Konsultatīvās psihiloģijas ietvaros psihologs individuāli vai grupā veic izpēti un sniedz klientam atbalstu, risinot personiskos, attiecību, darba vai izglītības jautājumus, kā arī palīdz pārvarēt dzīves situācijas, kas prasa jaunus resursus, veicinot personības attīstību un izaugsmi. Konsultatīvā psiholoģija ir orientēta uz darbu ar nosacīti normāli funkcionējošiem indivīdiem, kuriem ir situatīvas personības izaugsmes un adaptācijas problēmas.

Konsultatīvās psiholoģijas galvenie jautājumi ir par to, kā cilvēki funkcionē kā personības, kā arī savstarpējās attiecībās ar citiem cilvēkiem visās vecuma grupās. Konsultatīvais psihologs palīdz klientam:

veikt uzvedības izmaiņas, lai varētu dzīvot produktīvāk, izjust apmierinātību ar dzīvi, neraugoties uz neizbēgamiem sociālajiem ierobežojumiem;

attīstīt prasmi pārvarēt grūtības, sastopoties ar jauniem dzīves apstākļiem un prasībām;

nodrošināt svarīgu lēmumu efektīvu pieņemšanu;

attīstīt prasmi veidot un uzturēt attiecības;

sekmēt personības potenciāla realizēšanos un attīstību.

Konsultatīvā psiholoģija analīzē, kā speciāli organizētajā saskarsmes procesā starp klientu un konsultantu iespējams aktualizēt klienta psiholoģiskos resursus. Konsultatīvie psihologi pēta pašu konsultatīvo procesu, to, kādi paņēmieni un kādas tehnikas konsultants var izmantot darbā ar dažādām klientu grupām. Konsultatīvie psihologi arī pēta, kā unikālā klienta dzīves situācija ietekmē konsultatīvo procesu.

Konsultatīvā psiholoģija ietver individuālo psiholoģisko konsultēšanu, ģimenes psiholoģisko konsultēšanu, grupas psiholoģisko konsultēšanu, multikulturālo psiholoģisko konsultēšanu.

Jautājumi par konsultatīvās psiholoģijas pētījumu paradigmu dažādību tika apspriesti 20. gs. 80. gados Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Konsultatīvajiem psihologiem tiek rekomendēts biežāk savā darbā izmantot kvalitatīvās pētījuma metodes. Tomēr Pētnieciskā grupa (Research Group) 3. Nacionālajā konsultatīvās psiholoģijas konferencē Atlantā 1987. gadā rekomendēja un atzina visu metodoloģijas un pētījumu veidu izmantošanu konsultatīvajā psiholoģijā.

Konsultatīvā psiholoģija sāka veidoties 20. gs. 40.–50. gados; cilvēki, kuriem netika novēroti klīniski traucējumi, tomēr meklēja psiholoģisku palīdzību, lai risinātu grūtības savā ikdienā. Konsultatīvās psiholoģijas attīstība ASV un Lielbritānijā veicināja konsultatīvās psiholoģijas attīstību pasaulē. Jēdzieni “konsultatīvā psiholoģija” un “konsultatīvais psihologs” (angļu counselling psychologist) tika ieviesti 1951. gadā Ziemeļrietumu konsultatīvo psihologu sagatavošanas konferencē (Nortwestern Conference on the Training of Counselling Psychologists), kuru organizēja Amerikas Psiholoģijas asociācijas (American Psychological Association, APA) 17. nodaļa – Konsultēšanas un atbalsta nodaļa (Division of Counselling and Guidance). 1997. gadā APA 17. nodaļa un Profesionālās psiholoģijas specialitāšu un profesiju atzīšanas komisijas apstiprināja konsultatīvo psihologu sagatavošanas modeli. 1999. gadā APA formāli atzina konsultatīvo psiholoģiju par specializāciju.

1982. gadā Britu psihologu biedrībā (British Psychological Society, BPS) tika izveidota konsultatīvās psiholoģijas sekcija, un konsultatīvā psiholoģija oficiāli tika atzīta par profesionālu jomu. 1994. gadā tika izveidota Konsultatīvās psiholoģijas nodaļa (Counselling Psychology Division).

Mūsdienās konsultatīvā psiholoģija atzīta par patstāvīgu profesionālās darbības jomu vairākās valstīs – ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Īrijā, Latvijā un citur. Līdz ar to turpinās robežu precizēšana starp konsultatīvo un klīnisko psiholoģiju.

