Å Äda definÄ«cija, kas pamatojas uz meža senumu (ancientness), ir saistÄ«ta ar ilgtermiÅa procesiem meža augsnÄs, kas nosaka meža bioloÄ£isko daudzveidÄ«bu un funkcionÄÅ”anu un kas tiek traucÄti uzartÄs un atmežotÄs lauksaimniecÄ«bas zemju platÄ«bÄs, pat ja tÄs tiek apmežotas. KÄ papildu nosacÄ«jums senam mežam ir meža dabiskums (naturalness) ā dabisko procesu un to veidoto struktÅ«ru esamÄ«ba, kÄ arÄ« noteiktu, no seniem mežiem atkarÄ«gu sugu jeb seno mežu indikatorsugu klÄtbÅ«tne.
Senam mežam radniecisks jÄdziens ir āpirmmežsā jeb āpirmatnÄjs mežsā (primeval forest, virgin forest), kÄds reiz klÄja lielÄko Eiropas daļu. Pirmmežs ir mežs, kas nekad nav cirsts, un tÄ statusu grÅ«ti pierÄdÄ«t. Senais mežs nav cirsts kopÅ” noteikta robeždatuma, lÄ«dz ar to tÄ statuss ir pierÄdÄms, balstoties uz secÄ«gu vÄsturiskÄs informÄcijas telplaika analÄ«zi (spatio-temporal analysis). LÄ«dz ar to senÄ meža definÄjums katrai valstij vai reÄ£ionam var atŔķirties. PiemÄram, AnglijÄ, VelsÄ un ZiemeļīrijÄ mežu definÄ kÄ senu, ja tas nepÄrtraukti eksistÄjis kopÅ” 1600. gada, SkotijÄ ā kopÅ” 1750. gada, ZiemeļfrancijÄ ā kopÅ” 1830. gada, Å veicÄ ā kopÅ” 1880. gada, ZiemeļrietumvÄcijÄ ā kopÅ” 1746.ā1786. gada, BeļģijÄ ā kopÅ” 1770.ā1800. gada, Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s (ASV) ā pirms kolonizÄcijas, LatvijÄ Zemgales un Kurzemes teritorijÄ ā kopÅ” 1790. gada (Karte von Kurland von C. Neumann), VidzemÄ ā kopÅ” 1791.ā1798. gada (Atlas von Liefland), LatgalÄ ā kopÅ” 1785. gada (ŠŠ»Š°Š½Ń ŠŠµŠ½ŠµŃŠ°Š»ŃŠ½Š¾Š³Š¾ ŠŠµŠ¶ŠµŠ²Š°Š½ŠøŃ). MÅ«sdienu mežsaimniecÄ«bas kontekstÄ mežu uzskata par senu arÄ« tad, ja tas bijis nocirsts, bet turpinÄjis attÄ«stÄ«ties, nebojÄjot augsni un notiekot dabiskai sÄklu paÅ”izsÄjai. VairÄkÄs Eiropas valstÄ«s, piemÄram, LielbritÄnijÄ, seno mežu platÄ«bas ir precÄ«zi definÄtas un iekļautas meža politikÄ un mežu klasifikÄcijÄ. Seno mežu koncepcijÄ nozÄ«mÄ«gi ir arÄ« nesenie jeb sekundÄrie meži (recent forests), kas veidojuÅ”ies, apmežojoties lauksaimniecÄ«bas zemÄm.
SenÄ meža koncepts neaprobežojas tikai ar meža senuma un dabiskuma kritÄrijiem. Eiropas kultÅ«rainavÄ, kur cilvÄka darbÄ«ba un dabas procesi ir savijuÅ”ies vairÄku tÅ«kstoÅ”gadu garumÄ, senie meži ietver arÄ« bÅ«tiskas kultÅ«ras mantojuma un ainavas vÄstures liecÄ«bas. Å Äda pieeja ietver skatÄ«jumu uz mežu kÄ ekokulturÄlu sistÄmu (eco-cultural system), kurÄ ekoloÄ£iskÄ un kultÅ«ras kontinuitÄte veido vienotu veselumu.