Nodrošināt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību, nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, sagatavot vienības dalībai starptautiskajās operācijās, piedalīties terorisma apkarošanas pasākumos, piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, dabas un tehnogēno katastrofu izraisīto seku likvidēšanā.

Nacionālo bruņoto spēku likums (30.05.2002.); Militārā dienesta likums (30.05.2002.); likums “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (16.02.1995.).

SzS sastāv no SzS Mehanizētās kājnieku brigādes, kuras sastāvā ietilpst:

• SzS Mehanizētās kājnieku brigādes štābs;

• Mehanizētās kājnieku brigādes Štāba un sakaru rota – nodrošina vadības, kontroles un atbalsta funkcijas, veic nepārtrauktu brigādes pakļauto un piedalīto vienību vadību un kontroli, sniedz apgādes un administratīvo atbalstu;

• 1. mehanizētais kājnieku bataljons – apmāca un sagatavo virsniekus, instruktorus un profesionālā dienesta karavīrus atbilstoši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (North Atlantic Treaty Organization, NATO) valstu bruņoto spēku standartiem, piedalās starptautiskajās mācībās un miera nodrošināšanas operācijās un dabas un tehnogēno katastrofu likvidēšanā;

• 2. mehanizētais kājnieku bataljons – nodrošina bataljona štāba apmācību un sagatavošanu atbilstoši NATO valstu štāba standartu procedūrām, veic karavīru apmācību un sagatavošanu līdz rotas līmenim (ieskaitot), piedalās starptautiskajās mācībās un miera uzturēšanas operācijās, piedalās dabas un tehnogēno katastrofu seku likvidēšanā, organizē pirmsmisiju apmācības citām NBS apakšvienībām, kas norīkotas līdzdalībai starptautiskajās operācijās;

• Kaujas atbalsta bataljons – uztur kaujas atbalsta elementus gatavībā valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sagatavo karavīrus dienestam starptautiskajās operācijās;

• Kaujas nodrošinājuma bataljons – nodrošina SzS Mehanizētās kājnieku brigādes vienību pārapgādi, veic transportēšanas uzdevumus, organizē un izpilda mehānisko transportlīdzekļu, kaujas un citas tehnikas apkopes un remontus, sniedz medicīnisko atbalstu, kā arī organizē un vada personālsastāva medicīnisko apmācību;

• 3. kājnieku bataljons – apmācības vienība: apmāca un sagatavo profesionālā dienesta karavīrus, zemessargus un rezerves karavīrus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, nodrošina bāzi SzS Mehanizētās kājnieku brigādes instruktoru un jaunkareivju apmācībai.

• Kāpurķēžu kaujas bruņumašīna FV-107 “Scimitar” (nosaukums latviski “Zobens”), bruņota ar ložmetēju un 30 mm lielgabalu;

• Kāpurķēžu bruņutransportieris FV “Spartan” (nosaukums latviski “Pērkons”), bruņots ar 7,62 mm ložmetēju lokālai aizsardzībai;

• Kāpurķēžu kaujas vadības bruņumašīna FV-105 “Sultan” (nosaukums latviski “Virsaitis”), aprīkota ar kaujas vadības sistēmu un 7,62 mm ložmetēju lokālai aizsardzībai;

• Kāpurķēžu bruņotā evakuācijas tehnika FV-106 “Samson” (nosaukums latviski “Glābējs”), aprīkota ar vinčām un instrumentu komplektu transporta pārvietošanai un pirmā līmeņa remontam, kā arī ar 7,62 mm ložmetēju lokālai aizsardzībai;

• Bruņota ambulances bruņutehnika F-104 “Samaritan” (nosaukums latviski “Glābējs”), aprīkota ar pirmās medicīniskās palīdzības komplektu un iespējam četru gulošu ievainoto pārvadāšanai no kaujas lauka līdz ievainoto savākšanas punktam.

