Darbs apraksta trīs brāļu – Gao Dzjuesjiņa (高覺新/高觉新, Gao Juexin), Gao Dzjuemiņa (高覺民/高觉民, Gao Juemin) un Gao Dzjuehuja (高覺慧/高觉慧, Gao Juehui) – ģimenes dzīvi, kurā valda novecojušas tradīcijas, nevienlīdzība un vecākās paaudzes tirānija. Darba centrālā problēma ir brāļu cīņa par neatkarību no pārējās ģimenes.

Ba Dzjiņs ir viens no ievērojamākajiem autoriem modernajā ķīniešu literatūrā, politiskais darbinieks, tulkotājs un sabiedriskais darbinieks, kura daiļrade iekļauj vairāk nekā 160 dažāda veida literatūras darbus.

Darbs ir daļēji autobiogrāfisks romāns, kurā daudzi varoņu prototipi nāk no paša Ba Dzjiņa ģimenes. Darba “Ģimene” tapšanu iedvesmoja Ba Dzjiņa vecākais brālis Li Jaomejs (李堯枚/李尧枚, Li Yaomei), kurš atbalstīja rakstnieka ideju aprakstīt tālaika novecojušo ģimenes modeli, par paraugu ņemot arī savu.

Darbs sākas ar to, ka brāļi Gao Dzjuemiņs un Gao Dzjuehujs atgriežas mājās. Abus sagaida pārējā ģimene: pamāte Džou (周, Zhou), tante Džana (张/張, Zhang), māsīca Cjiņa (琴, Qin), Dzjuesjiņa sieva Li Žuidzjue (李瑞玨/李瑞珏, Li Ruijue), vecākais brālis Gao Dzjuesjiņs un brāļu jaunākā māsa Šuja Hua (淑華/淑华, Shu Hua). Ģimenē ir vairāki desmiti cilvēku, kuri jau četrās paaudzēs dzīvo zem viena jumta ar patriarhu vectēvu Gao (高老太爺/高老太爷, Gao laotaiye) priekšgalā, kurš pieņem bezkompromisu lēmumus par pārējo dzīvi, kāzām un karjeru. Lai gan ģimene tiek raksturota kā tālaika ideāls, nepaiet ne diena bez savstarpējām nesaskaņām. Darba pirmās piecas nodaļas apraksta galvenos varoņus un to lomu Gao ģimenes dzīvē un attiecībās ar romāna galvenajiem varoņiem – brāļiem. Kaut gan pēdējais vārds ir ģimenes patriarham, vectēvam Gao, mazbērnos ir dumpinieka gars, tāpēc viņi cenšas stāties pretī viņa lēmumiem, taču uz vecākā brāļa Dzjuesjiņa pleciem gulstas visa atbildība par jaunākajiem brāļiem. Viņš cenšas būt par starppaaudžu vidutāju, taču raksturs ir par vāju, lai iebilstu vectēvam.

Romāna gaitā arī tiek parādīta tālaika sabiedrības attieksme pret sievietēm. Kalpone Mina Fena (鳴鳳/鸣凤, Ming Feng) tiek pārdota Gao ģimenei kā kalpone. Sievietēm ir maz iespēju iegūt izglītību, kas tiek parādīts ar māsīcu Cjiņu. Viņa vēlas uzsākt mācības vienā skolā ar brālēniem, taču vecākā paaudze to nepieļauj.

Nākamais darba etaps sākas, kad vecākajam brālim Dzjuesjiņam pēc skolas pabeigšanas tēvs atrod sievu Li Žuidzjui, kas nav viņa iecerētā māsīca Meja (梅, Mei).

Pēc sešiem mēnešiem pāris apprecas. Abiem piedzimst dēls Hajs Čeņs (海臣‌, Hai Chen). Tēvs atrod dēlam darbu tirdzniecības uzņēmumā, taču pēc pusgada brāļu tēvs mirst. Visa ģimenes atbildība nu gulstas uz Dzjuesjiņa pleciem.

Brāļi piedalās studentu protesta gājienā pēc tam, kad karavīri izdemolē studentu teātri. Vairāki simti studentu dodas protesta gājienā uz Čendu pilsētas gubernatora māju, lai pieprasītu taisnīgumu. Vairākas dienas notiek sadursmes starp armiju un studentiem. Vidējais un jaunākais brālis vēlas piedalīties gājienā, taču vectēvs Gao to neļauj. Pēc kāda laika demonstrācijas norimst. Gubernators piekrīt izpildīt studentu prasības.

Nākamo darba posmu iezīmē Jaunā gada svinības. Tajās tradicionāli piedalās visi ģimenes locekļi. Pēc svinībām brāļi dodas ciemos pie Cjiņas un ir pārsteigti tur satikt Meju, kura nu ir atraitne un dzīvo pie savas mātes.

Neilgi pēc tam Dzjuehujs noklausās sarunu starp vectēvu Gao un viņa draugu Fenu Lešaņu (馮樂山/冯乐山, Feng Leshan) un uzzina, ka Mina Fena viņam tiks atdota kā konkubīne.

