Heino Ellers ir viena no nozīmīgākajām personībām Igaunijas akadēmiskajā mūzikā. Kopā ar savu audzēkni Eduardu Tubinu (Eduard Tubin) viņam bijusi nozīmīga loma Igaunijas nacionālās akadēmiskās mūzikas modernizācijā 20. gs. pirmajā pusē. H. Ellers veicināja instrumentālās mūzikas tradīcijas nostiprināšanos Igaunijas profesionālajā mūzikas kultūrā, ko vēlāk attīstīja E. Tubins un citi komponisti. Viņa daiļradē apvienotās vēlīnā romantisma tradīcijas, modernisma eksperimenti un nacionālā savdabība padarīja instrumentālo mūziku par nozīmīgu kultūras sastāvdaļu sabiedrībā, kuras muzikālā identitāte līdz tam bija cieši saistīta ar kordziedāšanu. Vairāk nekā 50 gadus ilgajā pedagoģiskajā darbībā viņš palīdzēja veidoties vairākām komponistu paaudzēm, vienlaikus veicinot katra audzēkņa individuālā mākslinieciskā rokraksta attīstību.