Pārvietošanās brīvība ietver tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu valsts iekšienē, kā arī tiesības atstāt jebkuru (arī savu) valsti un atgriezties savā valstī. Pārvietošanās brīvība neietver tiesības ieceļot un uzturēties ārvalstī. Pārvietošanās brīvība nav absolūta, to var samērīgi ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, valsts drošību, sabiedrisko kārtību, sabiedrības veselību vai tikumību vai citus likumā noteiktos mērķus.

Pārvietošanās brīvības negatīvais aspekts ir valsts pienākums atturēties no indivīda pārvietošanās ierobežošanas. Pārvietošanās brīvības pozitīvais aspekts uzliek valstij pienākumu rīkoties, lai šo brīvību aizsargātu, piemēram, izsniegt pasi vai citu ceļošanas dokumentu, kā arī vērsties pret pārvietošanās brīvības ierobežošanu no privātpersonu puses.

Vēsturiski pārvietošanās brīvība garantēta Anglijas 1215. gada Lielās brīvības hartas (Magna Carta) 42. pantā. Mūsdienās pārvietošanās brīvība nostiprināta svarīgākajos starptautiskajos dokumentos: Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas (Universal Declaration of Human Rights) 13. pantā, Apvienoto Nāciju Organizācijas (United Nations) Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (International Covenant on Civil and Political Rights) 12. pantā un reģionālajos cilvēktiesību dokumentos: Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms) 4. protokola 2. pantā, Amerikas Cilvēktiesību konvencijas (American Convention on Human Rights) 22. pantā, Āfrikas Cilvēka un tautu tiesību hartas (African Charter on Human and Peoples' Rights) 12. pantā un Arābu Cilvēktiesību hartas (Arab Charter on Human Rights) 26. un 27. pantā.

Pārvietošanās brīvība Eiropas Savienībā ir plašāka – tā paredz ikvienam Savienības pilsonim tiesības brīvi pārvietoties un apmesties uz dzīvi ne vien savas, bet arī pārējo dalībvalstu teritorijā, ja izpildīti normatīvajos aktos minētie nosacījumi. To garantē Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Charter of Fundamental Rights of the European Union) 45. pants.

Latvijā pārvietošanās brīvību aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 97. un 98. pants.