Atjaunots 2024. gada 19. novembrī
Artūrs Kokars

gaisa transports Latvijā

Saistītie šķirkļi

Nacionālās aviosabiedrības a/s “Air Baltic Corporation” lidmašīna pacelšanās laikā. Rīga, 2017. gads.

Fotogrāfs Jānis Saliņš. Avots: a/s “Air Baltic Corporation”.

Īsa vēsture

Pirmais lidojums lidaparātam ar motoru Latvijas teritorijā notika 19.07.1910. Rīgā, Zasulauka hipodromā (gaisa kuģis “Grade”, pilots Teodors Meibaums, lidojuma ilgums 56 sekundes, lidojuma augstums 8 m).

Pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas pirmā Latvijas armijas kara aviācijas vienība – Aviācijas grupa – tika nodibināta 19.06.1919. Vēlāk izveidotais Aviācijas pulks sastāvēja no iznīcinātāju un izlūklidmašīnu eskadriļām, jūras aviācijas eskadriļas un aviācijas skolas vienības. Lidlauku tīkls tika izveidots Spilvē, Krustpilī, Daugavpilī, Liepājā un Gulbenē.

Aviācijas nozares uzplaukums sākās 1920. gadā, kad tika dibināts Latvijas aeroklubs. Tika sākts darbs pie aviācijas standartu un regulējumu izstrādes. Satiksmes ministrija 1930. gadā izveidoja civilo lidaparātu reģistru ar mūsdienās atpazīstamo reģistrācijas zīmi “YL”. Ministru kabinets 06.11.1934. izdeva “Likumu par civilo aviāciju” ar papildinājumu 01.12.1934. – “Instrukciju par civilo aviāciju”. Šajā laikā strauji attīstījās lidaparātu būvniecība. Nozīmīgākās lidmašīnas 20. gs. 30. gados tika uzbūvētas Liepājas Karostas darbnīcās (KOD tipa lidaparāti), bet 30. gadu beigās Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) darbnīcās tika būvētas konstruktora Kārļa Irbīša projektētās lidmašīnas.

Pirmā regulārā pasažieru aviolīnija (aviosabiedrība “Baltisches Lloyd”) maršrutā Rīga–Kauņa–Karaļauči–Danciga–Štetīne–Berlīne tika atklāta 06.08.1921. Vēlāk vācu un padomju aviosabiedrība “Deruluft” turpināja nodrošināt Rīgas iekļaušanu aviosatiksmē starp Maskavu un Berlīni (līdz 1937. gadam), poļu “Lot” nodrošināja satiksmi ar Viļņu un Varšavu, bet vācu “Lufthansa” Rīgu iekļāva aviosatiksmē starp Ziemeļvalstīm un Berlīni 30. gadu beigās. Lai varētu nodrošināt sekmīgu starptautisko lidojumu uzņemšanu, Rīgā tika izveidots Baltijā labākais lidlauks.

Padomju okupācijas laikā Latvijas aviācijas pārvaldību nodrošināja Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Civilās aviācijas ministrija. Civilo lidlauku, aeronavigācijas un pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumus Latvijā veica “Aeroflot” struktūrvienības bez tiesībām patstāvīgi saimniekot. Visi ienākumi no aviācijas darbībām tika nosūtīti uz centrāliem “Aeroflot” pārvaldes norēķinu rēķiniem Maskavā, kas pēc tam tika sadalīti starp “Aeroflot” filiālēm. Komerclidojumiem no Rīgas izmantoja Spilves un Rumbulas lidlaukus. Regulāra pasažieru satiksme tika organizēta arī no Liepājas un Ventspils. Lidosta “Rīga” tika atklāta 1974. gadā. Lidojumi no Latvijas lidlaukiem notika vienīgi PSRS robežās. Šajā laikā komercaviācijā izmantoja Li-2, IL-12, IL-14, IL-18, TU-104, TU-134, TU-154, AN-24, AN-26, JAK 40 gaisa kuģus.

