IzveidoÅ”anÄs un attÄ«stÄ«ba BolderÄja kopÅ” 16. gs. beigÄm pildÄ«ja RÄ«gas ostas priekÅ”posteÅa funkcijas, kurÄ loÄi sagaidÄ«ja un pavadÄ«ja ienÄkoÅ”os kuÄ£us. 17. gs. sÄkumÄ darbÄ«bu uzsÄka muitnÄ«ca. PreÄu kuÄ£i nereti daļu kravas izkrÄva BolderÄjÄ un uz RÄ«gu tÄ tika nogÄdÄta ar liellaivÄm. 1621. gada 9. maijÄ RÄ«gas rÄtes ieceltÄ ostas pÄrvaldnieka Kristofera Burkena (Christoffer Burken) padoto pienÄkumos ietilpa kontrolÄt laivu un kuÄ£u satiksmi DaugavÄ, uzraudzÄ«t, lai tiktu ievÄrota muitas kÄrtÄ«ba un BolderÄjas loÄu darbÄ«ba. Pirms iebraukÅ”anas RÄ«gas ostÄ visiem kuÄ£iem vajadzÄja iziet muitas kontroli BolderÄjÄ un nomaksÄt licences nodokli.
AtraÅ”anÄs stratÄÄ£iski svarÄ«gÄ Ä£eogrÄfiskÄ novietojumÄ pie Daugavas ietekas RÄ«gas jÅ«ras lÄ«cÄ« radÄ«ja labus priekÅ”noteikumus, kuru rezultÄtÄ 18. gs. uz BolderÄjas muižas (vÄcu Bolderaa, Bergshof) zemes izveidojÄs BolderÄjas miests. Tas atradÄs starp Buļļupi un Spilves pļavÄm ā vietÄ, kur Buļļupe savienojas ar Daugavu.
19. gs. sÄkumÄ tika uzbÅ«vÄts tilts pÄri Buļļupei, lai savienotu BolderÄju ar DaugavgrÄ«vu un DaugavgrÄ«vas cietoksni.
No 19. gs. otrÄs puses lÄ«dz ar ziemas ostas (1851), telegrÄfa sakaru (1852) un dzelzceļa (1873) izbÅ«vi BolderÄjÄ sÄka dinamiski attÄ«stÄ«ties rÅ«pniecÄ«ba un tirdzniecÄ«ba. BolderÄjÄ un tÄs tuvÄkajÄ apkÄrtnÄ uzsÄka darbÄ«bu KÄrļa Å mita RÄ«gas cementa rÅ«pnÄ«cas filiÄle (1866), Filipa Å apiro kokapstrÄdes uzÅÄmums (1876), AlfrÄda Hertviga un Eduarda PeitÄna džutas un linu vÄrpÅ”anas un auÅ”anas fabrika (1884) un citi tolaik tehnoloÄ£iski attÄ«stÄ«ti uzÅÄmumi. 1875. gadÄ BolderÄjÄ tika atvÄrta privÄta AlfrÄda Hertviga fabrikas skola.
19. gs. beigÄs un 20. gs. sÄkumÄ BolderÄju ar RÄ«gu savienoja regulÄra dzelzceļa un tvaikonÄ«Å”u satiksme. BolderÄjÄ tolaik bija Äetri pÄrtikas veikali un divi skÄrÅi. 1910. gadÄ BolderÄjÄ bija 1832 strÄdnieku un tÄ ieÅÄma piekto vietu starp Latvijas teritorijÄ esoÅ”ajiem rÅ«pnieciskajiem centriem. Neilgi pirms PirmÄ pasaules kara BolderÄjas iedzÄ«votÄju kopÄjais skaits bija apmÄram 10 500. BolderÄjÄ galvenokÄrt dzÄ«voja ostas un dažÄdu fabriku strÄdnieki, loÄi, krÄvÄji, jÅ«rnieki, zvejnieki un dzelzceļa infrastruktÅ«ras darbinieki.
PirmÄ pasaules kara laikÄ daudzu uzÅÄmumu iekÄrtas tika evakuÄtas uz Krievijas ImpÄrijas iekÅ”zemes guberÅÄm un vairÄkas kÄdreizÄjo uzÅÄmumu Äkas tika izpostÄ«tas.
