Atjaunots 2024. gada 25. septembrī
Uldis Balodis

Ziemeļamerikas indiāņu valodas

(latgaliešu Zīmeļamerikys indiaņu volūdys, angļu Indigenous Languages of North America, vācu indigene nordamerikanische Sprachen, franču langues amérindiennes d’Amérique du Nord, krievu индейские языки Северной Америки)

Ziemeļamerikas indiāņu valodas (ZA indiāņu valodas) ir termins, kas apzīmē Amerikas Savienoto Valstu (ASV), Kanādas un daļēji arī Meksikas pamatvalodas. Valodu saimes, kuras nav pārstāvētas ASV vai Kanādā, kā arī Karību jūras salu pirmiedzīvotāju valodas un havajiešu valodu parasti neuzskata par ZA indiāņu valodām.

Saistītie šķirkļi

Čiroku valodas zilbju alfabēta attīstītājs Sekoja (čiroku ᏍᏏᏉᏯ, angļu Sequoyah). Ap 1830. gadu.

Avots: Nacionālā portretu galerija (National Portrait Gallery), Smitsona institūts (Smithsonian Institution).

Kopsavilkums

ZA indiāņu valodas tiek iedalītas vairāk nekā 20 valodu saimēs. Ir arī valodas bez skaidras radniecības ar citām valodām. Ir vairāki simti ZA indiāņu valodu. Izteikta valodu daudzveidība (t. i., liels valodu un saimju skaits) redzama Ziemeļkalifornijā, kā arī Vašingtonas pavalsts ziemeļrietumos un Britu Kolumbijas dienvidos.

Šo valodu fonoloģiskās un morfoloģiskās iezīmes manāmi atšķiras starp saimēm. Navahu valodā, kā visās atabasku valodās, ir ežektīvi līdzskaņi, toties jūtu-acteku saimes hopu valodā, kuras runātāji izsenis dzīvojuši teritorijā, kas robežojas ar navahu valodas runātāju apdzīvoto areālu, šis līdzskaņu paveids neparādās. Navahu valodai ir polisintētiska vārdu struktūra, kurai raksturīgi morfoloģiski sarežģīti vārdi ar lielu morfēmu skaitu, toties hopu valodas morfoloģija vairāk atgādina indoeiropiešu valodas, un morfēmu skaits katrā vārdā arī ir mazāks.

Klasifikācija

Plašs darbs ticis ieguldīts ZA indiāņu valodu klasifikācijā jau kopš to pētniecības pirmsākumiem. Dažas lielākas valodu saimes – piemēram, na-dene un algu – sekmīgi tika identificētas, toties citi centieni izveidot lielas valodu saimes, balstoties uz fonoloģiskām, morfoloģiskām un leksiskām līdzībām starp valodām, bijuši mazāk sekmīgi. Piemēram, 20. gs. sākumā valodnieki Rolands Diksons (Roland Burrage Dixon) un Alfreds Krobers (Alfred Louis Kroeber) centās apvienot divās valodu saimēs – hoku un penutu – lielu skaitu valodu un mazākas valodu saimes ZA rietumos, balstoties uz savstarpējām valodu un saimju līdzībām. Taču mūsdienās šīs valodu saimes nav plaši pieņemtas. Dažas no pētnieku ievērotajām līdzībām norādīja uz mūsdienās pieņemtiem mazākiem valodu grupējumiem, toties plašākus grupējumus bija grūti pierādīt vairāku šķēršļu dēļ.

Viena no problēmām, identificējot valodu saimes Ziemeļamerikā, saistīta ar to, ka šī kontinenta valodas dokumentētas pavisam atšķirīgos līmeņos. Dažu valodu saimju (piemēram, irokēzu un algonkinu) valodām ir pieraksti vairāku gadsimtu garumā, toties citām daudz mazāk apjomīgi vai pat balstīti tikai uz vienas personas atmiņām – piemēram, Kalifornijā senāk runātās čimariku un kruzeņu čumašu valodas gadījumā. Cita problēma ‒ ilgstošs savstarpējs kontakts starp valodām var radīt līdzības, kas radušās valodu kontakta un aizguvumu ietekmē, nevis kopīgas izcelsmes dēļ.

Ir bijuši atkārtoti mēģinājumi atrast radniecības pazīmes starp Ziemeļamerikas un Āzijas valodām. Vienīgā samērā plaši pieņemtā radniecība ir starp Ziemeļamerikas na-dene jeb atabasku-ejaku-tlinkitu saimi un Vidussibīrijas Jeņisejas saimi. Valodnieks Edvards Vaida (Edward Vajda) ir šīs teorijas autors un ir rakstījis par abu valodu saimju līdzībām, to starpā arī leksiskām, sal. Jeņisejas ketu tə’s ‘akmens’, siˑn ‘vecs’; na-dene tlinkitu šà ‘kalns’, šàn ‘vecums’; navahu tsé ‘akmens’, sání ‘vecs’.