Valsts aizsardzības politikas un aizsardzības sistēmas veidošanās LR varēja atsākties tikai pēc neatkarības atgūšanas un starptautiskās atzīšanas 1991. gada augustā un septembrī. 23. augustā LR Augstākā padome pieņēma likumu “Par Zemessardzi”, bet 10. septembrī – “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu”. Sākās aizsardzības struktūru veidošana, kas vēl organizatoriski netika dalīta tradicionālajos spēku veidos. 1991. gada rudenī sākās Zemessardzes vienību veidošana, 13. novembrī tika izveidota LR Aizsardzības ministrija (AM). Ministrijas tiešā pakļautībā nonāca tikko izveidotās Valsts dienesta pārvaldes rajonos un pilsētās. LR AM pakļāva oktobrī izveidotos robežsargu mācību centrus Mālpilī, Vārvē, Rīgā un Liepājā. Sākās robežapsardzības spēku veidošana. Lai nodrošinātu vienotu vadību sauszemes, jūras un gaisa robežu aizsardzībā, 21.01.1992. nodibināja Aizsardzības spēku štābu, kam pakļāva jau izveidoto Robežsargu brigādes štābu. 31.01.1992. izveidoja Aizsardzības spēku Robežapsardzības brigādi.

SzS kā bruņoto spēku veids atsevišķi veidots netika, lai gan pēc būtības vairākas vienības funkcionāli atbilda šim spēku veidam. Pamatojoties uz aizsardzības ministra 30.04.1992. pavēli Nr. 74 “Par izmaiņām Aizsardzības spēku sastāvā”, 01.05.1992. Aizsardzības spēku sastāvā iekļāva Izlūkdienesta bataljonu ar 262 štata vienībām un izvietojumu Krievijas Federācijas Ziemeļrietumu karaspēka grupas atstātajās kazarmās Sužos. Bataljona galvenais uzdevums bija obligātā militārā dienesta kareivju sagatavošana. 04.11.1992. Augstākā padome pieņēma likumus “Par valsts aizsardzību” un “Par Aizsardzības spēkiem”, kuri konceptuāli noteica valsts bruņoto spēku struktūru un uzdevumus. Aizsardzības spēkos ietilpa: Robežapsardzības spēki, Mobilie strēlnieki, Gaisa un pretgaisa aizsardzības spēki, kā arī Jūras spēki. Kā ieroču šķira Zemessardze arī atbilda sauszemes spēku veidam. Ilgu laiku Zemessardze atradās Augstākās Padomes pakļautībā, vēlāk Valsts prezidenta pārraudzībā. Lai apvienotu visus bruņotos spēkus vienā struktūrā ar vienu vadību, koncepciju, stratēģiju un taktiku, 1994. gada rudenī likvidēja Aizsardzības spēku komandiera amatu un Aizsardzības spēku štābu, tā vietā izveidojot NBS štābu un NBS komandiera amatu; 24. novembrī, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi, izveidoti Nacionālie Bruņotie spēki.

19.11.1993., pirmās Baltijas valstu aizsardzības un bruņoto spēku komandieru tikšanās laikā, vienojās rīkot regulāras tikšanās komandieru līmenī un veidot kopīgu bataljona lieluma vienību no triju valstu karavīriem. 03.06.1994. Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanās memorandu par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību Baltijas miera uzturēšanas bataljona izveidošanā. 08.02.1995. Ādažos nodibināja Baltijas miera uzturēšanas bataljonu – BALTBAT. Bataljons tika komplektēts no profesionālā dienesta karavīriem, un tā galvenais uzdevums bija dalība NATO, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Eiropas Savienības rīkotajās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās un starptautiskajās operācijās, kurās Latvijas NBS karavīri sāka regulāri piedalīties no 1996. gada.