20. un 21. nodaļa stāsta par Gao ģimenes dzīvi pilsoņu kara laikā no 1920. līdz 1923. gadam. Tiek aprakstīti artilērijas uzlidojumi pilsētai un ģimenes locekļu bailes par karavīru iebrukumu Gao ģimenes mājās. Taču pēc tam, kad karadarbība pilsētā norimst, brāļi Dzjuemiņs un Dzjuehujs izdod savu revolucionāro laikrakstu. Vēlāk māsīcai Cjiņai tiek atrasts precinieks, taču viņa tam iebilst.

Pēc kāda laika Dzjuehuja izredzētā – kalpone Mina Fena – uzzina, ka viņa tiks izprecināta vectēva Gao draugam Fenam, pēc kā viņa izmisumā noslīcinās ģimenes dārza dīķī. Viņas vietā Fenam ar varu tiek aizvesta otra kalpone Vana Er (婉兒/婉儿, Wan Er).

Pēc tam policija slēdz Dzjuehuja laikrakstu, jo tas apdraud publisko mieru un drošību.

Vectēva Gao dzimšanas dienā Dzjuemiņs atzīstas Cjiņai mīlestībā. Uz svinībām ierodas Fens, un abi slepeni izprecina Fena mazmeitu Dzjuemiņam, taču viņš ir pret to. Dzjuemiņs dažādi mēģina pretoties vectēvam, taču tas neizdodas, tāpēc viņš pamet ģimenes mājas. Pēc kāda laika ar tuberkulozi mirst māsīca Meja. Vectēvs Gao pirmo reizi saprot, ka ģimene sāk izirt un viņa autoritāte zūd. Neilgi pēc tam viņš smagi saslimst un mirst. Pēc vectēva bērēm ģimene izsauc šamani un daoistu priesterus, lai no mājas izdzītu ļaunos garus, ko gan Dzjuehujs uzskata par absurdu. Vecākā brāļa sievai Li Žuidzjuei piedzimst otrais dēls, taču viņa dzemdībās mirst. Romāna beigās jaunākais brālis Dzjuehujs nolemj pārcelties uz Šanhaju; abi brāļi viņam palīdz to izdarīt.

Autors atzīst, ka daudzi darba varoņi līdzinās viņa paša ģimenes locekļiem, taču kalpu meitenes – Mina Fena, Vana Er – un citi varoņi ir izdomāti.

Vectēvs Gao ir ģimenes galva. Lai arī darbā viņš figurē diezgan maz, taču vectēva lēmumiem ir izšķiroša loma pārējo ģimenes locekļu dzīvēs, kam visi trīs brāļi pretojas. Gao tiek raksturots kā cilvēks, kuram trūkst līdzcietības pret pārējiem ģimenes locekļiem, kā tirāns, taču romāna beigās, īsi pirms nāves, viņš atzīst dzīves laikā pieļautās kļūdas.

Gao Dzjuesjiņs ir visvecākais no trijiem brāļiem. Viņa prototips ir rakstnieka vecākais brālis Li Jaomejs, kurš nevarēja apprecēt cilvēku, ko mīlēja, un visa ģimenes atbildība balstījās uz viņa pleciem. Salīdzinājumā ar abiem jaunākajiem brāļiem viņš tiek raksturots kā pasīvākais, kuram nepietiek drosmes tieši iebilst vectēva tirānijai. Darbā viņš kalpo ka vidutājs starp abiem brāļiem un pārējo ģimeni. Darba sākumā Dzjuesjiņs ir spiests pamest mācības universitātē un izredzētās – māsīcas Mejas – vietā apprecēt sievu, kuru viņam atrada vectēvs. Darba gaitā Dzjuesjiņs bieži izpelnās jaunāko brāļu kritiku par pasivitāti un “nepretošanās principu”. Viņš var tikt raksturots kā novecojušo tradīciju nevilšs upuris.

Gao Dzjuemiņs ir vidējais brālis. Abi ar jaunāko brāli piedalās studentu sabiedriskajās aktivitātēs un izdod iknedēļas laikrakstu “Rīta Blāzma”. Dzjuemiņs bieži vien kritizē vecākā brāļa pasivitāti. Vidējais brālis ir pret vectēva ieceri viņu apprecināt ar Fena mazmeitu, beigās viņš aizbēg no mājām. Darba beigās Dzjuemiņs atgriežas mājās, kad vectēvs ir tuvu nāvei, un viņam tiek dota atļauja apprecēt savu iecerēto.

Gao Dzjuehujs ir jaunākais brālis un tiek raksturots kā visaktīvākais no visiem. Viņš gan pretojas ģimenes autoritātei, gan piedalās studentu sabiedriskajā dzīvē. Dzjuehuja pasaules skatījumu ietekmē tālaika sociāli politiskie procesi, t. i., “Ceturtā maija” kustības (五四運動/五四运动, Wusi yundong) progresīvie uzskati un lielākie literatūras laikraksti “Sjiņ Cjinniaņ” (新青年, Xin Qingnian), “Sjincji pinluņ” (星期評論/星期评论, Xingqi pinglun) u. c. No sākuma Dzjuehujs ir kautrīgs un baidās iebilst ģimenes autoritātei, taču romāna gaitā viņš kļūst par visaktīvāko dumpinieku pēc tam, kad daudzkārt saskaras ar sabiedrības nevienlīdzību. Lai arī viņš nāk no sabiedrības augstākā slāņa, daudzkārt atsakās izmantot šīs privilēģijas. Pēc kalpones Minas Fenas nāves viņš vairs nevēlas uzturēties ģimenē un dodas uz Šanhaju.