Kopējais runātāju skaits

2010. gada ASV tautas skaitīšanā 5 220 579 personas norādīja kādu no indiāņu tautībām kā savu vienīgo etnisko identitāti vai kā vienu no savām etniskajām identitātēm. ASV tautas skaitīšana, kas veikta no 2006. līdz 2010. gadam, aplēsa, ka kopējo indiāņu valodu runātāju skaits ASV ir 372 095 (±4897). No šī skaita visvairāk runātāju bija navahu (169 471, ±3571), jupiku (18 950, ±687) un dakotu (18 616, ±1201) valodām.

2016. gada Kanādas tautas skaitīšanā pirmiedzīvotāju (aboriginal) skaits bija 1 673 785 un indiāņu valodu runātāju skaits bija 260 550. No šī skaita visvairāk runātāju bija krī (96 575), inuītu (39 770) un odžibvu (28 130) valodām.

Sociolingvistiskais statuss, tā vēsture

ZA indiāņu valodu sociolingvistiskais statuss un lietojums plaši atšķiras. Ikdienas saziņai šīs valodas lieto arvien mazāk runātāju. Angļu valoda daudzām šīm tautām kļuvusi par ikdienas saziņas valodu, un tikai dažas ZA indiāņu valodas vēl samērā stabili tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē (piemēram, navahu, odamu, mohāvu, čiroku, čoktavu, dakotu). Dažos reģionos, piemēram, Ziemeļkalifornijā, vēsturiski daudzvalodība ir bijusi plaši izplatīta.

Pirmais Bībeles tulkojums kādā ZA indiāņu valodā bija Džona Eliota (John Eliot) 1663. gadā izdotais tulkojums algonkinu saimes masačusetu valodā. Mūsdienās vienīgā ZA indiāņu valoda ar valsts valodas statusu ir eskimosu-aleutu saimes grenlandiešu valoda Grenlandē. Vairākām ZA indiāņu valodām ir oficiāls statuss vietējā līmenī. Kanādā diviem inuītu valodas paveidiem Nunavuta teritorijā un deviņām valodām vai valodu paveidiem no inuītu, atabasku un algonkinu saimēm Ziemeļrietumu teritorijās ir oficiāls statuss teritorijas līmenī. ASV 20 ZA indiāņu valodām Aļaskā ir oficiāls statuss pavalsts līmenī un Dienviddakotā siū valoda ir atzīta par pavalsts oficiālo pamatvalodu (indigenous language). ZA indiāņu valodām arī nereti ir oficiāls statuss to teritorijās (piemēram, rezervātos) Kanādā un ASV. Nozīmīgs valsts atbalsts ZA indiāņu valodām bija 1990. gadā ASV Kongresa pieņemtais “Amerikas autohtono valodu akts” (Native American Languages Act), kas atzina un atbalstīja indiāņu tautu tiesības un centienus attīstīt savas valodas un tās lietot oficiālā saziņā.

ZA indiāņu valodas māca vairākās ZA universitātēs, kā arī atsevišķu ZA indiāņu tautu koledžās. Tās māca arī bilingvālās izglītības programmās vietējās skolās. Atsevišķas tautas māca savas valodas kursos, kas pieejami caur to sabiedriskajām organizācijām. 21. gs. sākumā ir attīstīti datorkursi un lietotnes viedtālruņiem (piemēram, Duolingo lietotnes navahu valodas kurss), lai palīdzētu apgūt un lietot šīs valodas.

Plašsaziņas līdzekļos ZA indiāņu valodas nav plaši pārstāvētas. Dažās radio stacijās ir raidījumi ZA indiāņu valodās (piemēram, ASV navahu valodā KTNN raidītājā un odamu valodā KOHN raidītājā radio Arizonas pavalstī un Kanādā mohāvu valodā CKRK raidītājā Kvebekas provincē). 21. gs. otrajā desmitgadē vismaz divas filmas ‒“Zvaigžņu kari” (Star Wars, 1977) un “Meklējot Nemo” (Finding Nemo, 2003) ‒ tikušas dublētas navahu valodā.

Džona Eliota (John Eliot) Bībeles tulkojums algonkinu saimes masačusetu valodā. 1663. gads.

Avots: archive.org

Svarīgākās fonētiskās, fonoloģiskās, morfonoloģiskās iezīmes

ZA indiāņu valodās ļoti atšķiras līdzskaņu skaits. Irokēzu saimes mohāvu valodā ir deviņi līdzskaņi, savukārt tlinkitu valodā ir 45 līdzskaņi. Kalifornijā nereti valodās atšķir divus t-veidīgus līdzskaņus, piemēram, juku valodā ir kontrasts starp nebalsīgo dentālo slēdzeni t̯ un nebalsīgo alveolāro slēdzeni ṭ (kā arī starp to ežektīvu formām t̯’ un ṭ’). Tas redzams darbības vārdu celmos t̯’u: ‘sirds’ un ṭ’u: ‘māga’. Kontrastīvi ežektīvi un aspirēti līdzskaņi ir plaši pārstāvēti šī kontinenta valodās. Pomu saimes dienvidpomu valodā ir četrāds kontrasts bilabiāliem un alveolāriem līdzskaņiem starp to nebalsīgām, aspirētām, ežektīvām un balsīgām formām, piemēram, piʔni ‘mazs’ (nebalsīgs p), p^hiʔt̯’aw ‘izskatīties pēc kaut kā’ (aspirēts p^h), p̓eʔye ‘zivju zvīņa’ (ežektīvs p̓), biʔdu ‘ozolzīle’ (balsīgs b). Cits kontrasts redzams navahu valodā, kas atšķir piecus laterālus līdzskaņus: laterālu spraudzeni l (lájish ‘cimds’), nebalsīgu laterālu berzeni ł (łééchąą’í ‘suns’), neaspirētu laterālu afrikātu dl (dlǫǫ’ ‘murkšķis’), aspirētu laterālu afrikātu tł (yistłé ‘zeķe’) un ežektīvu laterālu afrikātu tł’ (tł’ízí ‘kaza’).