Situācija mūsdienās

Mūsdienu Latvijas civilās aviācijas struktūru veidojošie uzņēmumi ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošie VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, VAS “Latvijas Gaisa satiksme” un nacionālā aviosabiedrība a/s “Air Baltic Corporation”.

Latvijas aviācijas infrastruktūra veidota atbilstoši labākajai pasaules praksei un regulējumiem. Starptautiskās sadarbības aspektā Latvijai ir saistošas Starptautiskās Civilās aviācijas arganizācijas (International Civil Aviation Organization) konvencijas un to pielikumi. Savukārt Eiropas Savienības (European Union) aviācijas regulējumus izstrādā Eiropas Komisijas (European Commission) un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (European Aviation Safety Agency), caur kuru darbojas dalībvalstu civilās aviācijas iestādes. Nacionālā līmenī aviācijas likumdošana tiek regulēta likumā “Par aviāciju” un ar to saistītajos Ministru kabineta noteikumos. Šī tiesiskā regulējuma ietvarā Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments īsteno valsts politiku un stratēģisko pārvaldi civilajā aviācijā. Civilās aviācijas administrācija veic nozares uzņēmumu valsts uzraudzību drošības un tehniskās atbilstības jomā.

Latvijas gaisa telpas satiksmes vadību un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus nodrošina VAS “Latvijas Gaisa satiksme”. Kopš 1991. gada, kad uz sabrukušās “Aeroflot” struktūrvienību bāzes tika dibināts Latvijas aeronavigācijas uzņēmums, ir izdevies izveidot vienu no pasaulē modernākajiem gaisa satiksmes vadības uzņēmumiem. Uzņēmuma darbība tiek īstenota atbilstoši vienotās gaisa telpas ieviešanas programmas (European Single Sky ImPlementation, ESSIP) nosacījumiem. Programmas nolūks ir nodrošināt saskaņotu un nepārtrauktu Eiropas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju attīstību. VAS “Latvijas Gaisa satiksme” ir aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju alianses (Borealis), Civilo aeronavigācijas pakalpojumu organizācijas (Civil Air Navigation Services Organisation, CANSO) un Starptautiskās Aviodispečeru asociāciju federācijas (International Federation of Air Traffic Controllers’ Associations, IFATCA) biedre, kā arī darbojas vairākās ar aviācijas nozari saistītās organizācijās – Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijā (European Organization for the safety of air navigation, Eurocontrol), Civilās aviācijas organizācijā (International Civil Aviation Organization, ICAO), Eiropas Civilās aviācijas konferencē (European Civil Aviation Conference, ECAC) u. c., kuru dalībvalsts ir Latvija.

Pirmais starptautiskais lidojums pēc neatkarības atjaunošanas tika veikts 1991. gadā, kad Rīgas lidosta ieguva pastāvīgas valsts kapitālsabiedrības statusu.

Latvijas gaisa spēki tika atjaunoti 1992. gadā Rīgā, Spilves lidlaukā. 2004. gadā aviācijas eskadriļa tika pārdislocēta uz Lielvārdes Aviācijas bāzi. Gaisa spēku rīcībā 2016. gadā bija četri Mi-17 un divi Mi-2 helikopteri, kā arī viens Let-410 un četri An-2 gaisa kuģi. Papildus tiešajiem uzdevumiem valsts aizsardzībā gaisa spēki Latvijā izpilda aviācijas meklēšanas un glābšanas funkcijas, veic gaisa transporta uzdevumus, sadarbībā ar Katastrofu medicīnas centru transportē cietušos, dzēš meža ugunsgrēkus un kopīgi ar Valsts robežsardzi nodrošina patrulēšanu pie valsts robežas. Gaisa spēku sastāvā 2016. gadā ietilpa aviācijas eskadriļa, gaisa telpas novērošanas eskadriļa, pretgaisa aizsardzības divizions, sakaru un lidojumu nodrošinājuma posms.

