Saskaņā ar Latvijas zinātnes starptautisko izvērtējumu, ko veica Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbojoties ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu Latvijā, sociālās zinātnes Latvijā, t. sk. vadībzinātne, ir daudz mazāk attīstītas nekā citas zinātņu nozares, galvenokārt tādēļ, ka vēsturisku iemeslu dēļ tās atradās mazāk izdevīgā situācijā, jo faktiski tikai sāka veidoties pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gs. 90. gadu sākumā. Latvijas sociālo zinātņu pētnieki galvenokārt attīsta savus pētniecības jautājumus, lai risinātu praktiskās vietējās sabiedrības problēmas, nevis darbojas, pievēršoties starptautiskās akadēmiskās kopienas pētījumu problemātikai. Latvijā gandrīz pilnībā trūkst starptautisku salīdzinošo pētījumu.
Pēc Zinātniskās darbības likuma pieņemšanas 2005. gadā un bāzes finansējuma piešķiršanas jaunizveidotajiem zinātniskajiem institūtiem 2008.–2009. gadā tika sākta pētniecības projektu īstenošana vadībzinātnē. Lielākie īstenotie pētniecības projekti: valsts pētījumu programma “Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)”. Programmas darbības periods: 2014.‒2017. gads. Pētniecības projekta mērķis bija sekmēt Latvijas tautsaimniecības pārveides, gudras izaugsmes, pārvaldības un tiesiskā ietvara procesu un problēmu izpratni valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai. Projekts aptver desmit starpdisciplinārus projektus, tai skaitā pētījumus par uzņēmējdarbības attīstību atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai. Tādas pētniecības apakšprogrammas kā “Inovācijas un uzņēmējdarbības attīstība Latvijā atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai” un “Latvijas uzņēmumu konkurētspēja ārējos tirgos” sniedz būtisku ieguldījumu vadībzinātnes attīstībā Latvijā, attīstot izpratni par inovāciju vadīšanas pieejām un metodēm mūsdienu apstākļos, kā arī uzņēmumu konkurētspēju paaugstināšanas iespējām starptautiskajos tirgos.
Sabiedrības vadībā 21. gs. sākumā nozīmīgākās pētījumu tēmas ir uz procesu orientētas vadīšanas ieviešanas iespējas slimnīcā, Latvijas arodbiedrību stratēģiskās vadīšanas pilnveide, klientorientētas pieejas nozīme valsts pārvaldes attīstībā, publiskās pārvaldes pieejas konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā profesionālajā izglītībā Latvijā, iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldībās Latvijā un to ietekmējošo faktoru izvērtējums, teritoriālā zīmola vadība Latvijas pašvaldību mārketingā, pensiju adekvātums un taisnīgums kā pensiju sistēmas institucionālā dizaina funkcijas.
Uzņēmējdarbības vadībā 21. gs. sākumā pētījumi saistīti ar tādām tēmām kā ergonomikas integrāciju ražošanas procesu vadības pilnveidošana Latvijas uzņēmumos, Latvijas mazo uzņēmumu vadīšanas īpatnības, konkurences izzināšanas vadīšana Latvijas uzņēmumos, organizāciju ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas stratēģiskās vadīšanas sistēma, intelektuālo darbinieku vadīšanas metodes un to pilnveidošanas nepieciešamība, tūrisma uzņēmumu vadīšana gala patērētāja kultūras atšķirību kontekstā, nacionālās inovācijas sistēmas pilnveidošana inovatīvo uzņēmumu attīstībai Latvijā, inovāciju vadības ietekmes rādītāji starporganizāciju piegādes ķēdēs un citām.