ZA indiāņu valodās atšķiras arī patskaņu skaits un to šķirējpazīmes. Navahu valoda – tāpat kā vairākas citas atabasku saimes, kā arī citu Ziemeļamerikas saimju valodas – ir tonāla valoda. Tajā šķir augstu (tó ‘ūdens’), zemu (tin ‘ledus’), kāpjošu (niísh ‘tu?’) un krītošu (béeso ‘nauda’) toni. Patskaņu garums tiek šķirts daudzās šī kontinenta valodās, piemēram, jūmu-kočimī saimes valapaju valodas vārdos gwik ‘būt kopā ar kādu’ (īss patskanis i) un gwi:k ‘būt apmācies’ (garš patskanis i:), kā arī fonēmiski nazalizēti patskaņi, piemēram, juču valodas vārdos gok’o ‘kakls’ (nenazalizēts o) un gok’õ ‘taisīt, darināt’ (nazalizēts õ).

Inuītu valodas zilbju alfabēts (punkts virs burta apzīmē zilbē garu patskani).

Svarīgākās gramatiskās iezīmes

ZA indiāņu valodas atšķiras arī pēc gramatiskās un morfoloģiskās struktūras, un nav iespējams vispārināti aprakstīt visu šo valodu īpašības.

Dažām ZA indiāņu valodu saimēm (piemēram, atabasku, eskimosu-aletu) ir īpaši sarežģīta vārdu struktūru ‒ vārdos iekļauts ļoti liels morfēmu skaits, bet morfēmu struktūra ir aglutinatīva, piemēram, eskimosu-aleutu saimes jupiku valodas darbības vārdā.

Morfēmu struktūra jupiku valodā

Avots: Mithun, M., The Languages of Native North America, Cambridge, Cambridge University Press, 1999.

kaipiallrulliniuk

kaig-piar-llru-llini-u-k

būt.izsalkušam-ļoti-pagātne-acīmredzot-indikatīvs-viņi.abi

‘viņi abi acīmredzot bija ļoti izsalkuši’

Argumenti

Atšķirības redzamas ZA indiāņu valodu darbības vārda argumentu klasifikācijas sistēmās, resp., kādā veidā tiek apzīmēti darbības vārda argumenti intransitīvos un transitīvos teikumos. Eiropā izplatītā nominatīva-akuzatīva sistēma (kuru lieto visas Eiropas pamatvalodas, atskaitot basku, kas lieto ergatīva-absolutīva sistēmu) ir plaši pārstāvēta arī ZA indiāņu valodās (ne visās). Līdzās tai sastopamas arī vairākas citas sistēmas, piemēram, ergatīva-absolutīva un aģenta-pacienta sistēma, kā arī citas vēl retākas sistēmas.

Nominatīva-akuzatīva sistēmā darbības vārda vienīgais arguments intransitīvos teikumos (S arguments) un arguments ar darītāja lomu transitīvos teikumos (A arguments) ietilpst tajā pašā morfoloģiskajā kategorijā (nominatīvs), toties darbības objekts transitīvos teikumos (O arguments) ietilpst citā morfoloģiskajā grupā (akuzatīvs).

Piemērā no Kalifornijā runātās vapu valodas redzams, ka gan S arguments pirmajā intransitīvajā teikumā, gan A arguments transitīvajā teikumā ir nominatīva vietniekvārds cephi ‘viņš/viņa’. Otrajā intransitīvajā teikumā S arguments ir nominatīva vietniekvārds ah, toties transitīvajā teikumā O arguments ir akuzatīva vietniekvārds i. Visos gadījumos darbības vārda S un A argumenti ir nominatīvā, bet O arguments akuzatīvā.

Argumenti vapu valodā
Avots: Thompson, S.A., Sung-Yul Park J. and Ch.N. Li, A Reference Grammar of Wappo, Berkeley and Los Angeles, London, University of California Press, 2006.
(intransitīvs)	cephi viņš/viņa.nominatīvs ‘viņš/viņa skrien’	k’u:wi:-yaʔ skriet-duratīvs

	heʔ ah tagad es.nominatīvs ‘tagad es dziedu’	otay’-miʔ dziedāt-duratīvs

(transitīvs)	cephi viņš/viņa.nominatīvs ‘viņa par mani domā’	i hukal-šeʔ es.akuzatīvs domāt-duratīvs