Latvijas armija pirmoreiz BolderÄjÄ ienÄca 1919. gada vasarÄ, bet jau 1919. gada rudenÄ« BolderÄjÄ un tÄs apkÄrtnÄ norisinÄjÄs vairÄkas Latvijas armijas militÄras operÄcijas, kurÄm bija izŔķiroÅ”a nozÄ«me RÄ«gas aizstÄvÄÅ”anÄ pret Rietumu brÄ«vprÄtÄ«go armiju. 1919. gada 15. oktobrÄ« Latvijas armija veica desanta operÄciju DaugavgrÄ«vÄ, kuras rezultÄtÄ pÄc dažÄm stundÄm no Rietumu brÄ«vprÄtÄ«go armijas tika atbrÄ«vota arÄ« BolderÄja. SavukÄrt, BolderÄjas pagasts pilnÄ«bÄ tika atbrÄ«vots ap 1919. gada 6. novembri.
1921. gadÄ uz BolderÄju pÄrcÄlÄs nesen saformÄtais Latvijas armijas Sapieru bataljons (no 1927. gada pulks). 20. gs. 30. gados MežrozÄ«Å”u ielÄ 20 atradÄs Sapieru pulka Å”tÄbs, Gaigalas ielÄ 13 ā Sapieru pulka instruktoru rota, StÅ«rmaÅu ielÄ 31 ā mÅ«sdienÄs BolderÄjas MÅ«zikas un mÄkslas skolas ÄkÄ ā sardzes vienÄ«ba. Starp MežrozÄ«Å”u ielu un StÅ«rmaÅu ielu bija iekÄrtots Sapieru pulka parÄdes laukums.
1924. gada 24. februÄrÄ« SaeimÄ tika pieÅemts Likums par RÄ«gas pilsÄtas administratÄ«vajÄm robežÄm, kÄ rezultÄtÄ RÄ«gas pilsÄtas administratÄ«vajÄ teritorijÄ tika iekļauta arÄ« BolderÄja lÄ«dz ar citÄm PÄrdaugavas teritorijÄm, piemÄram, AnniÅmuižu, DaugavgrÄ«vu, Kleistiem, Å ampÄteri un citÄm.
Starpkaru periodÄ daudzi uzÅÄmumi tika atjaunoti un turpinÄja savu darbÄ«bu, piemÄram, F. Å apiro BolderÄjas ÄvelÄÅ”anas un kokrÅ«pniecÄ«bas akciju sabiedrÄ«ba, K. Å mita cementa fabrika un citi. Tika dibinÄti jauni un pÄrveidoti kÄdreizÄjie uzÅÄmumi, piemÄram, grafÄ«ta irbuļu tÄfeļu, zÄ«muļu un koksnes mehÄniskÄs apstrÄdes sabiedrÄ«ba āF.V. Nather un Koā tika pÄrveidota par a/s āLignumsā.
1940.ā1941. gada padomju okupÄcijas periodÄ BolderÄjÄ norisinÄjÄs tie paÅ”i procesi, kas citviet padomju okupÄtajÄ Latvijas Republikas teritorijÄ. 1940. gada septembrÄ« tika nacionalizÄta BolderÄjas kuÄ£u bÅ«vÄtava (a/s āVairogsā), kas tika nodota PSRS JÅ«ras kara flotes Tautas komisariÄta pÄrziÅÄ. Daudzus BolderÄjas iedzÄ«votÄjus skÄra arÄ« 1941. gada 14. jÅ«nija deportÄcija.
Neilgi pirms nacistiskÄs VÄcijas okupÄcijas BolderÄjÄ un tÄs apkÄrtnÄ darbojÄs apmÄram 20 vÄ«ru liela paÅ”aizsardzÄ«bas grupa, kuras dalÄ«bnieki iesaistÄ«jÄs vismaz divÄs lokÄlÄs kaujÄs ar Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) karaspÄku, kas atkÄpÄs uz austrumiem. 1942.ā1944. gadÄ BolderÄjÄ tika saformÄti vairÄki latvieÅ”u policijas bataljoni (22. Daugavas, 272. DaugavgrÄ«vas, 280. BolderÄjas un citi), kÄ arÄ« citas VÄcijas TreÅ”Ä reiha bruÅoto struktÅ«ru pakļautÄ«bÄ esoÅ”as latvieÅ”u karavÄ«ru vienÄ«bas. 1943.ā1944. gadÄ Miglas ielÄ Nr. 9 atradÄs LatvieÅ”u leÄ£iona vada komandieru apmÄcÄ«bu skola.
1944. gada oktobra otrajÄ pusÄ BolderÄju atkÄrtoti okupÄja PSRS karaspÄks. OtrreizÄjÄs padomju okupÄcijas periodÄ ā lÄ«dz pat PSRS sabrukumam ā BolderÄja turpinÄja attÄ«stÄ«ties kÄ rÅ«pniecisks centrs, darbojÄs daudzi rÅ«pnieciski uzÅÄmumi, kas galvenokÄrt turpina darboties arÄ« mÅ«sdienÄs.
