AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 21. martā
Zane Skujiņa

paraolimpiskais sports Latvijā

Paraolimpiskais sports ir pielāgotais sports cilvēkiem ar dažādu veidu invaliditāti. Par paraolimpisko sportu tiek uzskatīti 28 paraolimpiskā sporta veidi, kā arī neparaolimpiskie sporta veidi un pielāgotais sports cilvēkiem ar garīgu invaliditāti un dzirdes traucējumiem.

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas lielākie panākumi sportā
  • sporta politika Latvijā
  • sporta vadības organizācijas Latvijā
  • tautas sports Latvijā
  • vieglatlētika Latvijā
Diāna Dadzīte paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. 2016. gads.

Diāna Dadzīte paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. 2016. gads.

Fotogrāfs Juris Bērziņš-Soms. Avots: Latvijas Paralimpiskā komiteja.

Satura rādītājs

  • 1.
    Īsa vēsture
  • 2.
    Pašreizējais attīstības stāvoklis
  • 3.
    Ievērojamākie sportisti
  • 4.
    Nozīmīgākās organizācijas
  • Multivide 2
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Īsa vēsture
  • 2.
    Pašreizējais attīstības stāvoklis
  • 3.
    Ievērojamākie sportisti
  • 4.
    Nozīmīgākās organizācijas
Īsa vēsture

Latvijā paraolimpiskā sporta pirmsākumi meklējami 20. gs. 80. gados. 1984. gadā Jānis Iluss kopā ar domubiedriem dibināja Vislatvijas invalīdu sporta klubu “Optimists”. Klubs ilgu laiku bija viena no lielākajām invalīdu sporta organizācijām Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS). Jau pirmajā darbības gadā “Optimists” pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, kopīgi rīkojot gan kultūras, gan sporta pasākumus Latvijā un ārvalstīs, kā arī piedaloties dažādu sporta veidu starptautiskās sacensībās. Pirmie paraolimpiskie sporta veidi, kas attīstījās Latvijā, bija sēdvolejbols, loka šaušana un vieglatlētika (īpaši lielu popularitāti guva tāllēkšanas, lodes grūšanas un diska mešanas disciplīnas).

Sākotnējā treniņi norisinājās ar dažādu skolu sporta zālēs pieejamo inventāru un pašu metinātiem sporta ratiem, kas ir nepieciešami, lai veiksmīgi startētu sacensībās sēdošajās disciplīnās. Pieredzes trūkums dažkārt bija par iemeslu Latvijas sportistu diskvalifikācijai. Piemēram, Lillehammeres Ziemas paraolimpiskajās spēlēs, kurās startēja Aldis Šūpulnieks, viņa pirmajās 5 km sacensībās slēpošanā iegūtais rezultāts tika anulēts tādēļ, ka uz slēpēm netika uzspiesti sacensību oficiālie zīmogi.

1988. gadā tika nolemts sporta klubu “Optimists” pievienot Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejai. Radās ideja par Latvijas Paralimpiskās komitejas dibināšanu. Latvijas Paralimpiskā komiteja oficiāli dibināta 05.02.1995. Par pirmo tās prezidentu kļuva Valdis Nagobads, kurš devis nozīmīgu ieguldījumu, veicinot paraolimpiskās kustības attīstību Latvijā. 1995. gadā Latvijas Paralimpiskā komiteja pievienota arī Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (International Paralympic Committee) un Eiropas Paralimpiskās komitejas (European Paralympic Committee) tīklam.

Pirmās oficiālās starptautiskās sacensības, kurās piedalījās Latvijas sportisti, bija 1989. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā. Paraolimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti pirmo reizi piedalījās 1992. gadā Barselonā ‒ tajās startēja divi vieglatlēti no Latvijas: A. Šūpulnieks un Armands Ližbovskis.

Pašreizējais attīstības stāvoklis

Katra Latvijas Paralimpiskās komitejas paspārnē esošā federācija rūpējas par sava sporta veida attīstību gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, attiecīgi rīkojot Latvijas līmeņa čempionātus, kausa izcīņas un turnīrus. Vietējā līmeņa sacensības nopietni sāka attīstīties uzreiz pēc sporta kluba “Optimists” dibināšanas – 1985. gadā pirmo reizi norisinājās sacensības loka šaušanā, vieglatlētikā un sēdvolejbolā (Līvānos).

Latvijā katru gadu tiek rīkoti čempionāti vieglatlētikā (cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem), kā arī turnīri un kausa izcīņas peldēšanā, sēdvolejbolā, bočē, ratiņbasketbolā, ratiņtenisā, ratiņkērlingā. Daudzi no sporta veidiem ir adaptīvi. Tas nozīmē, ka cilvēki, startējot, piemēram, loka šaušanā, var piedalīties Latvijas čempionātos un sacensībās, kurās piedalās cilvēki bez kustību traucējumiem. Šādi sporta veidi ir arī dažās disciplīnās vieglatlētikā, iejādes sacensībās, airēšanā, galda tenisā, riteņbraukšanā, kērlingā, kā arī maratonā un triatlonā.