Mūsdienu konsultatīvo psihologu “portretu” pētījums tika veikts 2016. gadā astoņās valstīs: Austrālijā, Kanādā, Jaunzēlandē, Dienvidāfrikā, Ziemeļkorejā, Taivānā, Lielbritānijā un ASV. Tika secināts, ka lielākā daļa konsultatīvo psihologu ir sievietes, kuras strādā universitāšu konsultatīvajos centros, privātpraksēs, izglītības jomā, kā arī ir akadēmiskais personāls universitātēs vai profesionālās psiholoģijas mācību iestādēs. Savā konsultatīvajā darbā konsultatīvie psihologi galvenokārt balstās uz integratīvo un eklektisko pieeju, kā arī kognitīvi biheiviorālo un psihodinamisko pieeju. Konsultatīvo psihologu profesionālās pamatvērtības ir, piemēram, koncentrēšanās uz klienta iekšējo spēku un resursiem; uzmanība pret dažādību/atšķirību problēmu; koncentrēšanās uz interakciju/mijiedarbību “personība–vide”; fokusēšanas uz attīstību; pievēršanās problēmām, kas saistītas ar profesionālo attīstību; uzmanības pievēršana sociālajam taisnīgumam.

ASV ir apmēram 50 universitātes, kas gatavo konsultatīvos psihologus un veic pētījumus konsultatīvās psiholoģijas jomā. Lielbritānijā grādu konsultatīvajā psiholoģijā var iegūt 11 universitātēs. Lielākā daļa pētījumu mūsdienās tiek veikti universitātēs un to pētniecības centros. Katrā universitātē pētnieki īsteno savus pētnieciskus projektus atkarībā no sociālā pieprasījuma un pētniecisko interešu fokusa, piemēram, Džordžijas pavalsts Universitātē (Georgia State University) pēta pazemību un piedošanu, stresu un dzīvesspēku, traumas, starpkulturalitāti, garīgumu.

Galvenie mūsdienu pārstāvji – angļu psihologs Ernesto Spinelli (Ernesto Spinelli) – pētījumi eksistenciāli fenomenoloģiskās teorijas un prakses attīstībā; nīderlandiešu eksistenciālā psihoterapeite un konsultatīvā psiholoģe Emija van Dorcena (Emmy van Deurzen) – būtiski sasniegumi eksistenciāli fenomenoloģiskā virziena un kvalitatīvās metodoloģijas un pētniecības attīstībā konsultatīvās psiholoģijas jomā.

Mūsdienās konsultatīvo psiholoģiju ASV pārstāv Konsultatīvās psiholoģijas biedrība, 17. nodaļa (Society of Counseling Psychology, SCP, Division 17), kas ir Amerikas Psihologu asociācijas nodaļa (American Psychological Association, APA). Konsultatīvo psihologu biedrībā ir 14 sekcijas un deviņas speciālas interešu grupas.

Lielbritānijā konsultatīvo psiholoģiju pārstāv divas organizācijas: Eiropas Konsultatīvās psiholoģijas asociācija (European Association of Counselling Psychology EACP), un Britu psiholoģijas biedrības (The British Psychological Society), kas ir Eiropas Psihologu asociāciju federācijas biedrs (European Federation of Psychological Associations EFPA), Konsultatīvās psiholoģijas nodaļa (The Division of Counselling Psychology DCoP).

Īrijā konsultatīvo psiholoģiju pārstāv Īrijas Psiholoģijas biedrības (The Psychological Society of Ireland), kas arī ir Eiropas Psihologu asociāciju federācijas biedrs (European Federation of Psychological Associations EFPA), Konsultatīvās psiholoģijas nodaļa (The Division of Counselling Psychology DCoP).

Austrālijā konsultatīvo psiholoģiju pārstāv Konsultatīvo psihologu asociācija (Association of Counselling Psychologists ACP). Konsultatīvo psihologu asociācijas pastāv arī citās valstīs, t. sk., Latvijā, kur 2015. gadā tika nodibināta Latvijas Konsultatīvās psiholoģijas asociācija, LKoPA.

Svarīgākie periodiskie izdevumi ir European Journal of Counselling Psychology (izdevējs Eiropas Konsultatīvās psiholoģijas asociācija, kopš 2009), Counselling Psychology Review (izdevējs Britu psiholoģijas biedrības Konsultatīvās psiholoģijas nodaļa, kopš 1987), Journal of Counseling Psychology (kopš 1954) un The Counseling Psychologist (kopš 1969; abus izdod Amerikas Psiholoģiskā asociācijas Konsultatīvās psiholoģijas biedrība, 17. nodaļa).