Piemēros no cimšiāņu saimes krasta cimšiāņu valodas redzams, ka intransitīvajā teikumā S arguments ir pirmās personas absolutīva piedēklis -u vārdā diduuls-u ‘es-dzīvs’. Transitīvajos teikumos O argumenti (piedēklis -u ‘es (absolutīvs)’ vārdā way-u ‘mani atradi’ un piedēklis -n ‘tu (absolutīvs)’ vārdā man-gad-n ‘tevi vedīšu augšā’) arī ir absolutīvā, bet A argumenti ir citā locījumā – A argumenti abos transitīvajos teikumos ir ergatīvā (m ‘tu (ergatīvs)’ un priedēklis n= ‘es’ vārdā N=dm ‘es-nākotnē’). Tātad pretstatā valodām ar nominatīva-akuzatīva sistēmu, kurās S un A argumenti ir vienā morfoloģiskajā kategorijā un O argumenti citā, valodās – kā, piemēram, krasta cimšiāņu valodā – ar ergatīva-absolutīva darbības vārdu argumentu klasifikācijas sistēmu S un O argumenti ietilpst vienā morfoloģsikajā kategorijā, bet A argumenti citā.

Argumenti cimšiāņu valodā
Avoti: Mulder, J., ‘Syntactic ergativity in Coast Tsimshian (Sm’algyax)’, Studies in Language, vol. 13 (2), 1989, pp 405‒435. Mithun, M., The Languages of Native North America, Cambridge, Cambridge University Press, 1999.
(intransitīvs)	ła wila diduuls-u pagātne būt dzīvs-es.absolutīvs ‘Es (absolutīvs) esmu vēl dzīvs.’

(transitīvs)	Ada wil m way-u un tad tu.ergatīvs atrast-es.absolutīvs ‘Un tad tu (ergatīvs) mani (absolutīvs) atradi.’

	N=dm man-gad-n es.ergatīvs=nākotne augšā-vest-tu.absolutīvs ‘Es (ergatīvs) tevi vedīšu augšā.’

Valodās ar aģenta-pacienta sistēmu darbības vārda argumentu klasifikācija izriet no darbības vārda semantikas. Piemēros no juku saimes juku valodas redzams, ka juku valodā, ja darbības vārda nosauktā darbība ir aktīvāka (piemēram, iešana, sišana), tad tā S vai A arguments ir aģents. Ja darbības vārda darbība saistās ar prātu, jūtām vai citām semantiski mazāk aktīvām darbībām, tad arguments ir pacients. Ja transitīvā teikumā A arguments ir aģents, tad O arguments ir pacients. Taču transitīvos teikumos A argumenti arī var būt pacienti, ja darbības vārda nosauktā darbība saistās ar prāta darbību, jūtām un tamlīdzīgi. Tādos gadījumos O arguments juku valodā ir datīva locījumā.

Pirmajā intransitīvajā teikumā darbības vārds kom-paˀ ‘atgriezīšos’ apzīmē semantiski aktīvu darbību un tā S arguments ir aģenta vietniekvārds ˀąp ‘es (aģents)’. Otrajā teikumā hąl-am-uˀ ‘nupat dzirdēju’ apzīmē darbību, kuru juku valoda uzskata par semantiski mazāk aktīvu un saistītu ar ķermeņa funkciju, tātad darbības vārda S arguments ir pacienta vietniekvārds ˀi ‘es (pacients)’.

Pirmajā transitīvajā teikumā darbības vārds noˀw-in-ma-wi ‘atnācu redzēt’ apzīmē semantiski aktīvu darbību. Tāpat kā S arguments pirmajā intransitīvajā teikumā, A arguments šajā teikumā ir aģenta locījumā – aģenta vietniekvārds ˀąp ‘es (aģents)’. O arguments šajā teikumā ir pacienta vietniekvārds mis ‘tu (pacients)’. Otrajā transitīvajā teikumā darbības vārds hanaˀa-taŋ=k ‘neticu’ saistās ar prāta darbību, un tādēļ tā A arguments ˀi ‘es (pacients)’ ir pacienta locījumā. Tāpēc, ka A arguments ir pacients, O arguments mit ‘tu (datīvs)’ šādā teikumā ir datīvā.

Argumenti juku valodā
Avots: Balodis, U., Yuki Grammar with Sketches of Huchnom and Coast Yuki, Oakland, University of California Press, 2016.
(intransitīvs)	ˀąp kom-paˀ es.aģents nākt-nākotne ‘es atgriezīšos’

	ˀi kup hąl-am-uˀ es.pacients māsas.dēls dzirdēt-imperfektīvs-pagātne ‘māsas dēls, es nupat dzirdēju’

(transitīvs)	ˀąp kup mis noˀw-in-ma-wi es.aģents māsas.dēls tu.pacients redzēt-andatīvs-kustība-pagātne ‘māsas dēls, es tevi atnācu redzēt’

	mit ˀi hanaˀa-taŋ=k tu.datīvs es.pacients ticēt-noliegums-deklaratīvs ‘es tev neticu’

Vietniekvārdi

Dažās valodās ir vietniekvārdu paveidi, kas nav izplatīti Eiropas valodās. Vintu saimes vintu valodā ir divas pirmās personas daudzskaitļa vietniekvārdu formas. Viena – inklusīvais pirmās personas daudzskaitļa vietniekvārds nite (apzīmē gan runātāju, gan adresātu), otra – ekslusīvais pirmās personas daudzskaitļa vietniekvārds p’ele (apzīmē runātāju un kādu citu personu, bet neapzīmē adresātu). Dažās valodās ir divas atšķirīgas trešās personas formas. Šāda sistēma ir atabasku saimes navahu valodā, kur otro trešās personas formu reizēm dēvē par ceturto personu. Ceturto personu lieto, lai atsķirtu divus trešās personas referentus un arī kā pieklājības formu vai tāpēc, lai veidotu bezpersoniskas konstrukcijas.