Ludzas novadā 2002. gadā tika reorganizēta Deltaplānu nodaļa un izveidota Valsts robežsardzes Aviācijas nodaļa. 2007. gadā Ventspils lidlaukā izveidots robežsardzes aviācijas atbalsta punkts. Aviācijas pārvaldes rīcībā 2016. gadā atradās helikopters “Agusta Bell-206B” un divi helikopteri “Agusta 109E Power”.

Starptautiska regulāra pasažieru aviosatiksme ir pieejama Rīgā, savukārt komerciālo lidojumu apkalpošanai ir sertificēta arī Liepājas lidosta (19.09.2016.), no kuras ir sākti iekšzemes lidojumi uz Rīgu. Darbojas vairāki vispārējās aviācijas lidlauki Spilvē, Ventspilī, Cēsīs, Ikšķilē, Limbažos un Ādažos, kā arī septiņi vispārējās aviācijas helikopteru lidlauki.

Sporta un gaisa akrobātikas aviācijas jomā vērā ņemamus panākumus guvusi Tukuma lidlaukā bāzētā pilotāžas grupa “Baltic Bees Jet Team”. Tās sastāvā ir seši Čehoslovākijā ražoti L39C reaktīvie gaisa kuģi.

Latvijā aktīvi darbojas gaisa balonu lidojumu entuziasti. 2016. gadā bija reģistrēti 14 gaisa balonu piloti ar spēkā esošām pilota apliecībām. Tūrisma lidojumi ar gaisa baloniem tiek piedāvāti Siguldā, Cēsīs, Kuldīgā un Liepājā. Regulāri Latvijā notiek starptautiski gaisa balonu festivāli un sporta sacensības.

VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””. Rīga, 2015. gads.

Avots: VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””.

VAS "Latvijas Gaisa satiksme" aviodispečeri Rīgas lidlauka tornī starptautiskajā lidostā "Rīga". 2016. gads.

Fotogrāfe Ieva Lūka. Avots: LETA.

Nozīmīgākie uzņēmumi

Latvijas nacionālā aviosabiedrība a/s “Air Baltic Corporation” (“airBaltic”) dibināta 1995. gadā. 2016. gada beigās “airBaltic” flotē bija viens “Bombardier CS300”, 12 “Bombardier Q400” “NextGen”, pieci “Boeing 737-500” un septiņi “Boeing 737-300” gaisa kuģi. Aviosabiedrība ik dienu veica ap piecdesmit tiešo lidojumu no Rīgas, savienojot to ar Eiropas lielākajām lidostām.

“AirBaltic” flotes turpmākā attīstība saistīta ar “Bombardier“ gaisa kuģu izmantošanu. Kompānija veikusi 20 “Bombardier CS300” tipa gaisa kuģu pasūtījumu, kuriem jau tuvākajā laikā būs jāaizvieto tai piederošie “Boeing 737-300s” un “Boeing 737-500s”. Pirmais “CS300” gaisa kuģis Rīgā tika sagaidīts 30.11.2016. “airBaltic” ir pasaulē pirmā aviosabiedrība, kas sākusi “CS300” gaisa kuģa komerciālo ekspluatāciju. Pirmais šīs sērijas gaisa kuģa komerciālais lidojums noticis maršrutā no Rīgas uz Amsterdamu 14.12.2016.

Neskaitot ārvalstu reģistros esošas aviosabiedrības, kuras darbojas Latvijas aviācijas tirgū, komerciāliem lidojumiem un speciāliem aviācijas darbiem Latvijā 2016. gadā bija sertificētas deviņas aviosabiedrības: a/s “Air Baltic Corporation”, a/s “RAF-AVIA”, SIA “SmartLynx Airlines”, SIA “Baltijas helikopters”, SIA “GM Helicopters”, SIA “Profesionālais sporta aviācijas centrs “Rīgas aeroklubs””, SIA “Meža īpašnieku konsultatīvais centrs”, SIA “Baltic Jet Aircompany”, SIA “PrimeraAir Nordic”. V/a “Civilās aviācijas aģentūra” uzturētajā gaisa kuģu reģistrā reģistrēti 304 gaisa kuģi (04.01.2016.). Tai skaitā deviņi “Airbus 320” un 18 “Boeing 737” sērijas, kā arī 12 “Bombardier DASH Q400” gaisa kuģi.

