Kopš 20. gs. 70. gadiem E. Rozenbergs ir viens no ievērojamākajiem latviešu tekstilmāksliniekiem. Viņa daiļradi raksturo ne tikai klasiskā gobelēna tradīcijas, bet arī laikmetīgi telpiskie risinājumi, jauktas tehnikas un oriģināli materiāli. E. Rozenberga ilggadīgā darbība Latvijas Mākslinieku savienībā (LMS) saistās ar radošām un organizatoriskām aktivitātēm dažādās jomās, kas ietver LMS muzeja izveidi, Zvārtavas muižas rekonstrukciju un latviešu mākslas reprezentāciju starptautiskās izstādēs.

E. Rozenbergs mācījies Jūrmalas 4. vidusskolā (1955–1958), beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas Glezniecības nodaļu (1966) un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu profesora Rūdolfa Heimrāta vadībā (1971).

E. Rozenbergs dzimis strādnieku Herberta un Marijas ģimenē. Sieva Maiga – radio žurnāliste un mākslas galerijas vadītāja. Kopš 1968. gada E. Rozenbergs piedalās izstādēs, un 1973. gadā viņš tiek uzņemts LMS. E. Rozenbergs bija Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas zīmēšanas un gleznošanas pasniedzējs (1971–1975), LMS Tekstilmākslas sekcijas priekšsēdētājs (1977–1992), LMS valdes viceprezidents (1982–1992), Eiropas Tekstilmākslas asociācijas (European Textile Network) ģenerālsekretārs (1993–1997) un LMS prezidents (1994–2005). Organizējis septiņus Starptautiskus tekstilmākslas simpozijus (1984–1994) un 1995. gadā izveidojis Zvārtavas Mākslas un izglītības centru, piedalījies Norvēģijas/Latvijas tekstilmākslas apmaiņas programmā Norvēģijā (1990) un Leiksaidas studijas mākslinieku rezidences programmā Mičiganā (Lakeside Studio Artist Residence Program, Michigan), Amerikas Savienotajās Valstīs (1990).

E. Rozenberga daiļrade īpašu vērību guva latviešu dekoratīvās šķiedras mākslas 20. gs. 70.–80. gadu uzplaukuma laikā, kad dzima novatoriski formu un struktūru meklējumi. Sumaka tehnikā, kas vizuāli atgādina pinuma faktūru, austajās sienas segās dominē figurālas kompozīcijas, kuru lakoniski stilizētajā zīmējumā izcelta ekspresīva kustība (“Jātnieki”, 1974; “Spēle”, 1975; “Peldētājas”, 1978; “Miglā”, 1983; “Cilvēks un daba”, 1985). Latviešu dekoratīvajā tekstilmākslā būtiskā etnogrāfijas un folkloras tēma izmantota vērienīgajās sienas segās “Deja” (1975), “Svētku deja” (1977), “Pieguļā” (1983), “Veltījums Dainu tēvam” (1985), “Zāļu vakars” (1986).

Deviņu vertikālo audumu ansamblī “Grāmatzīmes Latvju rakstiem” (1982) iemūžināti Lielvārdes jostas fragmenti. Stagnācijas laikā latviešu tekstilmākslā, atšķirībā no stingri žūrētās glezniecības, tika brīvi pieļautas abstraktas kompozīcijas (“Pilsēta”, 1970; “Ritmi”, 1976; “Lietū”, 1979). “Ritmi II” 1997. gadā tapa kā Karakasas (Venecuēla) IMG bankas pasūtījums. Sākot ar 1990. gadu, E. Rozenbergs gobelēnu ciklā “Zīmes smiltīs” (1990–1993) pievēršas jūras viļņu un pludmales smilšu rakstu ornamentālam atspoguļojumam. Nākamo posmu raksturo diametrāli atšķirīgi darbi – novatoriski veidoti telpiski objekti no koka skaitāmiem kauliņiem (“Brīvības arka”, 1999), bet 1999. gadā sākas improvizācijas ar baltu un krāsainu virvju vijumiem uz metāla karkasa (“Korida”, 2007). Pēc Meksikas ceļojuma mākslinieks atgriežas pie sienas segām, kurās kapara diega mirdzums atklāj senās acteku un maiju mākslas iespaidus (“Tumši violetā leģenda”, “Maska jaguāram”, “Dārzs” (visi 2007)). Pēc senatnes atblāzmām (“Enģeļi un maskas”, 2007) gobelēnos no jauna ienāk abstrakts izteiksmes veids (“Parīzes ritmi”, 2012; “Rētas I”, 2013).

