Airēšanas sporta pirmsākumi Latvijas teritorijā saistāmi ar 19. gs. 01.10.1872. nodibināts Rīgas airētāju klubs (Rigaer Ruder-Club). Šis datums uzskatāms par airēšanas, bieži sauktas akadēmiskās airēšanas, sporta sākumu Latvijas teritorijā. 1874. gadā notika pirmās starptautiskās sacensības Daugavā, kā arī kopš 1909. gada – tradicionālā “Pokal Rīga” izcīņa vīriešu četriniekiem ar stūrmani (M4+). Treniņi notika Daugavā – apkārt Ķīpsalai. 1890. gadā tika izveidots Jelgavas airētāju klubs. 1924. gadā airētāju klubi un biedrības apvienojās Latvijas Airētāju savienībā. 1927.–1939. gadā sarīkotas 12 starptautiskas regates airēšanas sacensībām vislabāk piemērotajā vietā Lielupē pie Bulduriem. 1932. gadā Rīgas Dāmu airētāju biedrība pirmoreiz piedalījās sacensībās ar trijām četrinieku komandām. 1935. gadā 8. Starptautiskajā regatē pirmo reizi notika Kārļa Ulmaņa dāvātā “Baltijas jūras kausa” izcīņa. 1939.–1944. gadā par airēšanas centru kļuva “Universitātes Sports” (US). Katru gadu notika Daugavas un Lielupes regates.
Padomju okupācijas laikā 05.12.1945. bijušajā US bāzē Balasta dambī izveidoja sporta biedrības “Daugava” jahtklubu, kur regulāri trenējās ap 100 jauniešu. 1954. gadā jahtklubu un airētājus pārcēla uz Lielupes bāzi Jūrmalā, kur no 1963. gada darbojās ūdens sporta bāze, bet no 13.03.1996. – Specializētā airēšanas sporta skola. 1951.04.10. Lielupē notika 1. Baltijas republiku sacensības. 1953. gadā sāka darboties sporta biedrības “Dinamo” Rīgas airēšanas bāze Majoros, un 1980. gadā atvēra Murjāņu Sporta ģimnāzijas airēšanas filiāli Jūrmalā.
1963. gadā sieviešu pārairu divnieka (W2x) komanda izcīnīja Eiropas čempionātu zelta medaļas. Latvijas airētājas Maija Pumpura (Kaufmane) kļuva par trīskārtēju (1963, 1964, 1965) un Daina Mellenberga (Šveica) par četrkārtēju (1963, 1964, 1965, 1967) Eiropas čempioni.
1968. gadā trīs Latvijas airētāji pirmo reizi iekļuva Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) olimpiskajā izlasē vīriešu bezstūrmaņa četriniekā (M4-). 1974. un 1975. gadā jaunajā sieviešu bezstūrmaņa divnieku (W2-) laivu klasē pasaules čempionātos godalgotas vietas izcīnīja Janīna Gžibovska un Rūta Veinberga. 1979. gadā Latvijas M4+ komanda izcīnīja 2. vietu pasaules čempionātā.
20. gs. 80. gados tika mainīta PSRS izlases laivu komandu veidošanas sistēma – vairs nesacentās labi saairējušās komandas, bet izlase tika veidota no sportistiem pēc vieniniekos sasniegtiem individuāliem rezultātiem. Turpmāk Latvijas airētāju sasniegumi saistīti ar atsevišķu sportistu līdzdalību izlases laivu ekipāžās. PSRS izlases sastāvā Latvijas airētāji Margarita Kokarēviča (W2x), Sarmīte Stone (astoņniekā, W8+), Ģirts Vilks (M4x) kļuva par pasaules čempioniem. 1988. gadā Jūrmalā notika “Latvijas‒ASV regate”, kur divās dienās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vecmeistariem sacentās arī visu Baltijas republiku vīriešu vecmeistaru (Master) komandas. Līdz neatkarības atgūšanai Latvijas airētāji 49 reizes bijuši PSRS čempioni un 12 reizes pasaules junioru U-18 sacensību uzvarētāji.
20.09.1991. Latvijas Airēšanas federācija tika uzņemta Starptautiskajā Airēšanas federācijā (Fédération Internationale des Sociétés d’Aviron, FISA), 18.10.1992. tika atjaunots Rīgas Airētāju klubs, kurš apvieno pārsvarā vecmeistarus, kas katru gadu iegūst godalgotas vietas vecmeistaru regatēs. Pēc neatkarības atgūšanas augstas klases airētāji sagatavoti tikai U-18 un U-23 kategorijās. Pasaules U-23 čempionātā 2004. gadā vieniniekā (M1x) Kristaps Bokums, 2010. un 2011. gadā vīriešu pārairu divnieku (M2x) klasē Dairis Adamaitis, Lauris Šīre izcīnīja 1. vietu. Sieviešu vieninieku (W1x) klasē Elza Gulbe 2013. gadā U-23 pasaules čempionātā izcīnīja 3. vietu, 2016. gada Eiropas čempionātā ieguva 2. vietu.
15.06.2017. Latvijā bija reģistrēti 305 airētāji, strādāja 12 treneri airēšanas bāzēs Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī un Rīgā. 2018. gada beigās ar airēšanu nodarbojās vairs tikai 286 sportisti, no tiem līdz 22 gadiem – 147, seniori-pieaugušie – 91, bet veterānu skaits ir audzis – 48.