Eksperimentālo gaisa kuģu ražošanā šobrīd sekmīgākais ir Latvijā reģistrēts uzņēmums SIA “Pelegrin”, kas 2012. gadā Ādažu novadā sācis ultravieglā eksperimentālā gaisa kuģa “Tarragon” ražošanu. Pateicoties moderniem aerodinamikas risinājumiem un izmantojot jaunākās oglekļa šķiedras apstrādes tehnoloģijas, projekta autoriem izdevies izveidot šobrīd pasaulē ātrāko ultavieglo gaisa kuģi (370 km/h).

Nozīmīgs, inovatīvs uzņēmums ir SIA “Helico Aerospace Industries”, kas nodarbojas ar bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstīšanu. “AirDog”, kas autonomi seko sportistam un filmē to ar “GoPro” sporta kameru, 2014. gadā ir bijis pirmais šāda veida bezpilota lidaparāts pasaulē, kas guvis komerciālus panākumus un starptautisku atpazīstamību. Nozīmīgus panākumus bezpilotu tehnoloģiju attīstībā guvis arī Latvijā reģistrēts uzņēmums SIA “UAV Factory”, kura ražotais bezpilota gaisa kuģis “Penguin B” 2012. gadā sasniedza nepārtraukta lidojuma rekordu (54,4 stundas).

Ultravieglais gaisa kuģis “Tarragon”. 2017. gads.

Fotogrāfs Kristians Šriks. Avots: SIA “Pelegrin”.

Nozīmīgākās organizācijas

Aviācijas nozares intereses Latvijā aktīvi pārstāv vairākas nevalstiskas organizācijas. Piemēram, vēl pirms okupācijas dibinātā Latvijas aerokluba juridiskais statuss tika atjaunots 02.03.1991. Atjaunotajā Latvijas aeroklubā apvienojās Latvijas Apvienotā vieglo lidaparātu federācija, biedrība “Latvijas Gaisa balonu sporta savienība”, Latvijas Izpletņu lēkšanas sporta federācija, Latvijas Lidmodeļu sporta federācija, biedrība “Latvijas Paraplanierisma federācija“, Latvijas Planieru sporta federācija, Latvijas Pilotu amatieru-aviokonstruktoru biedrība, Latvijas Raķešu-kosmiskā modelisma sporta savienība. 2016. gadā, apvienojot 39 aviācijas nozares uzņēmumus un valsts kapitālsabiedrības, tika nodibināta Latvijas Aviācijas asociācija. 22.09.2015. tika dibināta Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācija, kura aktīvi piedalījās Ministru kabineta noteikumu izstrādē par kārtību, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi.

Nozare tautsaimniecības kontekstā

Latvijas aviācijas tiešā (lidostas, aviokompānijas, ar aviāciju saistītie pakalpojumi) un pakārtotā (tūrisms u. c.) ietekme uz tautsaimniecību 2014. gadā veidoja 585 miljonus eiro jeb 2,5 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Kopā ar pakārtotajām nozarēm aviācijas nozare Latvijā nodrošina ap 20 300 darba vietu jeb 2,3 % no visiem nodarbinātajiem valstī.

Apkalpojot nedaudz mazāk par pusi no Baltijas valstu lidostu pasažieriem un aviācijas kravām, lidosta “Rīga” ieņem līdera pozīcijas Baltijas valstīs. No kopējā Rīgā apkalpoto pasažieru skaita 2016. gadā (5,4 miljoni pasažieru) 50,2 % ir pārvadājusi nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, 18,3 % “Ryanair”, 8,5 % “Wizz Air”, 4,1 % “Norvegian Air Shuttle”, 3,7 % “Lufthansa”, 3,6 % “Aeroflot”, 3,6 % “Smart Lynx Airlines”, 1,9 % “Finnair”, 1,4 % “Turkish Airlines”, 1,1 % “LOT Polish Airlines”. Plašā lidojumu tīkla pieejamība Rīgā būtiski veicinājusi Latvijas tūrisma nozares attīstību. 2014. gadā ar aviosatiksmi Latvijā ieradušies ap 49 % no visiem tūristiem, kas valstī uzturējušies vairāk nekā vienu diennakti. Lidojumu galamērķi no Rīgas lidostas ar vislielāko lidojumu regularitāti (vairāk nekā septiņi lidojumi nedēļā) un pastāvīgi pieaugošu pārvadāto pasažieru skaitu ir Londona, Maskava, Frankfurte, Oslo, Helsinki, Stokholma, Amsterdama, Berlīne, Brisele, Kopenhāgena, Dublina, Stambula, Kijeva, Minska, Minhene, Parīze, Prāga, Pēterburga, Tallina, Vīne, Viļņa un Varšava.

Nozīmīgākās personas

Būtiska nozīme atjaunotās Latvijas aviācijas gaisa transporta sistēmas izveidē ir Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektoram Andrim Zalmanim un direktoram Austrim Zobenam, Civilās aviācijas aģentūras direktoram Mārim Gorodcovam, Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktoram Valdim Vismanim, kā arī aviācijas departamenta direktoram Arnim Muižniekam. Šo cilvēku vadībā tika radīts valsts politikas pamats civilās aviācijas drošības un efektīvas aviācijas pārvaldības jomā.

Dzintars Pomers 1992.–2007. gadā vadīja Rīgas lidostu un lika pamatus Baltijā lielākā starptautiskā aviācijas centra izveidošanai. Viņa vadībā lidosta īsā laikā tika sagatavota un sertificēta atbilstoši starptautiskās civilās aviācijas prasībām, kā arī tika piesaistītas pirmās starptautiskās aviosabiedrības, kuras darbojas Rīgā arī šobrīd.

Aviācijas uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību vadītāji, kuri būtiski ietekmējuši Latvijas aviācijas izaugsmi, ir Jurijs Hmeļevskis, Anatolijs Jerumanis, Valērijs Ļitanskis, Romāns Starkovs, Oļegs Korše, Bertolds Fliks (Bertolt Flick), Krišjānis Peters, Ilduss Fahrutdinovs (Ильдус Минталипович Фахрутдинов), Aleksandrs Okladņikovs, Edijs Kizenbahs, Martins Gauss, Dāvids Tauriņš, Voldemārs Uplejs, Aldis Mūrnieks, Ilona Līce, Agris Sprūde, Artūrs Kokars, kā arī daudzi citi aviācijas speciālisti un vadītāji.

Periodiskie izdevumi

Latvijā gaisa satiksmei veltītu periodisku izdevumu nav, taču aktuāla informācija par situāciju nozarē tiek uzturēta Civilās aviācijas aģentūras tīmekļa vietnē, kur pieejami aktuālie nozares regulējumi un veidlapas. Aktuālā informācija par lidojumiem, aeronavigācijas dati un aviosabiedrību jaunumi pieejami lidostas “Rīga” tīmekļa vietnē, VAS “Latvijas Gaisa satiksme” tīmekļa vietnē un aviosabiedrības “airBaltic” tīmekļa vietnē.

Pasažieru statistika
Pārvadātie pasažieri	2010	2011	2012	2013	2014	2015
Eiropas Savienībā (mlj)	778,3	822,8	828,2	842,2	876,9	918,2
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		5,7%	0,6%	1,7%	4,1%	4,7%
Izmaiņas pret 2010		5,7%	6,4%	8,2%	12,7%	18,0%
Baltijas valstīts (mlj)	8,3	9,7	10,1	10,2	10,6	11,5
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		16,9%	4,4%	1,0%	3,9%	8,6%
Izmaiņas pret 2010		16,9%	21,7%	22,9%	27,7%	38,6%
Latvijā (mlj)	4,7	5,1	4,8	4,8	4,8	5,1
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		9,5%	-6,7%	0,6%	0,4%	7,2%
Izmaiņas pret 2010		8,5%	2,1%	2,1%	2,1%	8,5%
Lietuvā (mlj)	2,3	2,7	3,2	3,5	3,8	4,2
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		17,9%	17,6%	10,0%	9,1%	11,3%
Izmaiņas pret 2010		17,4%	39,1%	52,2%	65,2%	82,6%
Igaunijā (mlj)	1,4	1,9	2,2	2,0	2,0	2,2
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		38,1%	15,5%	-11,1%	3,1%	7,0%
Izmaiņas pret 2010		35,7%	57,1%	42,9%	42,7%	57,1%
Latvijas tirgus daļa Eiropas Savienībā	0,60%	0,62%	0,57%	0,57%	0,55%	0,56%
Avots: VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”.

Kravu statistika
Pārvadātās kravas	2010	2011	2012	2013	2014	2015
Eiropas Savienībā (tk tonnu)	13429,4	13830,0	13508,5	13505,4	14433,2	14764,0
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		3,0%	-2,3%	0,0%	6,9%	2,3%
Izmaiņas pret 2010		3,0%	0,6%	0,6%	7,5%	9,9%
Baltijas valstīts (tk tonnu)	34,0	41,3	72,5	94,2	70,4	54,8
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		21,5%	75,5%	29,9%	-25,3%	-22,2%
Izmaiņas pret 2010		21,5%	113,2%	177,1%	107,1%	61,2%
Latvijā (tk tonnu)	12,3	12,7	33,3	53,5	33,0	18,9
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		3,3%	162,2%	60,7%	-38,3%	-42,7%
Izmaiņas pret 2010		3,3%	170,7%	335,0%	168,3%	53,7%
Lietuvā (tk tonnu)	9,8	10,3	15,4	19,8	18,0	19,9
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		5,1%	49,5%	28,6%	-9,1%	10,6%
Izmaiņas pret 2010		5,1%	57,1%	102,0%	83,7%	103,1%
Igaunijā (tk tonnu)	11,9	18,3	23,8	20,9	19,4	16,0
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		53,8%	30,1%	-12,2%	-7,2%	-17,5%
Izmaiņas pret 2010		53,8%	100,0%	75,6%	63,0%	34,5%
Latvijas tirgus daļa Eiropas Savienībā	0,09%	0,09%	0,25%	0,40%	0,23%	0,13%
Avots: biedrība “Latvijas Aviācijas asociācija”.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darbības statistika
Gads	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016
Latvija (kopā)	225147	236364	233658	236506	243346	245264	246999
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		5,0%	-1,1%	1,2%	2,9%	0,8%	0,7%
Izmaiņas pret 2010		5,0%	3,8%	5,0%	8,1%	8,9%	9,7%
Pārlidojumi	154467	163695	165272	169304	177770	177421	179174
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		6,0%	1,0%	2,4%	5,0%	-0,2%	1,0%
Izmaiņas pret 2010		6,0%	7,0%	9,6%	15,1%	14,9%	16,0%
No/uz lidostām	70680	72669	68386	67202	65576	67843	67825
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		2,8%	-5,9%	-1,7%	-2,4%	3,5%	0,0%
Izmaiņas pret 2010		2,8%	-3,2%	-4,9%	-7,2%	-4,0%	-4,0%
Igaunija (kopā)	160723	182979	193928	188477	196930	200390	206563
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		13,8%	6,0%	-2,8%	4,5%	1,8%	3,1%
Izmaiņas pret 2010		13,8%	20,7%	17,3%	22,5%	24,7%	28,5%
Pārlidojumi	124094	139728	140805	146855	154797	153707	160582
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		12,6%	0,8%	4,3%	5,4%	-0,7%	4,5%
Izmaiņas pret 2010		12,6%	13,5%	18,3%	24,7%	23,9%	29,4%
No/uz lidostām	36629	43251	53123	41622	42133	46683	45981
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		18,1%	22,8%	-21,6%	1,2%	10,8%	-1,5%
Izmaiņas pret 2010		18,1%	45,0%	13,6%	15,0%	27,4%	25,5%
Lietuva (kopā)	173223	200479	205712	213625	227034	227330	227732
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		15,7%	2,6%	3,8%	6,3%	0,1%	0,2%
Izmaiņas pret 2010		15,7%	18,8%	23,3%	31,1%	31,2%	31,5%
Pārlidojumi	133396	158543	161792	167897	176017	174135	173653
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		18,9%	2,0%	3,8%	4,8%	-1,1%	-0,3%
Izmaiņas pret 2010		18,9%	21,3%	25,9%	32,0%	30,5%	30,2%
No/uz lidostām	39827	41936	43920	45728	51017	53195	54079
Izmaiņas pret iepriekšējo gadu		5,3%	4,7%	4,1%	11,6%	4,3%	1,7%
Izmaiņas pret 2010		5,3%	10,3%	14,8%	28,1%	33,6%	35,8%
Avots: Latvijā – VAS “Latvijas Gaisa satiksme”, Lietuvā – SE “Oro Navigacija”, Igaunijā – AS “Lennuliiklusteeninduse” (EANS).