Lietvārdi

Dažās ZA indiāņu valodās ir divas lietvārdu kategorijas – neatsavināmie lietvārdi (tie, kuriem obligāti jāapzīmē piederība) un atsavināmie lietvārdi (tie, kuriem piederība nav jāapzīmē). Neatsavināmo lietvārdu grupā bieži ietilpst ģimenes locekļu un ķermeņa daļu nosaukumi. Šī parādība ir, piemēram, atabasku saimes Sankarlosa apaču valodā. Vārds kee(’) ‘pēda’ ir neatsavināms, un tas neparādās bez piederību apzīmējoša priedēkļa, piemēram, shikee(’) ‘mana pēda’, nikee(’) ‘tava pēda’, bikee(’) ‘viņa/viņas pēda’. Gadījumos, kad piederība nav zināma, lieto formu kokee(’) vai kikee(’) ‘kāda pēda’.

Vēl citās valodās arī pastāv īpašas piederības morfēmas, kuras lieto vienīgi ar lietvārdu, kas apzīmē ģimenes locekļus. Piemēram, juku saimes juku valodas vārdā mis-k’an’ ‘tava māte’ piederību apzīmē ar priedēkli mis- ‘tavs’, bet mi∙t han ‘tava māja’ piederību apzīmē ar vietniekvārdu mi∙t ‘tavs’.

Darbības vārdi

Vairākās atabasku valodās ir plaša klasifikatoriska darbības vārdu sistēma, ko lieto, lai aprakstītu objekta turēšanu, nešanu, došanu vai tamlīdzīgu rīcību. Darbības vārda celma izvēle atkarīga no objekta struktūras un formas (skat. 1. tabulu). Tabulas kreisajā ailē dotas darbības vārda celma formas rietumapaču valodā, vidējā ailē aprakstītas īpašības katra celma objekta kategorijai, un labajā ailē dots piemērs katram darbības vārdam.

1. tabula
Darbības vārdi rietumapaču valodā
Avots: Bray, D. (ed.) and White Mountain Apache Tribe, Western Apache-English Dictionary: A Community-Generated Bilingual Dictionary, Tempe, Bilingual Press/Editorial Bilingüe, 1998.
Darbības vārdu celma formas	turēt, nest, likt, dot u.tml.	Piemēri
-’aah, -’ąą, -´áh	...vienu lielu priekšmetu (akmeni, grāmatu, cepuri, kasti u.tml.)	Tséé náidn’ąą. ‘Viņš pacēla akmeni.’
-diil/-niil, -dil/nil	...vairākus priekšmetus, var būt dzīvi vai nedzīvi (akmeņus (jebkāda izmēra), grāmatas, suņus, virves u.tml.)	Naltsoos lą́ą́go náidndil/nil. ‘Viņš pacēla lielu, skaitu grāmatu.’
-jáh, -jaa’, -jih	...vairākus maza izmēra priekšmetus (sēklas, krelles, monētas u.tml.)	Zhááli náidnjaa’. ‘Viņš pacēla sīknaudu (monētas).’
-kaal, -kaah, -kąą, -káh	...kaut ko atvērtā traukā/tvertnē (spainī, grozā, uz šķīvja u.tml.)	Báń likané náidnkąą. ‘Viņš pacēla cepumus (uz šķīvja).’
-léél, -léé, -laa, -léh	...slaidu, lokanu priekšmetu (virvi, kreļļu virteni u.tml.)	Tł’ooł náidnlaa. ‘Viņš pacēla virvi.’
-né’	...kaut ko, kā izmēri, skaits, forma nav zināmi	Iłta’at’ehi náidnné’. ‘Viņš pacēla tās lietas.’
-teel, -teeh, -tįį, -téh	...vienu dzīvu priekšmetu (bērnu, suni, kukaini u.tml.)	Mé’ náidnltįį. ‘Viņa pacēla bērniņu.’
-tįįh, -tąą, -tįh	...slaidu, stīvu priekšmetu (mietu, zīmuli, nūju u.tml.)	Gish náidntąą. ‘Viņš pacēla spieķi.’
-tłeeł, -tłeeh, -tłeg, -tłoh	...mīkstu, porainu masu (dubļus, javu u.tml.)	Goshtł’ish náidntłég. ‘Viņš pacēla mālus.’
-tsó, tsee’, -tso’, tsho	...nekompaktu masu/vielu (vilnu, sienu, dzijas jucekli u.tml.)	Ighaa’ náidnłtso’. ‘Viņš pacēla vilnu.’
-tsoos, -tsóós, -tsooz, -tsós	...lokanu, plakanu priekšmetu (papīru, drēbi, segu u.tml.)	Ch’ig/d náidnłtsooz. ‘Viņš pacēla segu.’