1952. gadÄ tika uzcelta BolderÄjas silikÄtÄ·ieÄ£eļu rÅ«pnÄ«ca un tÄs strÄdniekiem paredzÄtais ciemats, kas pÄrsvarÄ sastÄvÄja no divu stÄvu ÄkÄm. ĶieÄ£eļu galvenÄ izejviela bija smiltis, kuru ieguvÄ ir saskatÄmas ekocÄ«da pazÄ«mes, jo smilÅ”u ieguves rezultÄtÄ BolderÄjasāPriedaines kÄpu grÄdÄ tika norakta teritorija ~ 20 ha platÄ«bÄ, izjaucot ekoloÄ£isko lÄ«dzsvaru, ā pÄrvÄrÅ”ot smilÅ”ainÄs kÄpas par purvainu apvidu. Daļai BolderÄjas iedzÄ«votÄju bija jÄatstÄj savas mÄjas, jo tÄs tika atsavinÄtas PSRS kara flotes bÄzes un ar to saistÄ«tu objektu celtniecÄ«bai. 1958. gadÄ tika pilnÄ«bÄ pÄrtraukta pasažieru vilcienu satiksme uz BolderÄju, to aizvietoja ar samÄrÄ neregulÄru autobusu satiksmi. PaplaÅ”inoties rÅ«pniecÄ«bas uzÅÄmumiem un militÄrajiem objektiem, pieauga arÄ« pieprasÄ«jums pÄc daudzstÄvu dzÄ«vokļu mÄju bÅ«vniecÄ«bas. 1965. gadÄ tapa BolderÄjas detÄlplÄnojums un tika aizsÄkta daudzstÄvu tipveida paneļu Äku bÅ«vniecÄ«ba, plÄnojot BolderÄjÄ izmitinÄt apmÄram 15 000 iedzÄ«votÄju. TurpmÄkajos gados tika izbÅ«vÄts arÄ« sabiedriskais centrs, atpÅ«tas un sporta zonas, transporta un inženierkomunikÄciju tÄ«kls.
PSRS okupÄcijas periodÄ BolderÄjai vairÄkkÄrt tika mainÄ«ts statuss un administratÄ«vÄ pakļautÄ«ba. 1952. gada 29. augustÄ tai tika pieŔķirts strÄdnieku ciemata statuss, pakļaujot BolderÄju RÄ«gas pilsÄtas Ä»eÅina rajonam, bet 1959. gada 22. aprÄ«lÄ« ciemata statuss tika atcelts. 1969. gada 16. aprÄ«lÄ« no Ä»eÅina rajona tika atdalÄ«ta ziemeļu daļa un izveidots Ä»eÅingradas rajons, kurÄ iekļÄvÄs arÄ« BolderÄja.
1990. gadÄ Ä«si pÄc Latvijas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas Ä»eÅingradas rajons, kurÄ atradÄs arÄ« BolderÄjas apkaime, tika pÄrsaukts par Kurzemes rajonu.
2003. gadÄ tika pabeigts pirmais no jauna celtais tilts atjaunotajÄ Latvijas RepublikÄ, kas savieno BolderÄju ar DaugavgrÄ«vu pÄr Buļļupi.
2017. gadÄ StÅ«rmaÅu ielÄ 33A tika uzcelts Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pÄrvaldes RÄ«gas Kurzemes iecirkÅa BolderÄjas administratÄ«vais iecirknis.
2022. gada jÅ«lija beigÄs ekspluatÄcijÄ tika nodots BolderÄjas jaunais aizsargdambis, kas atrodas Buļļupes labajÄ krastÄ LielÄs ielas posmÄ no Grants ielas lÄ«dz KapteiÅu ielai un ir 1,9 km garÅ” un 2,5 m augsts.
2022. gada 29. jÅ«lijÄ BolderÄjÄ ā Finiera ielas un Gaigalas ielas krustojumÄ ā pie DaugavgrÄ«vas Å”osejas tika uzstÄdÄ«ta apkaimes vietzÄ«me ā 9 m garÅ” un 2 m augsts uzraksts āBolderÄjaā.
2024. gadÄ VAS āLatvijas dzelzceļŔā plÄno pabeigt pieturu āIļģuciemsā un āBolderÄjaā izbÅ«vi. SaistÄ«bÄ ar Å”o lÄ«niju, lÄ«dz 2026. gadam ir plÄnots realizÄt arÄ« projektu, kas paredz Ŕīs lÄ«nijas elektrifikÄciju.
