Latvijā padomju okupācijas laikā vadībzinātne netika atzīta pastāvošās plānveida ekonomikas dēļ, kas paredzēja valsts uzņēmumu darbības nodrošināšanai izmantot galvenokārt ekonomikas zinātnes metodes. Līdz 20. gs. vadībzinātne kā zinātnes nozare atsevišķi netika izdalīta, lai gan tās pirmsākumi meklējami jau 20. gs. 60. gados. Piemēram, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (toreiz Latvijas Lauksaimniecības akadēmija) 1961. gadā toreizējā Agronomijas fakultātē pirmo reizi uzņēma studentus lauksaimniecības ekonomikas un organizācijas specialitātē. Šādai specialitātei pamats tika radīts senāk, jau 1944. gada rudenī, kad universitātē tika izveidota Sociālistiskās lauksaimniecības organizācijas un plānošanas katedra, kas sākumā atradās Rīgā. 1966. gadā Rīgas Politehniskajā institūtā tika izveidota Inženierzinātņu fakultāte, kurā darbību sāka Ražošanas organizācijas un ekonomikas katedra.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā 20. gs. 90. gadu beigās vadībzinātne tika šķirta no ekonomikas zinātnes nozares. Vadībzinātne Latvijā tiek iedalīta divās apakšnozarēs: sabiedrības vadība un uzņēmējdarbības vadība. Līdz pat 2010. gadam pētniecību vadībzinātnē veica galvenokārt profesūra, sagatavojot un publicējot monogrāfijas par būtiskām vadībzinību tēmām.

Saskaņā ar Latvijas zinātnes starptautisko izvērtējumu, ko veica Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbojoties ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu Latvijā, sociālās zinātnes Latvijā, to skaitā vadībzinātne, ir daudz mazāk attīstītas nekā citas zinātņu nozares, galvenokārt tādēļ, ka vēsturisku iemeslu dēļ tās atradās mazāk izdevīgā situācijā, jo faktiski tikai sāka veidoties pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gs. 90. gadu sākumā. Latvijas sociālo zinātņu pētnieki galvenokārt attīsta savus pētniecības jautājumus, lai risinātu praktiskās vietējās sabiedrības problēmas, nevis darbojas, pievēršoties starptautiskās akadēmiskās kopienas pētījumu problemātikai. Latvijā gandrīz pilnībā trūkst starptautisku salīdzinošo pētījumu.

Pēc Zinātniskās darbības likuma pieņemšanas 2005. gadā un bāzes finansējuma piešķiršanas jaunizveidotajiem zinātniskajiem institūtiem 2008.–2009. gadā tika sākta pētniecības projektu īstenošana vadībzinātnē. Lielākie īstenotie pētniecības projekti: valsts pētījumu programma “Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai (EKOSOC-LV)”. Programmas darbības periods: 2014.‒2017. gads. Pētniecības projekta mērķis bija sekmēt Latvijas tautsaimniecības pārveides, gudras izaugsmes, pārvaldības un tiesiskā ietvara procesu un problēmu izpratni valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai. Projekts aptver desmit starpdisciplinārus projektus, tai skaitā pētījumus par uzņēmējdarbības attīstību atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai. Tādas pētniecības apakšprogrammas kā “Inovācijas un uzņēmējdarbības attīstība Latvijā atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai” un “Latvijas uzņēmumu konkurētspēja ārējos tirgos” sniedz būtisku ieguldījumu vadībzinātnes attīstībā Latvijā, attīstot izpratni par inovāciju vadīšanas pieejām un metodēm mūsdienu apstākļos, kā arī uzņēmumu konkurētspēju paaugstināšanas iespējām starptautiskajos tirgos.

Sabiedrības vadībā 21. gs. sākumā nozīmīgākās pētījumu tēmas ir uz procesu orientētas vadīšanas ieviešanas iespējas slimnīcā, Latvijas arodbiedrību stratēģiskās vadīšanas pilnveide, klientorientētas pieejas nozīme valsts pārvaldes attīstībā, publiskās pārvaldes pieejas konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanā profesionālajā izglītībā Latvijā, iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldībās Latvijā un to ietekmējošo faktoru izvērtējums, teritoriālā zīmola vadība Latvijas pašvaldību mārketingā, pensiju adekvātums un taisnīgums kā pensiju sistēmas institucionālā dizaina funkcijas.

Uzņēmējdarbības vadībā 21. gs. sākumā pētījumi saistīti ar tādām tēmām kā ergonomikas integrāciju ražošanas procesu vadības pilnveidošana Latvijas uzņēmumos, Latvijas mazo uzņēmumu vadīšanas īpatnības, konkurences izzināšanas vadīšana Latvijas uzņēmumos, organizāciju ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas stratēģiskās vadīšanas sistēma, intelektuālo darbinieku vadīšanas metodes un to pilnveidošanas nepieciešamība, tūrisma uzņēmumu vadīšana gala patērētāja kultūras atšķirību kontekstā, nacionālās inovācijas sistēmas pilnveidošana inovatīvo uzņēmumu attīstībai Latvijā, inovāciju vadības ietekmes rādītāji starporganizāciju piegādes ķēdēs un citām.

Galvenās atvasināto publisko personu pētniecības iestādes vadībzinātnē ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte.

Pētniecību vadībzinātnē īsteno arī privātās augstākās izglītības iestādes. Nozīmīgākās ir SIA “Biznesa augstskola “Turība””, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”, kas sekmīgi īstenojusi pētījumus vadībzinātnē.

Pētnieciski raksti par vadībzinātnes problemātiku tiek publicēti žurnālos Humanities and Social Sciences Latvia (kopš 2010. gada; izdod Latvijas Universitāte), Journal of Business Management (kopš 2008. gada; izdod RISEBA) un Economics and Business (kopš 2000. gada; izdod Rīgas Tehniskā universitāte). 

Nozīmīgāko monogrāfiju autori ir Valērijs Praude, Jakovs Beļčikovs. Viņu akadēmiskās darbības virziens saistīts ar uzņēmumu vadīšanu un mārketingu. 1994. gadā tika izdota V. Praudes un J. Beļčikova monogrāfija “Mārketings” un 1996. gadā “Menedžments”, tādējādi attīstot izpratni par uzņēmējdarbības vadīšanas mūsdienu teoriju un praksi. Inesas Vorončukas monogrāfija “Personāla vadība” (2003) attīstīja personāla vadības teoriju un praksi Latvijā. Personāla vadības attīstībā nozīmīgu ieguldījumu sniedzis arī Ilgvars Forands. Žaneta Ilmete attīstījusi projektu vadīšanas jomu Latvijā. Jānis Caune, Andrejs Dzedons un Leonīds Pētersons attīstījuši stratēģiskās vadīšanas jomu. Sabiedrības vadības attīstībā Latvijā liela nozīme bijusi tādiem pētniekiem kā Edvīnam Vanagam, Ingai Vilkai un Mārim Pūķim, kas uzsvēruši arī uzņēmējdarbības metožu pielietojuma svarīgumu publiskajā pārvaldē. Baiba Rivža pēta mazās uzņēmējdarbības attīstību laukos, veic traucējošo faktoru un to novēršanas izpēti.