Kopš 2011. gada Latvijā norisinās arī Latvijas Paraolimpiskā sporta diena. Katru gadu sadarbībā ar Latvijas Bērnu un Jauniešu invalīdu sporta federāciju tiek rīkota Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu diena.

Latvijā attīstās arī adaptīvie jeb pielāgotie sporta veidi, kuri nav iekļauti paraolimpisko spēļu programmā. Regulāri norisinās Latvijas Neredzīgo sporta savienības rīkoti turnīri šaudaunā (sporta veids, kurā tiek izmantots galda tenisa galdam līdzīgs galds, bet bumbiņa ir ar skaņas elementiem un dalībnieku acis ir pilnībā aiztaisītas), dambretē un šahā, kā arī tandēma riteņbraukšanā.

Līdz 09.2024. Latvija pārstāvēta deviņās vasaras paraolimpiskajās spēlēs, kā arī divās ziemas paraolimpiskajās spēlēs. Visplašāk pārstāvētās bijušas Pekinas Paraolimpiskās spēles, kurās piedalījās 17 sportisti. Visvairāk sporta veidu pārstāvēti Riodežaneiro Vasaras paraolimpiskajās spēlēs, kad Latviju pārstāvēja 11 sportisti sešos dažādos sporta veidos. Paraolimpiskās spēles 2021. gadā bijušas vienas no visveiksmīgākajām ‒ tajās tika izcīnītas piecas medaļas.

Latvijas sportistu sasniegumi Paraolimpiskajās spēlēs
 Autores veidota.

Sporta veids

Vārds, uzvārds

Gads

Sporta disciplīna, klase

Medaļa

Vieglatlētika

Aigars Apinis

2000

lodes grūšana (F52)

bronza

Vieglatlētika

Aigars Apinis

2000

diska mešana (F52)

bronza

Vieglatlētika

Armands Ližbovskis

2000

tāllēkšana (T13)

bronza

Vieglatlētika

Aigars Apinis

2004

diska mešana (F52)

zelts

Vieglatlētika

Edgars Bergs

2004

lodes grūšana (F35)

sudrabs

Vieglatlētika

Edgars Bergs

2004

diska mešana (F35)

bronza

Vieglatlētika

Aigars Apinis

2008

diska mešana (F52)

zelts

Vieglatlētika

Aigars Apinis

2008

lodes grūšana (F52)

sudrabs

Vieglatlētika

Edgars Bergs

2008

lodes grūšana (F35)

sudrabs

Vieglatlētika

Aigars Apinis

2012

lodes grūšana (F52)

zelts

Vieglatlētika

Aigars Apinis

2012

diska mešana (F52)

sudrabs

Vieglatlētika

Aigars Apinis

2016

diska mešana (F52)

zelts

Vieglatlētika

Diāna Dadzīte

2016

šķēpa mešana (F55)

zelts

Vieglatlētika

Diāna Dadzīte

2016

diska mešana (F55)

bronza

Vieglatlētika

Edgars Bergs

2016

lodes grūšana (F35)

bronza

         
Vieglatlētika Aigars Apinis 2021 diska mešana (F52) bronza 
Vieglatlētika Diāna Dadzīte 2021 diska mešana (F55) sudrabs
Vieglatlētika Diāna Dadzīte 2021 šķēpa mešana (F55) bronza
Jāšana Rihards Snikus 2021 iejāde, individuālās sacensības (GI) sudrabs
Jāšana Rihards Snikus 2021 iejāde, brīvais stils (GI) sudrabs
         
Vieglatlētika  Diāna Krūmiņa  2024  šķēpa mešana (F55)  zelts
 Vieglatlētika  Aigars Apinis  2024  diska mešana (F52)  sudrabs
 Jāšana  Rihards Snikus  2024  iejāde, brīvais stils (GI)  zelts
 Jāšana  Rihards Snikus  2024  iejāde, individuālās sacensības (GI)  zelts

24 medaļas

Ievērojamākie sportisti

Par vienu no titulētākajiem paraolimpiešiem uzskatāms Aigars Apinis. Viņš kopā ieguvis desmit dažādas paraolimpisko spēļu medaļas. Diāna Krūmiņa (Dadzīte) Vasaras paraolimpiskajās spēlēs 2024. gadā Parīzē izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanā, pārspējot pasaules rekordu. Vairākas medaļas vieglatlētikā paraolimpiskajās spēlēs izcīnījis Edgars Bergs. Dmitrijs Silovs ir vairākkārtējs paraolimpiskais Eiropas un pasaules čempions un vicečempions šķēpa mešanā. Ievērojamus rezultātus sasniegusi arī sportiste Ingrīda Priede diska mešanā un lodes grūšanā, kā arī Armands Ližbovskis tāllēkšanā.

Raimunds Beginskis ir pirmais ratiņbasktebola spēlētājs no Latvijas, kurš ar to sāka nodarboties profesionāli. Viņš vairākus gadus bijis ne tikai viens no rezultatīvākajiem spēlētājiem Eiropā, bet arī starptautiskos turnīros; atzīts par vienu no vērtīgākajiem spēlētājiem.