1998. gadā sākās NBS reorganizācija, saskaņā ar kuras plānu tika pārveidota Zemessardze, uz tās bāzes veidojot SzS. Līdz ar to Zemessardze kļuva par SzS sastāvdaļu, bet Zemessardzes komandieris vienlaikus pildīja arī SzS komandiera pienākumus. Lai efektīgāk veiktu NBS sauszemes spēkiem atbilstošu regulāro vienību vadību, Zemessardzes štābā izveidoja atsevišķu SzS pārvaldi, uz kuras bāzes bija plānots veidot SzS štābu. Šajā laikā starptautiskajās miera misijās un starptautiskajās operācijas iesaistīto NBS karavīru skaits pieauga un kļuva skaidrs, ka šādu uzdevumu veikšanai BALTBAT Latvijas kontingenta resursu nepietiek. 1998. gadā Sužu Izlūkdienesta bataljonu pārveidoja un pārdēvēja par Izlūkdienesta bataljonu/LATBAT (IDB/LATBAT). Kā viens no galvenajiem šī bataljona uzdevumiem bija karavīru sagatavošana dalībai starptautiskajās misijās. 19. janvārī apstiprināja jaunu bataljona štatu ar 490 štata vietām. IDB/LATBAT sastāvēja no bataljona štāba, štāba rotas, medicīnas vada un kaujas atbalsta rotas.

04.03.1999. Saeimā pieņemtajā Nacionālo bruņoto spēku likumā SzS bija noteikti kā viena no NBS regulāro spēku sastāvdaļām, respektīvi, kā atsevišķs spēku veids. Vienlaicīgi likums noteica NBS SzS uzdevumus: nodrošināt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību; nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību; sagatavot karavīrus dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās; veikt obligātā militārā dienesta karavīru apmācību; iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus; piedalīties avārijas un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā.

Turpinoties organizatoriskajām pārmaiņām, 17.10.2000. ar aizsardzības ministra pavēli uz IDB/LATBAT un BALTBAT Latvijas rotas bāzes izveidoja SzS 1. kājnieku bataljonu. 07.08.2002. NBS komandieris izdeva pavēli par SzS 2. kājnieku bataljona izveidi. 16. augustā šai vienībai noteica pakļautību SzS komandierim. Sākotnēji bataljona uzdevums bija sagatavot obligātā militārā dienesta karavīrus NBS rezervei. 2003. gadā mainījās uzdevumi un 2. kājnieku bataljonam tika dots uzdevums arī gatavot profesionālā militārā dienesta kājnieku rotas dalībai starptautiskajās operācijās. Saskaņā ar 29.04.2004. apstiprināto bataljona štatu, tajā ietilpa bataljona štābs, štāba un apgādes rota, kaujas atbalsta rota un trīs kājnieku rotas.

Pēc Latvijas kļūšanas par pilntiesīgu NATO dalībvalsti bija nepieciešams pielāgot NBS jauniem uzdevumiem un izaicinājumiem. 2004. gadā sākās SzS reorganizācija vienotā brigādes struktūrā, šajā laikā apstiprināja brigādes štāba, Štāba rotas un Sakaru rotas štatu sarakstus. Brigādes štābu izveidoja 29.04.2004., organizatoriski atdalot to no Zemessardzes štāba. Līdz ar to SzS tika pozicinēts kā atsevišķs spēku veids ar atsevišķu, ar Zemessardzes komandieri nesaistītu pārvaldību. 2006. gadā SzS pārveidoja pēc jaunās struktūras, saskaņā ar kuru SzS sastāvēja no SzS Kājnieku brigādes, kuras komandiera pakļautībā atradās 1. un 2. kājnieku bataljons. SzS Kājnieku brigādes komandieris vienlaicīgi kļuva arī par Sauszemes spēku komandieri. Sauszemes spēku Kājnieku brigādes komandiera administratīvajā pakļautībā atradās arī NBS Militārā policija un Speciālo uzdevumu vienība, kā arī brigādes komandieris bija Rīgas un Ādažu garnizonu priekšnieks. 14.02.2006. brigādes ietvaros tika izveidota Kaujas nodrošinājuma rota, bet 2007. gadā – Inženieru rota. 2006. gadā brigādes vienībās dienēja 970 karavīri, bet 2007. gadā – 1169 karavīri.

