Mācījies mākslas skolā Belgradā, Minhenes mākslas akadēmijā (Akademie der Bildenden Künste München), Parīzes mākslas akadēmijā (Académie de la Grande Chaumière, 1905–1910). Profesionāls mākslinieks, darbojies žurnālistikā, pedagoģijā, izdevējdarbībā.

Dienvidslāvijas Komunistiskās partijas (DKP) biedrs (no 1920. gada). Par komunistisku darbību arestēts un 1925. gadā notiesāts uz 12 gadiem cietumā, kur atradies kopā ar Josipu Brozu Tito (serbu Јосип Броз Тито). Cietumā organizējis marksisma kursus ieslodzītajiem, tulkojis serbu valodā Kārļa Marksa (Karl Heinrich Marx) “Kapitālu” (Das Kapital. Kritik der politischen Ökonomie, 1867–1894) un citus K. Marksa darbus, Šarla Bodlēra (Charles Pierre Baudelaire) dzeju, gleznojis. 1939.–1941. gadā mākslinieks Belgradā. Par komunistisku darbību atkal apcietināts un nosūtīts uz koncentrācijas nometni Bilečā (01.1940.–04.1940.). DKP Centrālkomitejas loceklis (no 1940. gada). Otrā pasaules kara laikā partizānu kustības organizators Melnkalnē, Dienvidslāvijas Tautas armijas štāba loceklis. Politiskā misijā Maskavā (1944; 1945).

Viens no Dienvidslāvijas telegrāfa aģentūras (Telegrafska agencija nove Jugoslavije, TANJUG) dibinātājiem. Atbalstīja J. Broza Tito politiku un cīņu pret Josifa Staļina (krievu Иосиф Виссарионович Джугашвили/Сталин, gruzīnu იოსებ სტალინი) piekritējiem DKP, publicistikā vērsās pret Padomju Savienības staļinisko politiku, bija redzams dienvidslāvu sociālisma teorētiķis.

Tautas Skupštinas priekšsēdētājs (1954–1957). Priekštecis Milovans Džilass (serbu Milovan Djilas; 1953–1954), pēctecis Petars Stamboličs (serbu Петар Стамболић; 1957–1963).

Apbalvots ar Tautas varoņa ordeni, Nacionālās atbrīvošanas ordeni, Sociālistiskā darba varoņa ordeni un citiem augstākajiem Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas apbalvojumiem. Bija Serbijas Zinātņu akadēmijas (Српска академија наука и уметности) pastāvīgais loceklis (no 1950).

M. Pijades gleznas izstādītas Belgradas Modernās mākslas (Muzej savremene umetnosti) un Tautas muzejā (Народни музеј у Београду). Viņa vārdā nosaukta profesionālā skola Maķedonijā (Tetovas pilsētā), uzstādīti pieminekļi Zagrebā, Belgradas vecpilsētā un Nacionālo varoņu kapenēs, kā arī Jaicē – Bosnijā Hercegovinā.