī aizsargi Leons Jankovskis (“ASK” spēlēja 1954–1960) un Aivars Ļeončiks (“ASK” spēlēja 1954–1958), par divkārtējiem – Teobalds Kalherts (1958, 1959; “ASK” spēlēja 1957–1958), Jānis Dāvids (1959, 1960; “ASK” spēlēja 1958–1970), pa reizei kausu ieguvuši Gunārs Jansons (1959), Jānis Tauriņš (1959). No 1959. līdz 1963., kā arī no 1965. līdz 1970. gadam “ASK” pārstāvēja uzbrucējs Juris Kalniņš, kurš PSRS izlases sastāvā kļuva par Eiropas čempionu (1963), izcīnīja olimpisko sudrabu (1964) un pasaules čempionāta bronzas medaļu (1963). PSRS izlases sastāvā treniņos un neoficiālās spēlēs piedalījās arī A. Gulbis, O. Hehts un G. Muižnieks.

Sākot ar 20. gs. 60. gadu beigām “ASK” sastāvs bieži mainījās. Visilgāk – 15 sezonas no 1964. līdz 1978. gadam – “ASK” pārstāvēja komandas kapteinis Kārlis Strēlis, no 1965. līdz 1973. gadam “ASK” spēlēja Eiropas čempions Visvaldis Eglītis. Vairākas sezonas “ASK” spēlēja Latvijas PSR izlases līderi Jānis Balodis, Juris Birznieks, Ivars Žvīgurs, Aleksandrs Zabello.

Ilgus gadus “ASK” pārstāvēja Ukrainas basketbola audzēknis Sergejs Gončarenko (Сергій Гончаренко, 1975–1987) un no Krievijas karadienestā iesauktie Viktors Ivanovs (Виктор Иванов, 1980–1990) un Genadijs Tolmačovs (Геннадий Толмачев, 1982–1989), kuri Latvijas PSR izlases sastāvā izcīnīja bronzas medaļas Tautu spartakiādē 1983. gadā.

Karadienesta laikā pa vienai sezonai “ASK” spēlēja nākamie olimpiskie čempioni – lietuvietis Rims Kurtinaitis (Rimas Kurtinaitis) un krievs Viktors Pankraškins (Виктор Александрович Панкрашкин).

20. gs. 80. gadu beigās “ASK” sastāvā pirmo pieredzi augsta līmeņa sacensībās guva nākamie Latvijas valstsvienības spēlētāji – Ainars Bagatskis, Ivars Liepa, Jānis Laksa, Aigars Zeidaks, Roberts Štelmahers, Uvis Helmanis.

Jaunatnes (dublieru) komandā “ASK” tika iesaistīti karadienestā iesauktie jaunieši no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Komanda piedalījās Latvijas mēroga un PSRS bruņoto spēku sacensībās, kopš 20. gs. 60. gadu beigām ar pārtraukumiem spēlēja PSRS čempionātā dublieru komandām. Labākie spēlētāji tika iekļauti meistarkomandā. Jaunatnes (dublieru) komandu “ASK” 50. un 60. gados trenēja G. Baldzēns, 70. un 80. gados – J. Zeltiņš.

“ASK” lielāko panākumu laikā meistarkomandas spēles pulcēja pilnas skatītāju tribīnes ne tikai šaurajās, lielām basketbola sacensībām nepiemērotās Rīgas sporta zālēs, bet arī “Daugavas” stadiona hokeja un futbola arēnā. Basketbolistu meistarība un izcīnītās uzvaras augstākā līmeņa starptautiskajos turnīros rosināja lepnumu par latviešu varēšanu un atgādināja par Latvijas basketbola stiprajām tradīcijām, kas bija iedibinātas neatkarības gados.

Pasliktinoties sportiskajiem rezultātiem un sastāvā aizvien vairāk iekļaujoties ārpus Latvijas augušiem basketbolistiem, “ASK” popularitāte samazinājās.

Meistarkomandas “ASK” personības un ar komandu saistīti notikumi pastarpināti atainoti Zigmunda Skujiņa romānā “Sudrabotie mākoņi” (1967).