Māsīca Meja ir vecākā brāļa Dzjuesjiņa māsīca, kuru viņš mīl, taču Meju izprecina citam vīrietim. Pēc kāda laika viņa kļūst par atraitni, kura vairs nespēj izturēt vīramātes izturēšanos, tādēļ atgriežas pie savas mātes. Taču vēlāk Mejas veselība pasliktinās, viņa nomirst ar tuberkulozi.

Māsīca Cjiņa ir vidējā brāļa Gao Dzjuemiņa iecerētā. Viņa, līdzīgi kā trīs brāļi, izrāda individualitāti un stājas pretī novecojušajām tradīcijām. Cjiņa ir mērķtiecīga un vēlas iegūt izglītību, neskatoties uz vecāku iebildumiem.

Mina Fena ir Gao mājsaimniecības kalpone, kuru bērnībā ģimenei pārdod viņas māte. Pēc septiņiem kalpošanas gadiem viņu plāno izprecināt vectēva Gao draugam Fenam, taču pēc šīs ziņas viņa izdara pašnāvību noslīcinoties.

Ba Dzjiņa “Ģimene” ir uzskatāms gan kā daļēji autobiogrāfisks, gan kā vēsturisks darbs. Tas ataino 20. gs. 20. gadu sākumu Čendu pilsētā pēc “Ceturtā maija” kustības sākuma, kad inteliģence publiski kritizēja Ķīnas novecojušās tradīcijas, it īpaši konfuciānisma vērtības. Darbs ataino nozīmīgu pārejas periodu Ķīnas vēsturē, kad sāka sabrukt iepriekšējās sabiedrības institūcijas un parādījās jauni politiskie spēki. Tas tiek parādīts nodaļās, kurās tiek runāts par studentu un karavīru sadursmēm, jauniešu radikalizēšanu, antiimperiālismu un kara kungu cīņu par politisko ietekmi.

Darbā arī tiek kritizētas novecojušās tradīcijas, it sevišķi dzimumu nevienlīdzība un vergu tirdzniecība. Tas tiek darīts, izmantojot sieviešu tēlus – māsīcu Cjiņu, kura vēlas studēt jauktās klasēs publiskā mācību iestādē, kā arī ar kalpoņu Minas Fenas un Vanas Er traģiskajiem likteņiem. Darbs arī apraksta dažbrīd absurdās māņticības un senču kulta izpausmes, kuru dēļ dzemdībās iet bojā Dzjuesjiņa sieva.

Ba Dzjiņa ģimene piederēja sīkmuižniekiem, tādēļ darbs sīki apraksta un kritizē šo sabiedrības slāni, kura galvenais mērķis bija sava prestiža uzturēšana. Tas tika darīts ar dažādiem paņēmieniem: ar piespiedu laulību starp citām ģimenēm no tā paša sabiedrības slāņa ar mērķi izveidot ģimeņu alianses, kā arī pieņemot autoritatīvus lēmumus par citu ģimenes locekļu dzīvēm.

Sabiedrības nevienlīdzība tiek atainota, parādot bagātnieku nievājošo attieksmi pret nabagiem, cirka māksliniekiem, dejotājiem un rikšām, kas spilgti parādās nodaļās par Jaunā gada svinībām Gao ģimenes mājās.

Darbs 1931. gadā pirmo reizi tika izdots sērijās literatūras laikrakstā “Šibao” (時報/时报, Shibao) ar agrāko nosaukumu “Atvars” (激流, Jiliu).

1935. gadā Šanhajas izdevniecība “Kaimin šudzju” (開明書局/开明书局, Kaiming shuju) darbu izdeva kā grāmatu ar nosaukumu “Ģimene”, kas bija pirmā triloģijas “Atvars” daļa. Tai vēlāk sekoja “Pavasaris” (春, Chun) un “Rudens” (秋, Qiu). Darbs ir starptautiski nozīmīgs, un tas ir tulkots daudzās pasaules valodās, izdots vairāk nekā 10 000 000 eksemplāros.

Ne tikai darbs “Ģimene”, bet arī parējās triloģijas daļas joprojām ir nozīmīgas “Ceturtā maija” kustības atmiņas saglabāšanā. Darbs arī kalpo kā izcils uzskates materiāls Ķīnas mūsdienu vēstures apgūšanā kā Ķīnā, tā ārzemēs.

Darba sižets ir ekranizēts 1941., 1953., 1957. gadā režisētās spēlfilmās, kā arī seriālos, kas bija ēterā 1988. un 2007. gadā. Darbs arī ir iestudēts teātra un operas izrādēs.