Evidencialitāte

Evidencialitāte ZA indiāņu valodās izsaka, kādā veidā runātājs uzzinājis informāciju, par ko izsakās. Pomu saimes viduspomu valodā ir septiņi evidencialitāti apzīmējoši piedēkļi. Skat. 2. tabulu.

2. tabula
Evidencialitāte pomu saimes viduspomu valodā
Avots: Mithun, M., The Languages of Native North America, Cambridge, Cambridge University Press, 1999.
Evidencialitātes piedēklis	Nozīme	Piemērs
=ˀma	vispārējas zināšanas	č^hé mul=ˀma ‘lija’ (Visiem zināms fakts.)
=ya	zināšanas balstās uz paša runātaja pieredzi	č^hé mul=ya ‘lija’ (Šo zinu, jo pats tur biju un šo redzēju.)
=ˀdoma/=ˀdo∙	zināšanas iegūtas no citiem, bet nebalstoties paša runātāja pieredzē	č^hé mul=ˀdo∙ ‘lija’ (Man šo kāds izstāstīja.)
=nme∙	informācija balstās uz runātāja paša sadzirdēto	č^hé mul=nme∙ ‘lija’ (Es dzirdēju, kā lietus atsitās pret jumtu.)
=ˀka	secinājums	č^hé mul=ˀka ‘laikam lijis’ (Viss ir slapjš.)
=la	runātājs zina šo informāciju, jo pats aprakstīto darbību ir veicis	da-čé-w=la ‘Es to saķēru.’ (Es zinu, jo es to izdarīju.)
=wiya	runātājs zina šo informāciju, jo pats pieredzēja aprakstītās darbības sekas	da-čé-w=wiya ‘Mani saķēra.’ (Es zinu, jo es šo piedzīvoju.)

Dialekti, izloksnes

ZA indiāņu valodām ir dialekti un izloksnes tāpat kā valodām citur pasaulē. Dialektu un izlokšņu skaits un īpašības atšķiras katrā valodā.

Alfabēts

Valodām reģionos tālāk uz dienvidiem (piemēram, acteku valodai kādreizējā Acteku impērijā mūsdienu Meksikā) rakstu valodas attīstījās pirms kontakta ar eiropiešiem, Ziemeļamerikā rakstu valodas attīstījās tikai pēc kontakta.

ZA indiāņu valodās lielākoties izmanto latīņu alfabētu (parasti ar diakritiskām zīmēm). Aļaskā, kur pamatiedzīvotājiem bijusi saskarsme ar krievu valodas runātājiem posmā, kad līdz 1863. gadam Aļaska ietilpa Krievijas Impērijā, senāk arī lietota kirilica vietējo valodu rakstīšanai (piemēram, aleutu valodai).

Ir attīstījušās arī jaunas rakstības, piemēram, čiroku zilbju alfabēts (šādās rakstībās katrs simbols apzīmē atsevišķu zilbi, nevis skaņu). 19. gs. sākumā čiroku valodas runātājs Sekoja (čiroku ᏍᏏᏉᏯ, angļu Sequoyah) attīstīja rakstību čiroku valodai, izmantojot simbolus, kas reizēm vizuāli līdzinās latīņu alfabēta burtiem, bet kuriem ir atšķirīga izruna. Sekoja nemācēja runāt, rakstīt vai lasīt angliski un izveidoja savu rakstību gandrīz pilnīgi neatkarīgi no citu valodu un rakstību ietekmes. Mūsdienās čiroku valodas runātāji turpina lietot Sekojas attīstīto čiroku zilbju alfabētu savā starpā, kā arī drukas un interneta izdevumos čiroku valodā.

Čiroku rakstības popularitāte iedvesmoja misionāru Džeimsu Evansu (James Evans) attīstīt zilbju rakstību Kanādas pamatvalodām 19. gs. vidū. Mūsdienās Dž. Evansa izveidotās rakstības variantus lieto vairāku valodu rakstībā – to skaitā krī un inuītu valodā. Veidojot līdzskaņu simbolus savai rakstībai, Dž. Evanss esot ietekmējies no Indijas dēvanāgari zilbju alfabēta.