Personālizstādē “Tranfigurācija” (Latvijas Nacionālā muzeja Kupola zāle, 2018) E. Rozenbergs izmanto tradicionālo sumaka aušanas tehniku un sienas segas formātu, bet transformē mikroshēmu grafiskos risinājumus un auž ar sintētiskām videolentēm, audiolentēm, polipropilēna šķiedrām, atklājot 20./21. gs. mijas elektroniskajam laikmetam raksturīgas izteiksmes iespējas (“Miglu krastmala”, “Pēdējais tango Parīzē”, abi 2018. gadā).

2014. gadā E. Rozenbergs piedalās Francijas Kultūras ministrijas Nacionālo manufaktūru (Mobilier National) konkursā, un tā rezultāta divas viņa skices 2015. gadā sāka aust Gobelēnu manufaktūrā (La Manufacture des Gobelins) Parīzē un Bovē (La Manufacture des Beauvais). 2018. gada aprīlī E. Rozenbergs piedalās ceremonijā “Noņemšana no stellēm”, kad pabeigtie gobelēni “Refleksijas – pārdomas I un II” tika nogriezti no velkiem.

E. Rozenbergs piedalījies izstādēs ASV, Austrijā, Baltkrievijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Kanādā, Krievijā, Lietuvā, Norvēģijā, Somijā, Turcijā, Ukrainā, Ungārijā, Uzbekistānā, Vācijā, Vjetnamā, Zviedrijā. Nozīmīga ir dalība 14. Starptautiskajā tekstilmākslas triennālē (Międzynarodowe Triennale Tkaniny) Lodzā, Polijā (2013).

E. Rozenberga darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Klīvlendas Mākslas muzejā (Cleveland Museum of Art) ASV, Mākslas un dizaina muzejā (Museum of Arts and Design) Ņujorkā, Lodzas Centrālajā tekstilrūpniecības muzejā (Centralne Muzeum Włókiennictwa w Łodzi) Polijā, Valsts vēstures, arhitektūras, mākslas un ainavu muzejā-rezervātā “Caricino”, Maskavā (Государственный историко-архитектурный, художественный и ландшафтный музей-заповедник "Царицыно”), Francijas Kultūras ministrijas Nacionālajā manufaktūrā, Dānijas Karaļnama kolekcijā Kopenhāgenā, Dānijas Karalistes Ģenerālkonsulātā Ņujorkā, ASV, Dānijas Kultūras institūtā Rīgā, Latvijas Republikas ANO pārstāvniecībā Ņujorkā, ASV, kā arī privātkolekcijās ASV, Čehijā, Dānijā, Francijā, Kanādā, Latvijā, Lielbritānijā, Vācijā. Astoņi Latvijas goda konsuli ASV 2018. gadā uzdāvināja Latvijas Republikas vēstniecībai Vašingtonā trīs E. Rozenberga gobelēnus.

1986. gadā E. Rozenbergam piešķirts Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Mākslas Akadēmijas (Академия художеств СССР) diploms, 1998. gadā – Norvēģijas Karalistes ordenis (Den Kongelige Norske Fortjenstorden), 2000. gadā – Francijas Republikas Goda leģiona ordenis (Ordre National de la Légion d’Honneur), 2001. gadā – Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atzinība par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Republikas stiprināšanā, 2002. gadā – Triju Zvaigžņu ordenis (IV šķira), 2003. gadā – ordenis Al Merito della Republica Italiana, Itālija, 2005. gadā – Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma Gada balva par individuālo ieguldījumu, 2019. gadā – Francijas Republikas Kultūras ministrijas ordenis Arts et des Lettres.

Tekstilmākslinieka E. Rozenberga daiļradi raksturo spēcīgs un mērķtiecīgs radošais gars un nemitīgi radošie meklējumi. Tie atspoguļojas gan ar daudzpusīgo tēmu loku, gan ar stilistisko daudzveidību no figurālām kompozīcijām līdz telpiskiem risinājumiem, gan eksperimentējot ar šķiedras mākslai neraksturīgiem materiāliem. Tomēr īpaši jāuzsver Latvijas kultūras vēsturē unikālā un augstu vērtējamā E. Rozenberga sadarbība ar manufaktūru apvienību Mobilier National Parīzē, kurā pēc viņa projektiem tapa divi gobelēni, kas nonāca Francijas valsts īpašumā.