Rihards Snikus ir vispazīstamākais iejādes sportists; izcīnījis divas zelta medaļas Parīzē, divas sudraba medaļas Tokijas paraolimpiādē, 4. vietu Londonas paraolimpiādē un 5. vietu Riodežaneiro paraolimpiskajās spēlēs. Poļina Rožkova lielākos panākumus guvusi paraolimpiskajā paukošanā. 2015. gadā P. Rožkova nokļuva savas grupas paukošanas špagas grupas A klases 1. vietā, ilgu laiku saglabājot līderes pozīciju. Latvijas labākie paraolimpiskie loka šāvēji ir Ieva Melle un Gints Jonasts. 2016. gadā Riodežaneiro paraolimpiskajās spēlēs I. Melle ieguva 8. vietu.

Aigars Apinis paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. 2016. gads.

Aigars Apinis paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. 2016. gads.

Fotogrāfs Juris Bērziņš-Soms. Avots: Latvijas Paralimpiskā komiteja.

Nozīmīgākās organizācijas

Latvijas Paralimpiskā komiteja ir nozīmīgākā invalīdu sporta organizācija Latvijā. Komitejas mērķis ir attīstīt un popularizēt paraolimpisko kustību. Tās uzdevums ir nodrošināt paraolimpisko sportistu dalību nacionālās un starptautiskās sacensībās, kā arī pārstāvēt sportistu intereses gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī. Latvijas Paralimpisko komiteju veido 23 sporta federācijas. Latvijas Paralimpiskā komiteja aptver arī Nedzirdīgo sportu, kā arī Speciālo olimpiādi. Latvijas Paralimpisko komiteju kopš 2009. gada vada Daiga Dadzīte.

Latvijas Neredzīgo sporta savienība organizē sporta un brīvā laika aktivitātes cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Tā ir patstāvīga sabiedriska organizācija, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas neredzīgo sporta klubus un apvienības. Latvijas Neredzīgo sporta savienība ir Starptautiskās Neredzīgo sporta asociācijas (International Blind Sports Federation) biedre.

Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija ir neatkarīga sporta organizācija, kas atbildīga par sportu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Federācija ir Starptautiskās Nedzirdīgo sporta federācijas (International Deaf Sport Federation) biedre. Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija ir nozīmīgākā organizācija Latvijā, kas apvieno visus pielāgotā sporta veidus cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Federācija nodrošina sportistus dalībai Nedzirdīgo Olimpiskajās spēlēs (Deaflympics).

Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācija atbild par pielāgotā sporta popularizēšanu starp bērniem ar dažādu invaliditāti. Tajā ir vairāk nekā 40 biedru. Organizācijas mērķis ir sekmēt bērnu un jauniešu fiziskās un garīgās veselības uzlabošanu un iesaisti sabiedriskajā dzīvē, par pamatu izmantojot paraolimpisko un pielāgoto sportu. Federācija izveidojusi mācību centru “A Sports”. Federācijas prezidente ir Aija Kļaviņa.

“Latvijas speciālā olimpiāde” ir patstāvīga sporta organizācija, kas atbildīga par sportu cilvēkiem ar dažādiem intelektuālās jeb mentālās attīstības traucējumiem. Tā ir Starptautiskās Speciālās olimpiādes (Special Olympics) biedre. “Latvijas Speciālās olimpiādes” uzdevums ir dažāda vecuma cilvēku integrēšana sabiedrībā, iesaistot tos sporta spēlēs un attīstot to pašapziņu. Organizācija nodrošina Latvijas sportistu dalību Speciālās olimpiādes spēlēs.

Multivide

Diāna Dadzīte paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. 2016. gads.

Diāna Dadzīte paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. 2016. gads.

Fotogrāfs Juris Bērziņš-Soms. Avots: Latvijas Paralimpiskā komiteja.

Aigars Apinis paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. 2016. gads.

Aigars Apinis paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. 2016. gads.

Fotogrāfs Juris Bērziņš-Soms. Avots: Latvijas Paralimpiskā komiteja.

Diāna Dadzīte paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. 2016. gads.

Fotogrāfs Juris Bērziņš-Soms. Avots: Latvijas Paralimpiskā komiteja.

Saistītie šķirkļi:
  • paraolimpiskais sports Latvijā
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas lielākie panākumi sportā
  • sporta politika Latvijā
  • sporta vadības organizācijas Latvijā
  • tautas sports Latvijā
  • vieglatlētika Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Informatīvais resurss “Aktīvs.org”
  • Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācija
  • Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija
  • Latvijas Neredzīgo sporta savienība
  • Latvijas Paralimpiskā komiteja
  • “Latvijas Speciālā olimpiāde”
  • Tīmekļvietne “Latvijas sēdvolejbols”

Zane Skujiņa "Paraolimpiskais sports Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/5593-paraolimpiskais-sports-Latvij%C4%81 (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/5593-paraolimpiskais-sports-Latvij%C4%81

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana