Loma iela atrodas Bolderājas apkaimes ziemeļrietumu daļā. Tā atdalās no Ķemmdziju ielas un izbeidzas strupceļā. Ielai raksturīga 20. gs. otrās puses vienstāvu un divstāvu savrupmāju apbūve, galvenokārt koka un kombinētā konstrukcijā. Apbūves dinamika pēdējās desmitgadēs bijusi lēna, notiek pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana un nelieli infrastruktūras uzlabojumi.

Loms ir organismu vai objektu kopums, kas iegūts vienā ieguves reizē, parasti zvejā vai medībās.

Ielas nosaukums nav mainījies kopš tās izveidošanas padomju otrreizējās okupācijas periodā – 1959. gadā.

Līdzīgi kā vairākas Bolderājas apkaimes dzīvojamās zonas ziemeļrietumu daļas ielas, Loma iela tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, 20. gs. 50. un 60. gados (1959).

Loma iela atdalās no Ķemmdziju ielas un izbeidzas strupceļā.

Tās garums ir 68 metri, segums – jaukts, neasfaltēts grants un šķembu un dabīgais zemes.

Loma ielai, līdzīgi kā citām Bolderājas apkaimes dzīvojamās zonas ziemeļu un ziemeļrietumu daļas ielām, ir raksturīga vienstāvu un divstāvu 20. gs. otrās puses savrupmāju apbūve, bieži koka vai kombinētā konstrukcijā.

Apbūves dinamika pēdējās desmitgadēs saglabājusies vienmērīga, salīdzinot ar citām Rīgas apkaimju attīstības zonām. Bolderājas apkaimē, arī ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, lielākoties norisinās pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana, nelieli būvniecības projekti un lokāli infrastruktūras uzlabojumi, nevis intensīvs apbūves blīvuma pieaugums.

Bolderājas iedzīvotāji, ielas un arhitektūra ir vairākkārt atspoguļota Latvijas Televīzijas ilggadējā raidījumā “Ielas garumā” (sērijās “Bolderāja”, “Vakarbuļļos un Bolderājā”).