Mongoļu Impērijā un tās mantiniecēs (Zelta orda, Baltā orda, Zilā orda, Nogaju orda, Kazahu orda un citas) kurultajs bija cilšu aristokrātijas sapulce, kurā koleģiāli tika izlemti īpaši svarīgi jautājumi, piemēram, ievēlēts jauns hans, nolemts uzsākt ievērojamu karagājienu, apstiprināti jauni likumi u. tml. Impērijas laikā tā saucamajos lielajos kurultajos piedalījās un balsoja arī vasaļvalstu valdnieki. Šie kurultaji tika organizēti kā impērijas varas spožuma un varenības vizuāls atainojums, kam bija ārkārtēja politiska nozīme. Piemēram, 1242. gadā mongoļi pārtrauca iebrukumu Eiropā, jo visiem lielākajiem karavadoņiem vajadzēja piedalīties lielajā kurultajā, ievēlot jaunu hanu. Katru gadu provinču vietvalžu galmos tika sasaukti ikgadējie vietējie kurultaji, kuros tika apbalvoti vai tiesāti aristokrāti, kā arī tika apstiprināts jau esošais statuss hierarhijā. Rituālā, kas imitēja kronēšanas ceremoniju, klātesošie svinīgi apstiprināja sava kunga (vietvalža, hana) varas leģitimitāti. Visi, arī citu tautu pārstāvji, kurultajā ieradās, tērpušies tradicionālajās mongoļu drānās, tikai reliģiskie kalpotāji – savam kultam atbilstošā apģērbā. Jaunākajos laikos kurultajs ir tjurku tautās sasaukta tautas sapulce; Krievijas Federācijas tjurku tautu apdzīvotajos apgabalos (piemēram, Burjatijas republikā, Baškirtostānas republikā, Altaja republikā un citās) tas ir vietējais pašpārvaldes parlaments.