Ziemeļamerikas indiāņu valodu saimes
Avots: Mithun, M., The Languages of Native North America, Cambridge, Cambridge University Press, 1999.
Valodu saime	Atzari	Vēsturiskais areāls	Cita informācija
algu	algonkinu	plašā areālā ASV ziemeļaustrumos, Kanādas austrumos un vidienē
algu	ritvu	ASV (Ziemeļkalifornijā)
atabasku-ejaku-tlinkitu jeb na-dene	atabasku	plašā areālā Kanādas ziemeļos un rietumos; ASV (Aļaskā, Oregonas rietumos, Kalifornijas ziemeļrietumos, Arizonā, Ņūmeksikā, Teksasā, Oklahomā)
	ejaku valoda	ASV (Aļaskā)
	tlinkitu valoda	ASV (Aļaskā un Kanādas rietumos)
cimšiāņu		Kanādā (Ziemeļu Britu Kolumbijā), ASV (Dienvidaustrumu Aļaskā)
čimakvu		ASV (Vašingtonas pavalsts Olimpiskajā pussalā)
činuku		ASV (Oregonas un Vašingtonas pavalstīs gar Kolumbijas upi)
čumašu	ziemeļčumašu	Visas čumašu valodas runātas ASV (Dienvidkalifornijas krastā un salās).
čumašu	dienvidčumašu
eskimosu-aleutu	eskimosu	jupiku valodas	ASV (Rietumaļaskā); Krievijā (Čukotkā pierobežas reģionā)
	eskimosu	inuītu valodas	ASV (Ziemeļaļaskā); Ziemeļkanādā; Rietumgrenlandē
	aleutu valoda	ASV (Rietumaļaskā, Aleutu salās, Pribilofa salās); Krievijā (salās pierobežas reģionā)
irokēzu	dienvidirokēzu	ASV (Oklahomā, Ziemeļkarolīnā)	Čiroku valoda ir vienīgā dienvidirokēzu valoda.
irokēzu	ziemeļirokēzu	ASV (Ņujorkā, Viskonsinā); Kanādā (Ontārio, Kvebekā)
jokucu		ASV (Dienvidkalifornijas Sanhoakina (San Joaquin) ielejā)
juku jeb juku-vapu	juku (jeb ziemeļjuku)	Visas juku jeb juku-vapu valodas runātas ASV (Ziemeļkalifornijā).
juku jeb juku-vapu	vapu valoda
jūmu-kočimī	jūmu	ASV (Dienvidkalifornijā gar Kolorado upi, Rietumarizonā), Meksikā (Lejaskalifornijas un Sonoras pavalstīs)
jūmu-kočimī	kočimī valoda	Meksikā (Lejaskalifornijas pavalstī)
jūtiāņu jeb mivoku-kostanoāņu	mivoku	ASV (Viduskalifornijā)
jūtiāņu jeb mivoku-kostanoāņu	kostanoāņu	ASV (Viduskalifornijā no Sanfrancisko līča līdz Bigsura (Big Sur) krastam)
jūtu-acteku	numu	ASV (plašā areālā valsts rietumos: Nevadā, Oregonā, Kalifornijā, Aidaho, Jūtā, Vaiomingā, Arizonā, Oklahomā, Kolorādo)	Plaši izplatīta saime ASV rietumos un Meksikā.
	tubatulabalu valoda	ASV (Kalifornijā pie Kernas upes netālu no Beikersfīldas (Bakersfield))
	taku	ASV (Dienvidkalifornijā)
	hopu valoda	ASV (Ziemeļaustrumu Arizonā)
	tepimanu	ASV (Dienvidarizonā), Meksikā
	tarakahitu	Meksikā
	tubaru	Meksikā
	koračolu	Meksikā
	acteku	Meksikā
kadu	dienvidkadu	Visas kadu valodas runātas ASV Lielajos līdzenumos.
kadu	ziemeļkadu	Visas kadu valodas runātas ASV Lielajos līdzenumos.
kaiovu-tanu	kaiovu valoda	ASV (Oklahomā)
	tīvu	ASV (Ziemeļu Ņūmeksikā)
	tevu valoda	ASV (Ziemeļu Ņūmeksikā, Ziemeļarizonā)
	tovu (jeb hemezu) valoda	ASV (Ziemeļu Ņūmeksikā)
kalapuju		ASV (Rietumoregonā gar abiem Vilametes (Willamette) upes krastiem)
komekrudu		ASV (Dienvidteksasā)
kusu		ASV (Dienvidoregonas krastā)
maidu		ASV (Ziemeļaustrumu Kalifornijā)
muskogeāņu	rietummuskogeāņu	Muskogeāņu valodas runātas plašā areālā ASV dienvidaustrumos, kā arī Oklahomā	Pastāv citas muskogeāņu saimes klasifikācijas ar tikai diviem atzariem
	vidusmuskogeāņu
	austrummuskogeāņu
palainihu		ASV (Ziemeļaustrumu Kalifornijā)
pomu		ASV (Ziemeļkalifornijā uz ziemeļiem no Santarosas starp Klusā okeāna krastu un Sakramento ieleju)
sahaptu		ASV (Vašingtonā, Aidaho, Oregonā)
sališu	belakūla (jeb nuhalku) valoda	Kanādā (Britu Kolumbijā, Belakūla (Bella Coola) pilsētas apkaimē)
	krasta sališu	Krasta un iekšienes sališu valodas runātas Kanādā (Dienvidu Britu Kolumbijā), ASV (Vašingtonā, Ziemeļrietumu Oregonā, Ziemeļaidaho, Rietummontānā)
	iekšienes sališu
siū-kataubu	siū	ASV (plaši izplatīta valsts vidienē, Montānā, Ziemeļdakotā, Dienviddakotā, Minesotā, Viskonsinā, Nebraskā, Aiovā, Misūri, Kanzasā, Arkanzasā, Misisipi, arī Virdžīnijā, Ziemeļkarolīnā, Dienvidkarolīnā), Kanādā (Albertā, Saskačevānā)
siū-kataubu	kataubu	ASV (Ziemeļkarolīnā, Dienvidkarolīnā)
šastu		ASV (Ziemeļkalifornijā, Dienvidoregonā)
vakašu	kvakiutlu jeb ziemeļvakašu	Kanādā (Vankūvera salā un gar Britu Kolumbijas krastu)
vakašu	nutku jeb dienvidvakašu	Kanādā (Vankuvera salas dienvidos), ASV (Vašingtonas pavalsts Olimpiskās pussalas galā)
vintu	ziemeļvintu	Visas vintu valodas runātas ASV (Ziemeļkalifornijā).
vintu	dienvidvintu	Visas vintu valodas runātas ASV (Ziemeļkalifornijā).
izolētas valodas	adaju	ASV (Luiziānā)
	alsiju	ASV (Oregonā)
	atakapu	ASV (Luiziānā un Teksasā)
	bīatuku	Kanādā (Ņufaundlendā)
	čimariku	ASV (Ziemeļkalifornijā)
	čitimaču	ASV (Luiziānā)
	eselenu	ASV (Viduskalifornijas krastā)
	haidu	Kanādā (Haida Gvaī/Karalienes Šarlotes salās); ASV (Velsas prinča salās)
	janu	ASV (Ziemeļkalifornijā)
	juču	ASV (Oklahomā, senāk Džordžijā)
	kajusu	ASV (Oregonā)
	karankavu	ASV (Dienvidteksasas krastā un salās)
	karuku	ASV (Ziemeļrietumu Kalifornijā)
	keresu	ASV (Ziemeļu Ņūmeksikā)
	klamatu-modoku	ASV (Dienvidoregonas vidienē)
	koavilteku	ASV (Dienvidteksasā); Meksikā
	kotonamu	ASV (Dienvidteksasā); Meksikā
	kutenaju	Kanādā (Britu Kolumbijā); ASV (Aidaho, Montānā)
	molalu	ASV (Ziemeļoregonas vidienē)
	načezu	ASV (Misisipi, Oklahomā)
	salīnu	ASV (Viduskalifornijā)
	sajuslavu	ASV (Dienvidoregonā)
	takelmu	ASV (Rietumoregonā)
	timukuvu	ASV (Ziemeļfloridā, Dienvidaustrumu Džordžijā)
	tonkavu	ASV (Teksasas vidienē, Oklahomā)
	tuniku	ASV (Misisipi, Luiziānā)
	vašo	ASV (Kalifornijā un Nevadā, areālā ap Taho (Tahoe) ezeru)
	zunju	ASV (Ņūmeksikā)

