Lielākoties prestižs tiek saistīts ar profesionālo darbību, jo liela daļa sociologu uzskata, ka sociālā klase balstās uz līdzīgiem sociāliem faktoriem, kā bagātība, ienākumi, izglītība un nodarbošanās. Šie faktori ietekmē, cik daudz varas un prestiža indivīdam ir. Sociālā stratifikācija atspoguļo ienākumu sadales nevienlīdzību. Vairumā gadījumu vairāk naudas nozīmē arī vairāk varas un iespēju, turklāt piederība konkrētai profesijai ietekmē arī sociālo stāvokli, kam piemīt noteikts prestižs. Sociologi Kingslijs Deiviss (Kingsley Davis) un Vilberts Mūrs (Wilbert Moore) uzskatīja: jo lielāka ir sociālās lomas funkcionālā nozīme, jo lielākai jābūt atlīdzībai par tās pildīšanu, tādēļ kvalificētiem darbiniekiem jāsaņem lielāks atalgojums nekā citiem. Tādējādi sociālā noslāņošanās atspoguļo dažādiem darbiem raksturīgo nevienlīdzīgo vērtību. K. Deiviss un V. Mūrs uzskatīja: ja sabiedrībai nozīmīgāka darba veicēji saņem augstāku atalgojumu, prestižu un varu, tas viņus mudina strādāt vairāk un ilgāk. Džordžs Mērdoks (George Peter Murdock) atklāja, ka visās sabiedrībās darbs ticis klasificēts pēc dzimuma principa, turklāt, analizējot 324 sabiedrības visā pasaulē, viņš atklāja, ka gandrīz visos gadījumos vīriešu veiktajiem darbiem tika piešķirts lielāks prestižs. Pat ja darba veidi bija ļoti līdzīgi, vīriešu darbs tika uzskatīts par svarīgāku.
Pētījumi liecina, ka sabiedrībā augstu tiek vērtētas profesijas tādās jomās kā medicīna, jurisprudence un inženierzinātnes, kurās nodarbinātajiem parasti ir augsti ienākumi. Skolotāji un policisti kopumā tiek cienīti, tomēr netiek uzskatīti par ļoti prestižiem. Skalā zemākās pozīcijas ieņem dažādi kalpotāji un vienkāršākās profesijas. Tomēr prestižs nav saistāms tikai ar atalgojumu, jo iekārojamākās profesijas ir saistītas arī ar noteiktu spēju un prasmju kopumu, kuru iegūšanai nepieciešama plaša izglītība un praktizēšanās. Mazāk prestižu darbu darītājiem, piemēram, apkopējiem, parasti nav nepieciešamas īpašas spējas un ilgstoša skološanās. Rezultātā viņi saņem mazāku atalgojumu. Tomēr augsts profesijas prestižs vienmēr negarantē augstus ienākumus un otrādi. Piemēram, valdības ierēdnis var administrēt miljoniem vērtu budžetu, tomēr pelnīt vidējus ienākumus, garīdzniekam var būt augsts prestižs, bet vidēja ietekme un zemi ienākumi, savukārt veiksmīgam profesionālam spēlmanim ar uzkrātu lielu bagātību var būt visai niecīgs sociālais prestižs. Gandrīz visās sabiedrībās augstāk vērtētais darbs saistās ar garīgām aktivitātēm, mazāku uzraudzību un ar augstāku prestižu salīdzinājumā ar zemāko sabiedrības slāņu profesijām, priviliģētāko kategoriju cilvēki ir nodarbināti augstāka prestiža profesijās.