Visticamāk, šaha spēle Latvijā ienākusi no Rietumeiropas. Pirmās liecības par šahu Latvijas teritorijā sniedz arheoloģiskajos izrakumos atrastās šaha figūriņas no 13. gs. sākuma.

Pirmās drošās ziņas par šaha spēli Latvijā ir no 19. gs., kad Rīgas Amatniecības biedrībā tika izveidots šaha pulciņš, kas pastāvēja līdz 1886. gadam. 19. gs. 80. gados Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) tika izveidota šaha sekcija. 16.12.1890. tika nodibināta Rīgas Šaha biedrība. Vēlāk tika nodibināta II Rīgas Šaha biedrība, Senioru klubs un citas šaha entuziastu organizācijas. Rīga šajā laikā bija kļuvusi arī par nozīmīgu korespondencšaha, kā arī uzdevumu un etīžu sastādīšanas centru.

Kad Latvijas valsts jau bija pasludināta, 13.04.1924. tika dibināta Latvijas Šaha savienība. 1928. gada pavasarī tā iestājās Starptautiskajā Šaha federācijā (Fédération Internationale des Échecs, FIDE), līdz ar to Latvijai pavērās iespēja piedalīties pasaules šaha olimpiādēs, kurās Latvijas šahisti piedalījušies regulāri.

Lielākais panākums bija 1931. gadā Prāgā izcīnītā 6. vieta. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas komanda piedalījās četros Eiropas komandu čempionātos (1992, 1997, 1999, 2001), pēc tam finansiālu apstākļu dēļ nebija iespējama komandas piedalīšanās, un tikai 2011. un 2015. gadā vīriešu un sieviešu izlasēm izdevās atkal sacensties Eiropas komandu čempionātā.

Līdz ar šaha savienības dibināšanu aizsākās Latvijas čempionāti šaha izspēlē (tolaik tos dēvēja par kongresiem). Ar laiku kongresi ieguva mūsdienu nosaukumu – Latvijas čempionāti.

1937. gadā Ķemeru sanatorijā notika viens no ievērojamākajiem starptautiskajiem šaha turnīriem valsts vēsturē un togad Eiropā, kurā piedalījās 18 sportisti; turnīrā dalītu pirmo vietu ieguva Vladimirs Petrovs. Padomju okupācijas laikā 1968.‒1975. gadā Liepājā norisinājās viens no masveidīgākajiem turnīriem Latvijā ‒ Tautu draudzības festivāls, kurš ik gadus pulcēja aptuveni 450 jauno spēlētāju no visas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS). 1979. gadā Rīgā notika pasaules šaha čempionāta cikla starpzonālais turnīrs, kurā ar 14 no 17 iespējamajiem punktiem triumfēja Mihails Tāls.

Tradīcijām bagātākais masveidīgākais festivāls, kas notiek vēl mūsdienās, ir “Liepājas rokāde”, kas ik gadu risinās Liepājā (kopš 1994. gada). Viens no spēlētāju sastāva ziņā stiprākajiem un lielākajiem Ziemeļvalstīs ir festivāls “RTU Open”, kas notiek katru gadu kopš 2011. gada Rīgā, Ķīpsalas izstāžu zālē. 2017. gada aprīlī Rīgā notika Eiropas sieviešu čempionāts, kurā piedalījās 144 šahistes no 32 valstīm. 08.2018. Rīgā notika Eiropas čempionāts jauniešiem.

Nozīmīgākās šaha organizācijas ir Latvijas Šaha federācija (agrāk Latvijas Šaha savienība) un 2007. gadā dibinātā Rīgas Šaha federācija. Sporta veida attīstībā nozīmīga ir arī 1972. gadā dibinātā Rīgas Šaha skola. Latvijas šaha klubi vai šaha nodaļas darbojas Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Kuldīgā, Liepājā, Jelgavā, Jēkabpilī, Olainē, Daugavpilī, Valkā un citur.

Ievērojamākais šahists pirms 1940. gada bija Hermanis Matisons, kurš 1924. gadā Parīzē ieguva pirmā pasaules čempiona titulu amatieriem. Milda Lauberte 13 reizes uzvarējusi Latvijas sieviešu šaha čempionātos, kļuvusi par pirmo Latvijas šahisti, kas piedalījās pasaules sieviešu šaha čempionātā Stokholmā (1937), izcīnot dalītu 3.–4. vietu. Nākamajā pasaules sieviešu šaha čempionātā Buenosairesā (1939) M. Lauberte izcīnīja 6. vietu. Ievērojams Latviešu šahists bijis Kārlis Bētiņš. Viņš sekmīgi darbojies atklātņu teorijas pētīšanā un publicējis analīzes. Pētījumu rezultātā radusies atklātne Latviešu gambīts: 1) e4.e5,2.Zf3,f5.

Jānis Klovāns ir deviņkārtējs Latvijas čempions un trīskārtējs pasaules senioru čempions, lielmeistars korespondencšahā (1997).

M. Tāls 1960. gadā kļuva par astoto pasaules čempionu, PSRS izlases sastāvā astoņas reizes kļuvis par šaha olimpiādes uzvarētāju komandu vērtējumā, kā arī izcīnījis piecas zelta un divas sudraba individuālās medaļas. PSRS izlases sastāvā viņš sešas reizes kļuvis par Eiropas komandu šaha čempionāta uzvarētāju komandu vērtējumā (1957–1961, 1970–1980), kā arī izcīnījis trīs zelta, sudraba un bronzas individuālās medaļas.

Aivars Gipslis ir astoņkārtējs Latvijas čempions, starptautiskais lielmeistars kopš 1967. gada. 1966.‒1979. gadā trenējis pasaules eksčempioni Nonu Gaprindašvili. A. Gipšļa trenētā PSRS sieviešu izlase uzvarēja sešās pasaules šaha olimpiādēs. Lielmeistars korespondencšahā (1997).

Aleksejs Širovs ir pasaules čempions kadetiem 1988. gadā, Starptautiskās Šaha federācijas pasaules vicečempions (2000), pārstāvot Spāniju. Dana Reizniece-Ozola ir divkārtēja Eiropas čempione U-18 un četrkārtēja Latvijas čempione. Laura Rogule ir 2002. gada pasaules čempione U-14 un deviņkārtēja Latvijas čempione.

Šaha attīstību veicinājuši vairāki sporta veida darbinieki. Āris Ozoliņš ir daudzu starptautisku turnīru organizators, pēc neatkarības atgūšanas pirmais no Latvijas šaha funkcionāriem ievēlēts par Eiropas Šaha savienības auditoru, Starptautiskās Šaha federācijas Baltijas zonas prezidents (kopš 2002. gada). Starptautiskās kategorijas tiesnesis Alberts Cimiņš tiesājis un palīdzējis organizēt vairākus tūkstošus turnīru. Tiesājis pasaules šaha olimpiādē Baku (2016). Egons Lavendelis ir prestižā “RTU Open” organizētājs, 2017. gada Eiropas sieviešu čempionāta direktors. Ievērojamu ieguldījumu šaha attīstībā Latvijā PSRS laikā devis treneris, tiesnesis un korespondencšaha meistars Pēteris Šadurskis.

Padomju okupācijas laikā lielākā daļa šaha dzīves notika Apvienotajā šaha un dambretes klubā, kā arī Rīgas Šaha skolas telpās. Mūsdienās spēles notiek arī RTU telpās un Rīgas Šaha federācijā.

Būtisku ieguldījumu šaha attīstība ir devis žurnāls “Šahs”, kas iznāca divreiz mēnesī 1959.–1990. gadā. Pavisam iznāca 758 žurnāla numuri.