Laugas purvs ir augstā tipa purvs 1876 ha platībā, no kuras dabiskā purva daļu 740 ha platībā aizņem dabas liegums “Laugas purvs”, bet rietumos no tā atrodas kūdras ieguves lauki un platības, kur tiek audzētas dzērvenes.

Laugas purvs atrodas uz robežas starp Piejūras zemieni un Idumejas augstieni Metsepoles līdzenuma dienvidu daļā, uz austrumiem no Bīriņu vaļņa. Purva ieplaku veido galvenokārt glacigēnie nogulumi (mālaina morēna) un glaciofluviālie nogulumi (rupja smilts, grants). Laugas purvā kūdras slāņa vidējais biezums ir 3,5 m, maksimālais biezums – 8 m, izmantojamie kūdras krājumi pārsniedz 29 400 m³, neizmantojamie – 17 125 m³, zem kūdras uzkrājies līdz 1 m biezs sapropeļa slānis, kas liecina par purva izveidošanos, aizaugot ūdenstilpei.

Laugas purvam kopumā ir raksturīgs dabiskam augstajam purvam tipisks hidroloģiskais režīms, kurā ūdens līmenis parasti ir tuvu virspusei (apmēram -10 cm no purva virsas), taču ievērojamu nokrišņu rezultātā ūdens var pārklāt purva virsu, bet savukārt sausuma apstākļos būtiski pazemināties. Kopš 20. gs. 60. gadiem, kad daļa purva teritorijas tika sagatavota kūdras ieguvei, Laugas purva hidroloģisko režīmu ietekmēja nosusināšana. Vēlāk, izveidojot dambjus, purva hidroloģiskais režīms purva dabiskajā daļā tika daļēji atjaunots.

Laugas purvā ir divi lielāki ezeri – purva dienvidrietumu daļā atrodas Višezers (10,5 ha) un dienvidaustrumu daļā atrodas Lodes ezers (4,7 ha), kā arī vairāki nelieli distrofi purva ezeriņi, kas kopā aizņem apmēram 5,8 ha.

Višezera vidējais dziļums ir 2,1 m, maksimālais dziļums – 6 m, taču tā līmenis ir vairākkārt mainīts, gan to pazeminot meliorācijas rezultātā, gan arī paaugstinot, izveidojot dambjus. Ņemot vērā to, ka Laugas purvs veidojies, aizaugot seklai glaciolimniskai ūdenstilpei, var pieņemt, ka arī Višezers ir glaciālas izcelsmes aizaugošs ezers.

No austrumu puses Višezerā ieplūst purva strauts, kura platums tā ietekas vietā ezerā ir 2–3 metri, dziļums ir apmēram 1,2–1,5 m. Šī ūdenstece sākas purva austrumu daļā pie Niserdzelvēm, līkumo pa purvu, brīžiem pazūdot zem kūdras slāņa. Šādas purva ūdensteces Latvijā ir retums – sastopamas tikai dažos purvos un ir īpaša dabas vērtība. Tā ietek Višezerā un, iespējams, varētu būt apmēram 110 metrus tālāk no Višezera ziemeļu gala izplūstošās Viršupes sākums. Abas ūdensteces ir savienotas ar Višezeru, dabiski meandrētas un plūst pa purva neskarto daļu.

Laugas purva dienvidaustrumu malā atrodas Lodes ezers, kura spoguļa platība ir 4,7 ha, dziļums – 1,7 m, un tas atrodas purvaina meža ielokā.

Laugas purva dabiskajā daļā purva veģetācija ir raksturīga tipiskam augstajam purvam. Purva centrālajā atklātajā daļā ir izteikts lāmu ciņu mikroreljefs, bet dienvidu daļai nav raksturīgas lāmas un slīkšņa, un ciņu mikroreljefs nav izteikts, bet plašus klājienus veido sfagni – Magelāna (Sphagnum magellanicum), iesarkanais (S. rubellum), brūnais (S. fuscum), smalkais (S. tenellum) –, sīkkrūmi: polijlapu andromēda (Andromeda polifolia), lielā dzērvene (Oxycoccus palustris), lācene (Rubus chamaemorus), sila virsis (Calluna vulgaris) un makstainā spilve (Eriophorum vaginatum).

Laugas purvā sastopami piecu veidu purvu biotopi, kas ir aizsargājami Latvijā un Eiropas Savienībā; dominē biotops 7110* “Aktīvi augstie purvi”, kas aizņem 551,45 ha jeb 74,5 % no lieguma teritorijas, kā arī sastopams ārpus tās. Biotopam raksturīgs ciņu mikroreljefs un ciņu–liekņu komplekss, kas ietver lāmas, slīkšņas un akačus.

Ciņu mikroreljefs sastopams purva perifērijā ap Višezeru un Lodes ezeru, un ap minerālgrunts salām, kas klātas ar purvainu priežu mežu. Uz ciņiem dominējošās sūnas ir Magelāna sfagns, brūnais sfagns, iesarkanais sfagns, smaillapu sfagns (S. capillifolium), reti arī kadiķu dzegužlins (Polytrichum juniperinum) un citi. Ciņu–liekņu komplekss raksturīgs Laugas purva centrālajā daļā, kur ainava ir atklāta, ar skraju priežu stāvu un lāmu–slīkšņu labirintiem.

Degradētajā purva daļas veģetācijā novērota pastiprināta sila virša (Calluna vulgaris), purva vaivariņa (Ledum palustre) un makstainās spilves (Eriophorum vaginatum) klātbūtne, kā arī augstajiem purviem netipiska koku stāva izveidošanās, kur bez priedes (Pinus sylvestris) sastopams arī āra bērzs (Betula pendula), purva bērzs (B. pubescens) un egle (Picea abies).

Laugas purva organogēno nogulumu slāņa biezums sasniedz apmēram 8 m, tā apakšējo daļu veido 0,8–1,3 m biezs zilaļģu sapropeļa vai kūdraina sapropeļa slānis, ko pārsedz 0,7 līdz 1,2 m biezi labi sadalījušies zemā un pārejas purva tipa kūdras slāņi. Virs tiem uzkrājušies līdz pat 5 m biezi maz sadalījušies dažādu augstā purva tipa kūdru slāņi, pārsvarā augstā purva tipa sfagnu kūdra. Purva griezuma apakšējā daļā uz zilaļģu vai kūdraina sapropeļa uzkrājusies (0,2–1,2 m) labi sadalījusies (30–35 %) zemā purva tipa šeihcēriju–sfagnu kūdra, kuru savukārt pārsedz šaurlapu sfagnu, spilvju–sfagnu, sīkkrūmu–sfagnu un brūno sfagnu kūdras slāņi.

Kūdra pārsvarā ir vāji sadalījusies (13–17 %), izņemot atsevišķus nelielus intervālus (0,3–0,4 m), kuros kūdra ir labi sadalījusies un sadalīšanās pakāpe sasniedz 32 %. Tas liecina par īslaicīgiem izteikti sausākiem apstākļiem un zemāku gruntsūdens līmeni purvā, kad vide bija piemērota augu sadalīšanās procesiem.

Pētījumos konstatēts, ka šajā augšējā purva nogulumu griezuma intervālā (līdz pat 6–6,30 m) pelnu daudzums ir neliels (vidēji 0,5–2 %) un nav ievērojamas organisko vielu, minerālvielu un karbonātu satura izmaiņas.

Griezuma apakšējā daļā strauji samazinās organisko vielu daudzums un palielinās pelnu daudzums, kas saistīts ar to, ka šajā intervālā seklā ūdenstilpē uzkrājušies ezera nogulumi, kuru sastāvā viļņošanās un gruntsūdens plūsmu rezultātā ienesti minerāli.

Laugas purva ieplaka izveidojusies Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenuma dienvidu daļā, kuras reljefs ir veidojies pēdējā (Latvijas, Vislas) apledojuma laikā, aktīvās Viduslatvijas ledāja plūsmas malas zonā. Frontālās un sānu spiedes apstākļos izveidojušies minētie sabīdījuma un izspieduma vaļņi un masīvi, kā arī tos atdalošās ieplakas. Pauguri sastāv no sakrokotiem ledāja, galvenokārt, morēnas, nogulumiem, kas pārsvarā ir deformēti ledāja darbības rezultātā. Ieplakas nereti klāj smilts vai grantaina smilts, retāk aleirīti un māli. Šāds saposmots un nelīdzens reljefs veido arī Laugas purva ieplaku. Tā rezultātā ūdens noplūde teritorijā traucēta, un tas uzkrājās zemākajās vietās, kur izveidojās nelielas, seklas ūdenstilpes. Tajās pēcleduslaikmetā sāka uzkrāties sapropelis, bet vēlāk ūdenstilpes pilnīgi aizauga un sākotnēji izveidojās zemā tipa purvs, bet drīz vien, mainoties augu barošanās veidam no gruntsūdeņiem uz nokrišņu ūdeņiem, izveidojās augstā tipa jeb sūnu purvs ar labi izteiktu grēdu–liekņu un grēdu–akaču mikroreljefu. Purva malās, it sevišķi grāvju tuvumā, purvs aizaug ar kokiem, tomēr pārsvarā dabas lieguma “Laugas purvs” teritorijā joprojām notiek kūdras veidošanās un purva attīstība turpinās.

Sākotnēji Laugas purva izpēte bija saistīta ar plānoto kūdras ieguvi purva rietumu daļā, kur 1965.–1966. gadā tika uzsākta kūdras ieguve pakaišiem. 1989. gadā apmēram 10 % no Laugas purva platības notika kūdras ieguve vai arī bija sagatavoti lauki ieguvei, noņemot zemsedzi un ierīkojot kartu grāvjus. Pašlaik kūdras ieguvi veic un kūdras lauku apsaimnieko SIA “Lauga”. Kūdras izstrāde paredzēta vēl vismaz 25–30 gadus, bet pēc tam tiks veikta rekultivācija atbilstoši likumdošanai, saskaņojot rekultivācijas veidu ar zemes īpašuma tiesību turētāju – a/s “Latvijas valsts meži” un vietējām pašvaldībām.

Laugas purva dienvidu daļā ierīkoti lielogu dzērveņu (dižbrūkleņu) plantāciju lauki, kas robežojas ar dabas lieguma teritoriju, kā arī ar kūdras ieguves laukiem. Šos rūpnieciski audzēto dzērveņu laukus apsaimnieko pētnieciskā jaunsaimniecība “Gundegas”.

Īpaši aizsargājama dabas teritorija – dabas liegums “Laugas purvs” – nodibināts 1999. gadā. 2001./2002. gadā teritorija ir apsekota projekta “Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju sistēmas saskaņošana ar EMERALD/NATURA 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu” ietvaros. Te konstatēti seši Eiropas Padomes Biotopu direktīvas I pielikuma biotopi, kā arī īpaši aizsargājamas sugas: 12 aizsargājamas putnu, trīs zīdītāju, divas vaskulāro augu, viena bezmugurkaulnieku, viena zivju suga.

Sekmīgai dabas lieguma “Laugas purvs” apsaimniekošanai un aizsardzībai 2017. gadā LIFE programmas projekta LIFE14 CCM/LV/001103 “LIFE REstore – Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” ietvaros tika izstrādāts dabas aizsardzības plāns laika periodam no 2017. gada līdz 2029. gadam, kas nodrošinās gan dabas lieguma, gan arī visa Laugas purva aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību.