Nerakstīts tiesību avots, kas nosaukts mitoloģiskā Spartas likumdevēja reformatora, valdnieka Likurga (Λυκοῦργος) vārdā.

Likurga likumi bija spēkā no to pieņemšanas (domājams, 9./8. gs. p. m. ē.) vismaz līdz laikam, kad polisa zaudēja neatkarību romiešu iekarojuma rezultātā 146. p. m. ē. Saskaņā ar grieķu tradīciju tiesības valdniekam Likurgam Delfos esot devis dievs Apolons.

Likurga likumi ietvēra aizliegumu izdot rakstītus likumus, tāpēc tie nekad neesot tikuši pierakstīti. Spartā dominēja mutvārdu tradīcija arī tiesas spriešanā un darījumu slēgšanā, tāpēc dokumentu, kas būtu Spartas tiesību vēstures avoti, praktiski nav. Saglabājušies atsevišķi avoti doriešu dialekta lakoniešu izloksnē (mūsdienās – dzakoniešu dialekts), pamatā par kulta lietām Spartas iekarotajās teritorijās, kurās valdīja pārējai grieķu kultūrai raksturīgā rakstīto tiesību tradīcija. Ziņas par Likurga likumiem tiek gūtas no netiešiem avotiem, piemēram, no sengrieķu zinātnieku darbiem: Hērodota (Ἡρόδοτος Ἁλικαρνᾱσσεύς) “Vēstures” (Historiai, 5. gs. p. m. ē.), Aristoteļa (Ἀριστοτέλης) “Atēniešu politeijas” (Ἀθηναίων πολιτεία, ap 330. p. m. ē.), Ksenofonta (Ξενοφῶν) “Lakedaimona valsts” (Λακεδαιμονίων Πολιτεία, ap 378./377. p. m. ē.) un Plūtarha (Πλούταρχος) “Paralēlās dzīves” (Vitae parallelae), pazīstams arī kā “Plūtarha biogrāfijas” (Βίοι Παράλληλοι, ap 96. gadu).

Likurga likumi noteica valsts konstitucionālo uzbūvi: Spartu vadīja divi valdnieki karavadoņi, kurus ievēlēja tautas sapulce – apella (Ἀπέλλα). Gerūsija (γερουσία, no γέρων ‘vecs’) jeb vecāko padome gatavoja likumu un lēmumu projektus, kas vēlāk tika virzīti uz apstiprināšanu tautas sapulcē. Piecu eforu (ἔφορος ‘uzraugs’) kolēģija sprieda civillietas un sekoja, lai pilsoņi ievērotu likumus, vadīja apellas darbu, izraidīja ārzemniekus, pārraudzīja valsts finanses. Likurga likumi regulēja arī visas privātās dzīves jomas, t. sk. kopējas maltītes, apģērbu reglamentu, būvniecību, bērnu audzināšanu. Likurga likumi bija izteikti konservatīvi. Tie sargāja tādas vērtības kā kolektīvisms, vienkāršība, disciplīna un pieticība, pat askētisms.

Gadsimtiem ilgi šo likumu ievērošana saglabāja nemainīgu Spartas valsts un sabiedrības uzbūvi, kavēja akulturāciju un padarīja spartiešus par izciliem karavīriem. Daudzās citās polisās filozofi Likurga likumus daudzināja par labu likumu paraugu. Filozofijā jau kopš antīkajiem laikiem Likurgs tiek cildināts kā ideāls likumdevējs, kurš licis pamatus stabilai, aizsargāties spējīgai valstij, ieviesis sociālo taisnīgumu un nostiprinājis tikumību. Likurgs, kurš esot ieviesis faktisko vienlīdzību, tiek uzskatīts par vienu no sociālistiskās tiesību skolas priekštečiem.

Likurgs kā taisnīga likumdevēja simbols tiek attēlots mākslas darbos, kas izstādīti parlamentu un tiesu ēkās, piemēram, Likurga bareljefs Amerikas Savienoto Valstu Kongresa Pārstāvju palātas namā (tēlnieks Karls Pols Dženiveins, Carl Paul Jennewein, 1950), Likurga skulptūra (tēlnieks Pjērs Armāns Katjē, Pierre–Armand Cattier) Briseles Tiesas pilī (franču Palais de Justice de Bruxelles, nīderlandiešu Justitiepaleis van Brussel).