Multivide

Nacionālās aviosabiedrības a/s “Air Baltic Corporation” lidmašīna pacelšanās laikā. Rīga, 2017. gads.

Fotogrāfs Jānis Saliņš. Avots: a/s “Air Baltic Corporation”.

Dirižablis virs Rīgas. 20. gs. 20. gadi.

Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””. Rīga, 2015. gads.

Avots: VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””.

VAS "Latvijas Gaisa satiksme" aviodispečeri Rīgas lidlauka tornī starptautiskajā lidostā "Rīga". 2016. gads.

Fotogrāfe Ieva Lūka. Avots: LETA.

Nacionālās aviosabiedrības a/s “Air Baltic Corporation AS” lidmašīna “CS300”. Rīga, 2017. gads.

Fotogrāfs Krišjānis Eihmanis. Avots: a/s “Air Baltic Corporation”.

Ultravieglais gaisa kuģis “Tarragon”. 2017. gads.

Fotogrāfs Kristians Šriks. Avots: SIA “Pelegrin”.

gaisa transports Latvijā

Saistītie šķirkļi

Nacionālās aviosabiedrības a/s “Air Baltic Corporation” lidmašīna pacelšanās laikā. Rīga, 2017. gads.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””. Rīga, 2015. gads.

VAS "Latvijas Gaisa satiksme" aviodispečeri Rīgas lidlauka tornī starptautiskajā lidostā "Rīga". 2016. gads.

Ultravieglais gaisa kuģis “Tarragon”. 2017. gads.

Multivide

Autora ieteiktie papildu resursi

gaisa transports Latvijā

Saistītie šķirkļi

Nacionālās aviosabiedrības a/s “Air Baltic Corporation” lidmašīna pacelšanās laikā. Rīga, 2017. gads.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””. Rīga, 2015. gads.

VAS "Latvijas Gaisa satiksme" aviodispečeri Rīgas lidlauka tornī starptautiskajā lidostā "Rīga". 2016. gads.

Ultravieglais gaisa kuģis “Tarragon”. 2017. gads.

Multivide

Saistītie šķirkļi

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

Ieteicamā literatūra