Multivide

Čiroku valodas zilbju alfabēta attīstītājs Sekoja (čiroku ᏍᏏᏉᏯ, angļu Sequoyah). Ap 1830. gadu.

Avots: Nacionālā portretu galerija (National Portrait Gallery), Smitsona institūts (Smithsonian Institution).

Džona Eliota (John Eliot) Bībeles tulkojums algonkinu saimes masačusetu valodā. 1663. gads.

Avots: archive.org

Valodnieks Džordans Leklers (Jordan Lachler) raksta uz tāfeles haidu valodā. Aļaska, 2006. gads.

Fotogrāfs Farah Nosh. Avots: Getty Images, 57661133.

Uzraksts čiroki un angļu valodā Čiroki pilsētā, Ziemeļkarolīnas pavalstī, 2012. gads.

Avots: Nacionālās enciklopēdijas redakcijas foto.

Uzraksts siū un angļu valodā pie Bedlendsas nacionālā parka Vaitriveras apmeklētāju centra Painridžas rezervātā, Dienviddakotas pavalstī, 2012. gads.

Avots: Nacionālās enciklopēdijas redakcijas foto.

Čiroku valodas zilbju alfabēts.

Inuītu valodas zilbju alfabēts (punkts virs burta apzīmē zilbē garu patskani).

Ziemeļamerikas indiāņu valodas to vēsturiskajās teritorijās.

Ziemeļamerikas indiāņu valodas

Saistītie šķirkļi

Čiroku valodas zilbju alfabēta attīstītājs Sekoja (čiroku ᏍᏏᏉᏯ, angļu Sequoyah). Ap 1830. gadu.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Džona Eliota (John Eliot) Bībeles tulkojums algonkinu saimes masačusetu valodā. 1663. gads.

Inuītu valodas zilbju alfabēts (punkts virs burta apzīmē zilbē garu patskani).

Multivide

Autora ieteiktie papildu resursi

Ziemeļamerikas indiāņu valodas

Saistītie šķirkļi

Čiroku valodas zilbju alfabēta attīstītājs Sekoja (čiroku ᏍᏏᏉᏯ, angļu Sequoyah). Ap 1830. gadu.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Džona Eliota (John Eliot) Bībeles tulkojums algonkinu saimes masačusetu valodā. 1663. gads.

Inuītu valodas zilbju alfabēts (punkts virs burta apzīmē zilbē garu patskani).

Multivide

Saistītie šķirkļi

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

Ieteicamā literatūra