31.03.2010. grozījumos Nacionālo bruņoto spēku likumā NBS regulāro spēku dalījums spēka veidos vairs nebija noteikts. 2010. gadā notika SzS Kājnieku brigādes restrukturizācija. Brigādes sastāvā ietilpa brigādes štābs, Štāba un sakaru rota, 1. un 2. kājnieku bataljons kā divas jaunas vienības – Kaujas atbalsta bataljons un Kaujas nodrošinājuma bataljons (izveidots 9. decembrī, pārformējot Kaujas nodrošinājuma rotu). Kaujas atbalsta bataljons sastāvēja no Inženiertehniskās rotas, Uguns atbalsta rotas, Prettanku rotas, Gaisa kontroles vienības, bet 2011. gadā bataljonā iekļāva no Speciālo uzdevumu vienības pārņemto Militārās izlūkošanas rotu. 2011. gadā Kaujas nodrošinājuma bataljons sastāvēja no Apgādes un transportēšanas rotas, Medicīnas rotas, divām Kaujas nodrošinājuma rotām, bet 2014. gadā izveidoja Tehniskā atbalsta un remonta rotu. 2012. gadā brigādē dienēja 1319 karavīri.

2012. gada maijā LR AM un NBS vadība sāka plānot SzS Kājnieku brigādes turpmākās mehanizācijas iespējas, un jau 2013. gada maijā LR Ministru kabinets atbalstīja LR AM piedāvāto risinājumu – abus kājnieku bataljonus ekipēt ar bruņumašīnām. Sarunas par mazlietotu bruņumašīnu iepirkšanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē sākās 2013. gada novembrī.

04.09.2014. LR AM noslēdza līgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas (Combat Vehicles Reconnaisssance (Tracked)) iegādi. Tika sākta SzS Kājnieku brigādes mehanizācijas projekta pirmā kārta, kuras realizācijas gaitā paredzēja viena bataljona nodrošināšanu ar mazlietotām kāpurķēžu bruņumašīnām. Otrajā kārtā tika plānots otru kājnieku bataljonu apgādāt ar vidējām un vieglajām riteņu bruņumašīnām. Mehanizācijas projekta mērķis bija nodrošināt SzS Kājnieku brigādes kaujas spēju attīstību, un šis projekts ir noteikts kā viena no prioritātēm NBS attīstības plānā.

2015. gadā SzS Kājnieku brigādi pārdēvēja par SzS Mehanizēto kājnieku brigādi. Nosaukuma maiņa norādīja brigādes turpmāko specializāciju. Septembrī brigāde saņēma pirmo daļu bruņutehnikas. Kopumā plānots iegādāties 123 mazlietotas bruņutehnikas vienības. Līdz 2019. gada vidum Latvija bija saņēmusi 81 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu. Mehanizācijas projekts atrodas īstenošanas stadijā. Pirmās kārtas realizācija plānota līdz 2022. gadam, no valsts budžeta tam atvēlot aptuveni 260,7 miljonus eiro.

09.02.2016. 1. kājnieku bataljons tik pārdēvēts par 1. mehanizēto kājnieku bataljonu.

28.08.2018. SzS Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā izveidoja 3. Kājnieku bataljonu, kuru paredzēja galvenokārt kā apmācības vienību jaunkareivju, instruktoru, zemessargu un arī rezerves karavīru apmācībai turpmākajam dienestam NBS vienībās. 

08.07.2012. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas aizsardzības ministri pieņēma lēmumu veidot Baltijas valstu bataljona lieluma vienību dalībai NATO Reaģēšanas spēkos (NATO Response force). Šāda dalība bija paredzēta vienu reizi četros gados. 18.03.2014. trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja saprašanās memorandu par šāda bataljona izveidošanu. Bataljona kaujas dežūra paredzēta no 2020. gada sākuma līdz 31. decembrim.

Autora veidota